Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Uzdarbojas maluzvejnieki

Mārīte Dzene
Vietējās ziņas

2013. gada 16. aprīlis 07:24

1456

Mazajās ūdenstilpēs, kuras klāj biezs ledus un kas nav savienotas ar upēm vai citām ūdenstecēm, skābekļa trūkums izraisa zivju slāpšanu. Tomēr Alūksnes novada pašvaldības aģentūras “Alja” un Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu zivju pārvaldes Madonas sektora kopējais reids, pārbaudot skābekļa daudzumu ūdenī, liecina, ka situācija nav dramatiska.

Toties satraukumu rada maluzvejnieku barbariskā rīcība Gaujienas pagasta Zvārtavas ezerā. “No āliņģa ar tīklu ir smeltas zivis. Vienā tīkla ķeselē varētu būt apmēram 500 zivju. Protams, starp tām ir daudz mazu zivtiņu un dažas lielas. Tad visas tiek izbērtas uz ledus, lielās tiek paņemtas, bet mazās – turpat atstātas. Kopā ar medniekiem aizbraucām un savācām apmēram 6 maisus šo mazo beigto zivtiņu. Tās, apmēram pussprīdi garas raudiņas, aizvedām uz mežu zvēriem,” stāsta Gaujienas pagasta pārvaldes Komunālās nodaļas vadītājs Dominiks Grizāns.

Viņš atzīst, ka skats bija briesmīgs. Diemžēl neviens vainīgais, kas acīmredzot ir vietējais iedzīvotājs, nav aiz rokas noķerts. Ja zivis slāpst, likums neaizliedz ar rokām tās noķert. Taču tās izsmelt ar tīkliņu, protams, nedrīkst, turklāt vēl atstāt uz ledus, nevis atlaist ūdenī. Zvārtavas ezers ir publiskais ezers, kuram nav apsaimniekotāja. Ja šo pienākumu uzņemtos mednieku biedrība, tiktu nodrošināta labākā uzraudzība un apsaimniekošana. “Pagasta pārvalde ir atbildīga par ezeru, taču tā nevar uzņemties tā apsaimniekošanu. Risinājums būtu, ja to uzņemtos mednieki,” saka D.Grizāns.

“Aljas” direktors Māris Lietuvietis stāsta, ka reida laikā bija arī Zvārtavas ezerā, par kuru tika saņemta satraucoša informācija. Šajā ezerā ietek neliels strauts, pie kura svaigā ūdens zivis cenšas nokļūt. “Mednieku kolektīvs turpat netālu ir izzāģējis āliņģus, lai palielinātu skābekļa daudzumu ūdenī. Taču pie āliņģiem zivis nav redzamas. Arī mērījumi neliecina par skābekļa trūkumu. Tas nozīmē, ka zivis neslāpst. Toties cūciski rīkojas vietējie iedzīvotāji, kuri brutāli izsmeļ zivis. Jebkurā mazajā ezerā palu laikā zivis peld tur, kur ir svaigāks ūdens,” skaidro M.Lietuvietis. Vides dienesta vecākais inspektors Imants Hamanis norāda, ka skābekļa mērījumi tika veikti arī Ķiploku ezerā Zeltiņu pagastā. Tā vienā galā skābeklis bija normas robežās, bet otrā – sasniedzis kritisku robežu. “Vietējie iedzīvotāji ar motorzāģi izzāģēja āliņģus. Viņi uzmana un kontrolē situāciju, tāpēc lūdza veikt pārbaudi ar skābekļa mērāmo aparātu,” norāda M.Lietuvietis.

Tas gan nenozīmē, ka zivis nekur neslāpst. Katru gadu tas ir dabisks un periodisks process. Vai šis pavasaris būs īpašs, par to domas dalās. “Ja tagad sāks līt un naktīs būs plus grādi, tad strauti un grāvji ātri atkusīs, līdz ar to arī situācija ezeros normalizēsies. Kaut kāds zivju atbirums vienmēr ir. Jo seklāks un aizaugušāks ezers, jo ātrāk tajā izsīkst skābekļa rezerves. Saules gaismas intensitātei pastiprinoties, sākas rudenī atmirušo augu pūšanas process,” skaidro M.Lietuvietis. Šo procesu ietekmē dažu gadu laikā var aiziet bojā vairāk zivju, nekā tiek nozvejots un nomakšķerēts. Tāpēc “Alja” ar projektu piesaista finansējumu ūdensaugu pļaušanas tehnikas iegādei. “To varēs izmanto gan niedru pļaušanai, gan arī apauguma novākšanai. Katrā ūdenstilpē tas būs citādi. Piemēram, Lukumietī vienā ezera daļā zāles ir ļoti daudz, tāpēc jāvērtē, vai to atmaksājas darīt. Seklumā arī pēc nopļaušanas zāles augs tāpat,” spriež M.Lietuvietis. Viņš norāda, ka projekta mērķis ir ne tikai šo tehniku izmantot pašvaldības publiskajās ūdenstilpēs, bet arī citos novada ezeros un ūdenskrātuvēs. Turklāt šo pakalpojumu piedāvās arī privātpersonu īpašumā esošu ūdenstilpju kopšanai.

Kategorijas

Kategorijas