Ko iesākt ar brūkošu māju?

2013. gada 16. augusts 00:00

706

Par brūkošo dzīvojamo māju “Gundegas” Jaunannas pagastā, ko SIA “Alūksnes nami” pārņēma apsaimniekošanā 2011.gadā, deputāti sprieda tautsaimniecības komitejas sēdē. Maijā pašvaldībā tika saņemts mājas iedzīvotāju iesniegums, kurā tiek lūgts veikt jumta remontu.

“Alūksnes Ziņas” pārliecinājās, ka māja, kuras tikai viena puse šobrīd ir apdzīvota, atrodas katastrofālā stāvoklī. Ar bažām vērojām, vai vīrietis, kurš skatījās pa atvērtu logu otrajā stāvā, neizkritīs kopā ar acīm redzami brūkošu ķieģeļu sienas daļu. Redzot, ka māja tiek fotografēta, laukā iznāca sadusmoti iedzīvotāji. Viņi neslēpa sašutumu, jo invalīds un mājas vecākais iedzīvotājs neesot spējīgi kaut ko iesākt, lai uzlabotu dzīves apstākļus. Maijā pēc vēstules nosūtīšanas gan esot atbraukuši un solījuši, bet tagad viņi secina, ka vēl viena ziema būšot jāpavada pat sliktāk nekā līdz šim.
(Turpinās no 1.lappuses)
Ir tiesa, ka par dzīvokļiem ar malkas apkuri un ūdensvadu samaksa ir neliela. Joprojām nav arī skaidrības, kam un kādā veidā būtu jārūpējas par mājas remontu. Turklāt ir arī parādnieki. “Daži mājas iedzīvotāji ir sociālā dienesta un policijas uzraudzībā. Tiesa, ar sociālo pabalstu palīdzību vairāki sedza komunālo maksājumu parādus, taču diviem dzīvokļiem vēl ir lieli parādi – 770 lati un 600 lati, kas netika samaksāti SIA “Ievedne”,” skaidro pagasta pārvaldes vadītāja Vēsma Čugunova. Viņa atzīst, ka tieši nelielā apsaimniekošanas maksa, kas turklāt netika maksāta daudzus gadus, un lielie parādi ir iemesls situācijai, kādā tagad atrodas daļēji privatizētajā mājā dzīvojošie. Diemžēl atsevišķi iedzīvotāji nav arī saudzējuši māju, bet dauzījuši logus un durvis. “No kā tad var veidoties uzkrājumi remontiem, ja iedzīvotāji neko nemaksā vai maksā ļoti maz?” jautā pārvaldes vadītāja.

Brūkošā puse mājas ir
jānojauc
Bijušās paju sabiedrības mājā ir 12 dzīvokļi. 1994.gadā 7 dzīvokļus nodeva pagasta padomei, tāpēc tie ir pašvaldības. Savukārt 5 dzīvokļi ir privatizēti par pajām, bet tikai 1 no tiem ir ierakstīts zemesgrāmatā. Pārējie privatizētie tā arī palikuši it kā privatizēti, jo juridiski dokumenti nav nokārtoti. “Brūkošajā mājas daļā ir 3 par pajām privatizēti, bet zemesgrāmatā neierakstīti un 3 ir pašvaldības dzīvokļi. Mājā ir deklarēti 18 iemītnieki, taču faktiski dzīvo 15. Tie visi dzīvo vienā - labāk saglabātajā - mājas pusē,” precizē V.Čugunova. 1999.gadā pagasta padome ierakstīja māju zemesgrāmatā un nodeva apsaimniekošanā SIA “Ievedne”. No tās māju pārņēma SIA “Alūksnes nami”, taču faktiski to neviens neapsaimnieko. Mājas jumts tā arī nav labots kopš 1974.gada. “2007.gadā pēc pagasta padomes lūguma tika noskaidrots mājas tehniskais stāvoklis. Tika atzīts, ka drošības apsvērumu dēļ vienā mājas pusē nebūtu ieteicams dzīvot, tāpēc divu dzīvokļu iemītniekus izmitināja citās mājās,” norāda V.Čugunova.
Novada pašvaldības būvinženieris Aivars Sausais pēc atkārtotas apsekošanas maijā norādījis, ka būtu lietderīgi nojaukt neapdzīvoto mājas daļu. Taču vienā dzīvoklī ir vēl deklarēts cilvēks. Lai gan viņš faktiski tur nedzīvo, īri un apsaimniekošanas maksu “Alūksnes namiem” maksā. Jurists Arturs Upītis atzīst, ka, mājas daļu nojaucot, varētu rasties lielas problēmas. “Kas mainās no tā, ka pusi mājas nojauc?” jautā tautsaimniecības komitejas vadītājs Dzintars Adlers. Tā var sabrukt, turklāt kādam var uzkrist ķieģelis. Tāpēc SIA “Alūksnes nami” tiek uzdots divu nedēļu laikā sagatavot rīcības plānu, kā arī brīdināt iedzīvotājus, ka māja ir avārijas stāvoklī, tāpēc var rasties drošībai bīstami apstākļi.

Jābūt dzīvokļu īpašnieku līdzdalībai
Deputāts Guntars Švolmanis atzīst, ka puse mājas ir jānojauc. “Ja sāks brukt viena puse, tad nevar paredzēt, kas notiks otrā pusē. Tāpēc juridiski pareizi šie jautājumi ir jānokārto, lai varētu mājas daļu nojaukt un uzlikt jumtu, jo pretējā gadījumā arī mājas otra puse var nonākt līdz sabrukšanai,” skaidro deputāts. Deputāts Ainārs Melders brīdina, ka šādā stāvoklī ir mājas arī citos pagastos. “Pašvaldība dos naudu, lai nojauktu daļu mājas. Kāpēc? Šie izdevumi ir jāatmaksā mājas iedzīvotājiem,” uzskata A.Melders. Viņš uzsver, ka jau pirms diviem gadiem tika secināts - pagastos dzīvojamais fonds ir traģiskā stāvoklī. Toreiz nekas netika darīts, lai situāciju mainītu. “Ja dome sāks jaukt un remontēt vienu māju, tad varam paredzēt, ka tai sekos citas. Tas nozīmē, ka risinājums jāmeklē plašākā mērogā,” norāda A.Melders. Novada pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova informē, ka šāgada budžetā dzīvokļu remontiem ir paredzēti 10 000 latu. Tagad līdzekļi šim mērķim tiek paredzēti, taču jaunajai domei būtu jāpārskata īres un apsaimniekošanas maksa. “Pašvaldība varētu segt remonta izmaksas par saviem dzīvokļiem. Savukārt privāto dzīvokļu īpašniekiem ir jāapzinās, ka viņiem ir jāiegulda savi līdzekļi vai arī tie ar laiku jāatmaksā. Vai tad kāds remontē privātu māju? Ja kāds nav ierakstījis privatizēto dzīvokli zemesgrāmatā, tā ir viņa atbildība,” atzīst V.Čugunova. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ko iesākt ar brūkošu māju?

Kategorijas