Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vēlas stabilitāti

Mārīte Dzene

2013. gada 23. augusts 00:00

10

Pēc nedēļas tiks vērtas skolu durvis, tāpēc mācību iestāžu vadītāji otrdien pulcējās Alūksnes vidusskolā. Viņi vēlējās uzzināt iespējami vairāk, kādas jaunas pārmaiņas gaidāmas, tāpēc ieklausījās Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāves informācijā.


Mudina atsaukties jaunām pārmaiņām
Apes novada domes izglītības darba speciāliste Gunta Ļuļe izteica daudzu vēlēšanos – saglabāt stabilitāti šajā mācību gadā. Lai skolā varētu justies stabili gan skolotāji, gan skolēni, ir vajadzīgs ģimeņu, pašvaldības un valsts atbalsts. Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju atzina, ka iepriecina izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska nostādne, ka sākumskolas bērniem ir jāmācās iespējami tuvu dzīvesvietai. Mazās skolas ir būtiskas lauku vidē, radot bērniem iespējas izglītoties, tāpēc labi, ka tas beidzot ir saprasts. “Savukārt skolotāju sūtība ir pilnveidot bērnus, lai viņi atrastu savas dzīves vērtības un rosinātu meklēt atbildes uz eksistenciāliem jautājumiem. Tas nozīmē darīt vairāk, nekā prasa pienākums,” uzsvēra A.Harju. Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktora vietniece Baiba Bašķere atzina, ka, protams, drošāk var justies, ja ir stabilitāte. Taču viņa norādīja, ka nepieciešams arī ieviest jauno un atsaukties pārmaiņām, kādas ienes gan jaunās tehnoloģijas, gan procesi dzīvē, kurā ik gadu, ik brīdi notiek pārmaiņas. 
“Ja paskatāmies pagātnē, redzam, ka ļoti daudz kas ir mainījies. Kad es mācījos, man pat sapņos nerādījās, ka varēšu staigāt ar telefonu visur, nemaz jau nerunājot par datoru un iespēju informāciju pārnēsāt mazā flešā,” salīdzināja B.Bašķere. Tāpēc ir ļoti svarīgi skolotājiem mācīties, nepārtraukti papildināt zināšanas un apgūt jaunas mācīšanas metodes.

Nav skaidrības par pedagogu algām
B.Bašķere informēja par aktualitātēm jaunajā mācību gadā. Tajā dominēja kopējie dati un atzinumi par izglītības iestādēm un to audzēkņiem valstī. Skaitļi liecina, ka skolēnu skaita mazināšanās sarūk. Savukārt pedagogu skaits vispārizglītojošās mācību iestādēs ir nedaudz palielinājies. “Tas skaidrojams ar to, ka bērniem tiek piedāvāti dažādi atbalsta pasākumi, kurus nodrošina pedagogi. Taču tendence ir tāda, ka nākotnē vēlamies, lai skolās būtu pilnu slodzi nodarbināti skolotāji, kuri saņem pietiekamu atalgojumu. Tad nebūs jāmeklē papildu darbs,” norādīja B.Bašķere. Viņa atzina, ka ir nepieciešams skolotājus motivēt pašizglītībai un darbam. Taču atalgojums nav vienīgā motivācija, kas mudina mainīties un strādāt labāk. Tomēr, tuvojoties jaunajam mācību gadam, diskusijas par pedagogu atalgojumu ir saasinājušās. Vēl nebija apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka mērķdotāciju sadali pašvaldībām. Minimālā likme par vienu slodzi jeb 21 kontaktstundu bija noteikta 280 lati, bet likmi šim mācību gadam ministrija nesteidzas paziņot. Taču neziņa ir visnepatīkamākā. Turklāt likme par slodzi nav atalgojums. Strādājot atļautās 40 kontaktstundas nedēļā, samaksa būs lielāka, bet skolotājiem, kam stundu skaits nesasniedz 21, tā ir niecīga. ◆

Kategorijas