Humoreska: Par korupcijas skandāliem

2011. gada 27. maijs 09:26

483

Es izturos rezervēti, kad visi man apkārt vaimanā par pieķertajiem korumpantiem, kad visi brēc: „Kā viņš (viņa) tā varēja, kā nebija kauna?!” Es vienkārši cenšos iejusties to vietā, kuri piesavinājušies naudu un tagad par šo grēku maksā (maksās) ar savu karjeru, mantu un privāto laimi.

Būt viņu ādā – tas ir briesmīgi! Tomēr es saprotu, kā un kāpēc tas sākās... Un, ziniet, lai cik jocīgi tas būtu, kauna nav! Visi taču, kuri var un prot, piesavinās (zog) lielākā vai mazākā mērā. Būsim taču godīgi pret sevi! Vai nekad nav nācies iekārot un paņemt līdzi kabatā smuku karotīti restorānā, vai nav gadījies plūkt puķes svešā dobē, vai nav gribējies bez atļaujas aizņemties kaimiņu runci, lai tas izķer peles mājā? Nevajag aizbildināties, ka šie gadījumi neattiecas uz dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu! Padomājiet labi! Pat bez visa īpašā stāvokļa nagi niez! Kas notiktu, tiekot amatā? Areče!

Lūk, piemērs no manas ģimenes pieredzes! Padomju gados mana laulene strādāja fermā par slaucēju. Dabiski, ka viņa izmantoja savu dienesta stāvokli. Nesa mājās, ko vien varēja. Kombikormu – maisiem. Tas noderēja vistām, zosīm, rukšiem, ko audzējām piemājas saimniecībā. Pienu stiepa mājās – spaiņiem! To pārvērta sviestā, biezpienā, pašmāju sierā, ko es savukārt svētdienās vedu pārdot tirgū. Tā sakrājām naudu “zapiņam”, kurā vizināmies šobaltdien. Bet vienreiz mana sieva iekrita kā circenis pelnos. Šī “tačkā” pa fermas taciņu mājup stūma kārtējo nozagto kravu, kad viņai ceļu aizšķērsoja ciema ašākais sabiedriskais kārtības sargs, partijas biedrs un biedru tiesas priekšsēdētājs Kazimirs.

„Areče, cienītā, kā redzu, nāksies tevi tiesāt par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu!” iebrēcās viņš. Sieva pirmajā brīdī tā kā samulsa, bet tad saprata, ka glābt viņu varēs tikai “čekas” metode – ar šantāžu pret šantāžu. „A tu, Kazimir, neesi par mani labāks,” indīgi piezīmēja mans sievuks, „redzēju pa savas mājas logu, kā tu, savā “bobikā” garām braukdams, notrieci manu brangāko zosi. Tad apstādināji auto, izlēci ārā, palūkojies apkārt, vai neviens neredz, savāci manu zostiņu un aizvedi sev līdzi!”

Vai, kā Kazimirs pārbijās, to dzirdot, acis vien bolīja un dvesa: „Pasaki, kad tas bija, kad...” Bet mana sieva, kurai mēle piesieta labi, tikai smīnēja un bilda, ka viņš pats labi zinot. Un šai esot arī tam gadījumam lieciniece, jo toreiz kaimiņiene bijusi atnākusi ciemos paklačoties un abas pa logu visu redzējušas. „Tad nu tā, Kazimir, ja tu mani sadomāsi tiesāt, arī tevi pašu būs jātiesā. To es tev apsolu.” Tā viss toreiz beidzās, pat nesācies.

Jau mana māte man tika vairakkārt atgādinājusi par galvenajiem riskiem, vājībām jeb pārbaudījumiem, kurus parasti mirstīgais neiztur. Šie pārbaudījumi ir: nauda, vara un mīlestība. Es mīlestību liktu pirmajā vietā! Tās dēļ veči iet uz visu - kaut vai piegrābjas tādus kredītus bankās, ka dzīves laikā nespēj tos atmaksāt. Ja tādam vecim iedod varu rokā un piedevām viņš tiek pie pašvaldības, valsts vai Eiropas naudas sadales un pārdales, tad... paši saprotiet, ka kaut ko viņš iedalīs arī savai paša kabatai. Kāda ir morāle? Zagt ir pretīgi un kaitīgi, bet tomēr vilinoši. Saku no savas pieredzes. Lai kā sirdsapziņa un vainas sajūta pret sievu mani nemocītu, es tomēr regulāri eju zagt mīlestību ārlaulības sakaros. Te nu man gribētos teikt Bībeles vārdiem: „Netiesājiet un netapsiet tiesāti!” Taču... zinu, ka pastarajā dienā tiesa būs.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Humoreska: Par korupcijas skandāliem

Kategorijas