Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Veiksmīgu, sportisku jauno mācību gadu!

Tuvojas kārtējā mācību gada sākums, un skolas tam gatavojas... Tiek pārlakotas sporta zāļu grīdas, bet kā ir ar āra laukumiem? Tiem vajadzētu būt tā saucamajiem vieglatlētikas sektoriem, bet kur vispār tādi ir mūsu novadā ir? Vismaz pie novada lielākās skolas uz kailas zemes uzstādītie hokeja laukuma borti ir vienīgais, kas liecina par šīs vietas saistību ar sportu.

Ieilgušās celtniecības dēļ sporta laukuma pie tagadējās ģimnāzijas nav jau gandrīz četrdesmit gadus, tikai nesaprotami, kāpēc tas nav atjaunots pēdējos piecpadsmit, nu kaut vai desmit gados. Varbūt iemesls ir tas, ka pirms piecpadsmit gadiem ar bērnu un jaunatnes sporta skolas vieglatlētu sponsora Jāņa Kola atbalstu pie sākumskolas un sporta skolas angāra atbilstoši iespējām tika izveidots minilaukums – divi 60 metru skrejceļi, tāllēkšanas bedre, bumbiņas mešanas sektors un zālājs. Šī “sporta bāze” piecpadsmit gadus ir kalpojusi kā vienīgā vieta skolas mācību programmas sporta sadaļai vieglatlētikā sākumskolas, pamatskolas un ģimnāzijas audzēkņiem, kā arī, protams, bērnu un jaunatnes sporta skolas audzēkņiem.

Šajā laikā “sporta bāze” ir devusi vairākus Latvijas izlases dalībniekus gan vieglatlētikā, gan bobslejā, neminot valsts jaunatnes un junioru čempionus. Vairāki no viņiem ir “atzīmējušies” arī Eiropas un pasaules līmenī: Kaspars Lazdekalns – 3.vieta 800 metru skrējienā Pasaules skolu, Humberta kausa, sacensībās, Arturs Lazdekalns -  septītais rezultāts Eiropas jaunatnes olimpiādē un vienpadsmitais rezultāts Pasaules jaunatnes meistarsacīkstēs 800 metru skrējienā. Šajā laikā Arturs arī kļuva par divkārtēju Baltijas, Skandināvijas un Polijas čempionu 800 metru un 4x400 metru stafetē. Artura treniņa grupas biedrs Raitis Teterovskis, valsts junioru izlases kandidāts, pēc pāriešanas uz bobsleju guva 2. un 3.vietu Eiropas junioru meistarsacensībās bobsleja četriniekiem kā stūmējs. Savukārt vairākkārtēja Latvijas čempione garajās distancēs Ilona Marhele pagājušajā gadā uzrādīja Londonas Olimpisko spēļu “B” normatīvu maratonskrējienā. Viens no pasaules ātrākajiem bobsleja stūmējiem Intars Dambis diemžēl pēdējos ātruma treniņus uz skrejceļa veica 2010.gada vasarā, jo tas sāka kļūt bīstami...

2008.gadā sporta laukumiņu savā pārziņā pārņēma pilsētas dome, un šajos piecos gados ir ticis atjaunots vienīgi žogs, kurš to atdala no autostāvvietas un ir tiešām glīts. Vai nu šis žogs, vai dižie celtniecības plāni neļāva saredzēt, kas notiek sporta skolā līdz 2012.gada deputāta Ainara Meldera paziņojumam laikrakstā “Malienas Ziņas”, bet arī šī gada laikā nekas nav mainījies.
Cerams, ka jaunās domes amatpersonas saskatīs arī tādu sīkumu kā to, ka Alūksnē ne pie vienas skolas vairs nav sporta laukuma. Bet tas ir pats nepieciešamākais, lai bērnu pievērstu aktīvām un pareizām sporta nodarbībām, lai tās vispirms būtu drošas, ko vairs nevar teikt par sporta laukumu pie angāra. Protams, šīs treniņa iespējas arī nepiesaista iespējamos vieglatlētus un iespējams arī, ka vieglatlētika Alūksnē nav vajadzīga kā sporta veids, kaut arī Latvijas olimpiādēs gan jauniešiem, gan pieaugušajiem smagākais medaļu pūrs ir tieši vieglatlētiem. Bet tas jau nenozīmē, ka pie skolas nav vajadzīgs sporta laukums. Tieši vieglatlētika ir sporta sākums un vēlāk noder arī citiem sporta veidiem. Kāpēc mēs sākam zaudēt kaimiņu rajoniem? Atbilde nav jāmeklē Igaunijā vai citur ārzemēs...

Kategorijas