Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Humoreska: Pat sīpolu mizas maksā!

Tenis Nieze

2011. gada 20. maijs 12:09

448

Atceros, mana sieva uz Lieldienām attapās, ka mājās nav sakrājusi sīpolu mizas, kurās olas vārīt. Pēdējā mirklī skrēja uz veikalu „Super neko”. Pašapkalpošanās sektorā šī sakasīja maisiņā sīpolu mizas un devās pie kases, lai tur, kā jau godīgs cilvēks, atskaitītos, ka paņēmusi tādus nevienam nevajadzīgus pārpalikumus.

Bet kasiere kļuvusi domīga un lūgusi manu sievu brīdi uzkavēties turpat, kamēr tikšot noskaidrots veikala vadītājas viedoklis šajā jautājumā. Rezultātā manai sievai bija par tām mizām jāmaksā – viens santīms. Mājās viņa man to visu stāstīja un teica, ka jutusies pazemota. Nu nav manai laulenei humora izjūtas! Es strikti viņai iebildu, lai izbeidz māžoties! Mūsdienās viss ir prece. Viss kaut ko maksā. Un veikala vadītāja tīri audzināšanas nolūkā lika samaksāt kaut vai tikai santīmu.

Patiesībā mana sieva ir muļķe. Es jau nu viņas vietā nemaksātu neko. Es pieprasītu, lai veikala vadītāja uzrāda dokumentāciju, kur melns uz balta rakstīts, kāda ir šīs preces – plauktā sabirušo sīpolmizu – cena! Šaubos, ka viņa to spētu. Lai gan... varbūt viņai patiešām tāds cenrādis ir arī... Varbūt drīz liks maksāt par ieiešanu veikala preču izstādes telpā? Kāpēc jāskatās un jāčamda prece par brīvu? Ja es būtu veikala „Super neko” vadītājs, liktu apsargiem izsekot nekauņas, kuri tikai pastaigājas un neko nepērk. Es liktu sist pa nagiem tiem, kas grābstās gar plauktiem, bet neko tā arī neizvēlas. Piemēram, es, kad eju iepirkties, līdzi ņemu mājās izveidotu nepieciešamo preču sarakstu. Es veikalā ieeju ar konkrētu nolūku un taisnā ceļā dodos pie tiem plauktiem, kur atrodas viss man vajadzīgais. Man skatiens nav alkatīgs vai zaglīgs, jo neslimoju ar vēlmi iztērēt visu naudu, kas ir manā makā. Mana sieva gan slimo. Viņa neprot iepirkties veikalā, tāpēc labāk viņai piešķiru tikai nelielu kabatas naudu ikdienas tēriņiem. Pāris latus.

Mūsu ģimenē es esmu kopīgā naudas maka glabātājs. Pie manis nepazudīs! Es nemēdzu ar naudu šķērdēties, kā to dara bankā. Es krāju zeķē. Super! Neko jau pārāk daudz sakrājis neesmu. Bet sīpolu mizām nākamajām Lieldienām pietiks. Vai arī iepuvušiem otrās šķiras augļiem, kurus ar atlaidi tirgo „Maksimkā”. Vai nocenotām igauņu, ai, liellopu aknām, kuras pārdod „Lātajā”. Pajokoju. Itin labi iztieku un iztikšu bez tā visa. Patiesībā cilvēkam vajag tik maz... Ja sāk likties, ka vajag daudz, tad viņš ir uzķēries uz mārketinga trikiem.

Kategorijas