Strautiņu pamatskolas skolēni talko arī „Vizikoku acu avotiņā”

2011. gada 2. maijs 13:13

2346

30.aprīlī 6.klases skolēnu grupiņa devās uzkopt Vizikoku acu avotiņa apkārtni. Uz talkošanu tika aicināti arī vecāki un audzinātājai bija liels prieks, ka atsaucās divas skolēnu māmiņas, par ko viņām milzīgs paldies.

Dimitrija Dugana mamma palīdzēja ar transportu, nogādājot gan dažus skolēnus, gan grābekļus līdz talkas vietai un atpakaļ, bet Samantas Miezītes mamma aktīvi talkoja, uzkopjot Vizikoku avotiņa apkārtni kopā ar šiem čaklajiem bērniem. Attēlā no kreisās:Dimitrijs Dugans, Ilze Ludviga, Samanta Miezīte, Liāna Hanarina, Laila Ludviga, Linards Zvirbulis, Ričards Reismanis, Alvis Ļeļevs, Mārtiņš Prokofjevs, Arvis Sūreme, Samantas mamma Zinta, Annika Epnere, Dimitrija mamma Ņina un Alise Kozilāne.

Talkošanu interesantāku vērta došanās turp ar velosipēdiem, lai gan tieši gadu iepriekš, braucēju ar velosipēdiem uz talkošanas vietu bija vairāk. Tieši tā, tad, kad šie skolēni mācījās 5.klasē, viņi arī brauca sakopt šo skaisto dabas nostūri. Toties šogad bija divi transporta līdzekļi, kas bija ļoti noderīgi, jo ar otro mašīnu audzinātāja varēja aizvest dažus skolēnus un skolēnu mugursomas. No Strautiņu pamatskolas avots atrodas apmēram 5 km attālumā. Jābrauc ir pa meža ceļiem, kuri gan vēl būtu jāsaved kārtībā greiderējot.

Vizikoku acu avotiņš atrodas Strautiņu pusē ir Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas arheoloģijas pieminekļu sarakstā iekļautais aizsargājamais svētavots. Pieminēts jau 19. gs dokumentos kā avots ar dziedinošām īpašībām. Vizikoku Acu avots atrodas ielejā, purvainā vietā. Apkārt ir krūmājs un daudz kritušu koku. Avots atrodas Sulupītes labajā krastā, kura ietek Melnupē. Avota dziļums ir 26 cm. Avotā augu nav. Ūdens ir ļoti dzidrs. Avota dibenu klāj pelēkas krāsas nogulsnes. Apkārt avotam veidojas rūsas nogulsnes. Teikā vēstīts, ka gar Vizikokiem tek pa pauguru ieplakām Sulupīte, kurai senāk bijis duļķains ūdens kā suliņas. Kādu pāra simts metru lejup Vizikoku Broša mājas Sulupītes labajā pusē verd avots, kas saukts tiek par Acu jeb Galvaskausa avotu, par kuru iesaukts galvaskausa formas dēļ. Senāk uz to nākuši slimās acis mazgāt. Netālu no avota Sulupīte ietek Melnupē. /1742., Oto Timanis/

2007. gadā veikta apkārtnes labiekārtošana. Tad tika izveidota tūrisma taka, sadarbojoties kopā ar Alūksnes novada fondu un Nīderlandes organizācijas KNHM atbalstu, piedaloties 5. Projektu konkursā “Sabiedrība ar dvēseli”. Uz Vizikoku acu avotiņu, kas atrodas Alsviķu pagastā, ļaudis vēl joprojām nāk ārstēt acis. Mums par pārsteigumu, tieši uz pusdienlaiku piebrauca mašīna, no kuras izkāpa 2 pieaugušie un 3 bērni. Viņi bija atbraukuši ar mērķi - Vizikoku acu avotiņā izmazgāt acis, īpaši meitenītei, kas nēsāja brilles. Mārīte pastāstīja, ka viņi te atbraukuši no Liepnas un apmeklē Vizikoku acu avotiņu pirmo reizi. Mēs bijām lepni, ka bijām paspējuši gan nomainīt informācijas stendam pa ziemu izbalējušo informāciju pret atjaunotu (attēlā bērniem tā ir vēl rokās), gan nokasīt visu taciņu līdz pašam avotiņam, kā arī nolīdzināt kurmja rakumus, kas bija kārtīgi pastrādājis, kā arī savākt lielākos kritušos zarus. Jāpiebilst gan, ka 10 metrus pirms acu avotiņa ir pārsteigums – pāri takai pārgāzies pusaizlauzts koks, kam galotne ir iekārusies takas otras puses uzkalniņā. Koks nav bīstams, bet apmeklētājiem nācās līst pa apakšu. Pagasta Pārvaldes vadītājs Juris Griščenko apsolīja šo lietu nokārtot un jau pateicās skolēniem par viņu veikto darbu apkārtnes sakopšanā. Vairāk šajā vietā bija jāgrābj lapas, jālīdzina kurmju rakumi un jānēsā sausie zari. Skolēni bija ļoti aši un knaši. Darīja visu, kas nepieciešams, jo pilnīgi katram bija sagādāts grābeklis un darbi veicās ļoti raiti. Pusdienlaikā jau klājām piknika galdu, cepām desiņas, spēlējām „Mēmo šovu” ar saldo konču pelnīšanu, šūpojāmies un vēl bērniem pietika spēka pat spēlēt ķerenes un braukt mājās ar velosipēdiem. Mums bija iegadījusies talkošanai ļoti silta un saulaina diena, kuras laikā savācām tikai 2 dzeltenos atkritumu maisus, kas pamatā bija iztīrot atpūtas vietā sakrājušos atkritumus no atkritumu tvertnēm. Reti bija atrodams kāds atkritums zemē.

Vizikoku acu avotiņā gaida neskarta daba, seno laiku elpa un milzums pozitīvu emociju. Tas ir veselības, dzīvības un svētais avots - tā latvju dainās un teikās tikuši dēvēti svētavoti, pie kuriem ļaudis no tuvienes un tālienes nākuši pasmelt ūdeni un mazgāties lai dziedinātu kaites, atgūtu spēku un možumu. Cilvēku ticība svētavotu dziedinošajam spēkam bija tik liela, ka pateicībā par ārstēšanos viņi avotā metuši ziedus, monētas, maizi. No 2007.gada līdz 2010.gada pavasarim bija atstāta pie šī avota lielā plastmasas maisā viesu grāmata apmeklētājiem, lai ierakstās, bet tad vai nu nebija kārtīgi maiss aiztaisīts, vai kā citādi, apmeklētāju grāmata bija izmirkusi. Pirms gada toreizējie 5.kl. skolēni to aizveda uz skolu un ar Ingrīdas Pedeces gādību apmeklētāju grāmata tika izžāvēta un ievietota skolas muzejā.

Aicinu arī jūs apmeklēt Vizikoku acu avotiņu, smelties spēku un veselību no tā, atstājot aiz sevis sakoptu vidi. Ir labiekārtots laukums ar ugunskura vietu, lielu galdu un soliem atpūtai.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Strautiņu pamatskolas skolēni talko arī „Vizikoku acu avotiņā”

Kategorijas