Atpūšoties pie ūdens, jābūt piesardzīgiem

2011. gada 3. jūnijs 12:34

860

Vasaras brīvdienās ikviens steidzas veldzēties, atpūšoties pie kādas no Latvijas ūdenskrātuvēm. Tomēr tieši neuzmanīga vai pārgalvīga rīcība ir par pamatu tam, ka katru gadu tiek zaudētas vairāku cilvēku dzīvības. Pagājušajā gadā Latvijā šādā veidā gāja bojā 236 cilvēki. Iestājoties siltajam laikam, šī gada maijā Latvijā ir noslīkuši jau 16 cilvēki.

VUGD darbinieki pēdējo divu gadu laikā no noslīkšanas ir izglābuši 58 cilvēkus. Savukārt, pagājušā gada vasaras mēnešos, VUGD no ūdenstilpnēm izcēla astoņu bērnu mirstīgās atliekas, bet noslīkušo bērnu skaits ir vēl lielāks, jo ne visos gadījumos tiek izsaukti glābēji. Pieredze rāda, ka nelaimes, galvenokārt, notiek, bērniem neapdomīgi spēlējoties un nepietiekamas vecāku uzmanības dēļ.

Vakar, plkst. 16:43, VUGD saņēma informāciju, ka Daugavpils novada Nīcgales pagastā dīķī ir noslīkusi apmēram 13 gadus veca meitene. Pēc informācijas, ko ugunsdzēsēji glābēji ieguva notikuma vietā, divas meitenes bija gājušas uz dīķi iemērkt kājas ūdenī. Viena no meitenēm paslīdēja un iekrita ūdenī. Otra ieleca dīķī, lai viņu izglābtu, bet diemžēl pati noslīka. Savukārt, meitenei, kas bija iekritusi dīķī, izdevās nokļūt krastā. Ugunsdzēsēji glābēji noslīkušo meiteni atrada apmēram 3 metrus no krasta.

Sākoties peldēšanas sezonai VUGD aicina ģimenēs ar bērniem pārrunāt, kā rīkoties, atpūšoties pie un uz ūdens, kā rīkoties, ja notikusi nelaime. Gan atpūšoties uz ūdens, gan atrodoties pie tā ir jāievēro maksimāla piesardzība un jārūpējas par savu un bērnu drošību. Bērniem ir svarīgi izskaidrot, ka slīkstoša drauga glābšana var apdraudēt viņu pašu, tādēļ pirms glābšanas uz ūdens ir jānovērtē situācija un savas spējas palīdzēt. Visdrošākā ir glābšana no krasta, nelaimē nonākušajam pametot virvi, kopā sasietus apģērba gabalus, koka zaru vai jebko pie kā slīkstošais var pieķerties. Noderēs arī bumba vai kādi citi peldoši priekšmeti, kuri slīkstošajam palīdzētu noturēties virs ūdens. Svarīgi ir atgādināt, ka brīžos, kad notikusi nelaime, ir jāzvana pa tālruni 112.

“Sākoties vasaras brīvdienām, ir svarīgi bērniem atgādināt, ka ūdens tuvumā nedrīkst uzvesties pārgalvīgi un riskēt, it īpaši, ja nepārzināt konkrēto peldvietu. Pie ūdens krātuvēm nedrīkst atrasties bez pieaugušo klātbūtnes. Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) datiem, pēdējo trīs gadu laikā Latvijā ir noslīkuši vairāk kā 20 bērni. Turklāt nereti gan bērni, gan pieaugušie pārvērtē savas spējas vai arī neņem vērā dažādus iespējamos draudus, piemēram, straumes vai zemūdens šķēršļus,” stāsta VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš.

„Šajās dienās esam saņēmuši pieteikumu par negadījumu, kad ezerā noslīcis jaunietis. Mēs labi apzināmies, ka nekāda apdrošināšanas atlīdzība nespēs kompensēt vecākiem sava bērna izdzisušo dzīvību, tāpēc man kā apdrošināšanas sabiedrības pārstāvim un tēvam ir ļoti sāpīgi dzirdēt, ka nelaimes gadījumu laikā tiek savainoti vai vēl ļaunāk - iet bojā bērni. Vasaras brīvdienās daudzi pavadīs brīvo laiku ezeru, upju vai jūras tuvumā. Tas ir risks, kuru lielā mērā var mazināt, pārrunājot drošības jautājumus draugu un ģimenes lokā un īpaši ar bērniem – kā uzvesties, lai izvairītos no nelaimes, un kā rīkoties, ja nelaime ir notikusi, jo dažkārt ātra un pareiza rīcība ļauj izvairīties no postoša iznākuma,” stāsta AAS “Balta” Atlīdzību direktors Ingus Savickis.

Lai atpūta pie ūdens būtu droša ir vērts ievērot dažus drošības noteikumus:

*Visdrošāk ir peldēties īpaši šim mērķim paredzētās peldvietās. Ja tādas nav, atcerieties, ka peldvietas krastam jābūt lēzenam, vēlams ar cietu pamatu. Upēs jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu. Nepeldiet nepazīstamās vietās!

*Ejot peldēties, ņemiet līdzi draugu, lai rodoties problēmām Jums būtu kāds, kurš spēs palīdzēt.

*Pirms peldēšanās brīdiniet savus draugus, ja neprotat peldēt. Nepārvērtējiet savus spēkus!

*Ja vizināsieties ar kādu peldlīdzekli, obligāti uzvelciet glābšanas vesti.

*Nepazīstamā vietā uzreiz neleciet ūdenī! Vispirms pārliecinieties, ka ūdens tilpne ir pietiekami dziļa, vai tās gultnē nav kādi šķēršļi.

*Ja esiet pārkarsis saulē, ūdenī ejiet lēnām, lai izvairītos no straujas ķermeņa temperatūras maiņas, jo var sākties krampji.

*Ja esiet iekļuvis straumē, saglabājiet mieru, peldiet pa straumi uz priekšu, cenšoties nokļūt tuvāk krastam.

*Atrodoties uz matrača vai peldriņķa nepeldiet tālu no krasta, jo piepūšamais peldlīdzeklis var saplīst vai arī vējš var to iepūst dziļumā.

*Ūdenī nevajag jokojoties skaļi saukt «Palīgā! Slīkstu!», jo situācijā, kad tiešām būs vajadzīga palīdzība, neviens vairs Jums nepievērsīs uzmanību.

*Slīkstoša drauga glābšana var apdraudēt pašu glābēju, tādēļ pirms glābšanas uz ūdens jānovērtē situācija un savas iespējas. Visdrošākā ir glābšana no krasta, nelaimē nonākušajam pametot virvē iesietu glābšanas riņķi. Noderēs arī bumba vai kādi citi peldoši priekšmeti, kuri slīkstošajam palīdzētu noturēties virs ūdens.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Atpūšoties pie ūdens, jābūt piesardzīgiem

Kategorijas