Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Kā Latvijā justies kā eiropietim

Lietotāju raksti

2011. gada 13. maijs 15:44

524

9. maijā visā Eiropā tika svinēta Eiropas diena. Tas ir laiks, kad iedzīvotājiem tiek atgādināts par viņu iespējām, ko sniedz viņu valsts dalība Eiropas Savienībā (ES). Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā, 9. maijs arī Latvijā tiek atzīmēts kā Eiropas diena, tomēr daudzi cilvēki joprojām nejūtas kā eiropieši.

Šogad veiktajā SKDS pētījumā „Latvijas iedzīvotāju attieksme pret ES pilsonību un iespējas to mainīt” redzams, ka Latvijas iedzīvotāji vērtē ES ietekmi uz savu dzīvi kā zemu, viņu piederības sajūta tai ir vāja. Attieksmi pret ES neietekmē tautība un dzimtā valoda, taču ietekmē pilsonības statuss. 67% Latvijas iedzīvotāju atzina, ka ikdienā nejūtas kā ES pilsoņi. Tikai 29% iedzīvotāju norādīja, ka jūtas kā ES iedzīvotāji. Tikai viens no sešiem Latvijas iedzīvotājiem uzskata, ka ieguvumi no ES ir lielāki, kā zaudējumi. Zaudējumu sajūtu rada ekonomiskās problēmas, kas gan nav tieši saistītas ar Eiropas Savienību, taču kā pozitīvo saskata pārvietošanās brīvību un iespējas strādāt ārzemēs, un izmantot ES fondus un naudu.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca aicina Latvijas iedzīvotājus būt aktīvākiem „Ir vajadzīgs noticēt sev un pati pirmā iespēja ir iegūt zināšanas, tad jau jūs zināsiet paši, kā šīs zināšanas likt lietā”, tā Iveta Šulca. Latvijas iedzīvotājiem, kā Eiropas iedzīvotājiem ir daudz iespēju. Pirmkārt, tas ir bezvīzu režīms visā ES, kas sniedz iespējas brīvi izvēlēties studiju, darba un dzīvesvietu. Otrkārt, tas ir finansiālais atbalsts, ko mums sniedz ES. „Latvija joprojām iemaksā ES budžetā četras reizes mazāk, nekā saņem. Naudas izteiksmē tie ir 1,5 miljardi eiro pret 6 miljardiem eiro. Jautājums ir, cik daudz mēs zinām, kur šī nauda ir ieguldīta un kā tā ir veicinājusi valsts attīstību”, stāsta Iveta Šulca. Tādēļ galvenais ir zināt savas iespējas un meklēt informāciju par to, ko Eiropas Savienība var sniegt mums kā tās iedzīvotājiem.

Par ES kopējo politiku lemj tās dalībvalstis, bet šī darba organizēšanai jau no pašiem ES sākumiem iedibināts prezidējošās valsts mehānisms – katra valsts sešus mēnešus nosaka ES darbakārtību. Protams, tas notiek ciešā sadarbībā ar visām dalībvalstīm, bet jo īpaši cieša saskaņošana notiek starp trim dalībvalstīm – jau nupat prezidējušo, tagad prezidējošo un nākamo. Šis valstu trio izstrādā ES politikas prioritātes savam pusotru gadu ilgajam pilnvaru termiņam un atbilstoši cenšas tās īstenot. Šobrīd prezidējošā valsts ir Ungārija, kas likusi uzsvaru uz nacionālo valstu budžeta disciplīnas paaugstināšanu un par savas prezidentūras galvenajām prioritātēm nosaukusi kopējās ES valstu izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanu. Jūlijā prezidējošās valsts amatu pārņems Polija.

Latvija ES prezidentūru uzsāks 2015. gada 1. janvārī, pārņemot stafeti no Itālijas un pēc tam nododot to Luksemburgai. Tāpat kā Ungārijai tagad, arī Latvijai šāda atbildība būs pirmoreiz. Tāpēc ciešāks skats uz ungāru pieredzi mums pavisam drīz būs ļoti noderīgs. „Nav šaubu, ka arī Latvijā būs pārmaiņas, jo mēs esam līdzīgas valstis”, apgalvo Ungārijas vēstnieks Latvijā Gabor Dobokay. Kad Latvija pārņems ES prezidentūru, tai būs jāvada vismaz 200 darba grupas, piemēram, jautājumos par Sudānu, attiecībām ar Ķīnu, kā arī citos jautājumos. Tādēļ Latvijai prezidentūras laikā būs nepieciešami kvalificēti darbinieki, kas zina svešvalodas, pārzina Eiropas jautājumus un globālas lietas. Esiet gatavi izmantot šīs iespējas!

Kategorijas

Kategorijas