Iekuļ 3,5 tonnas kviešu no hektāra

2013. gada 23. augusts 00:00

489

Šajā labības novākšanas sezonā ir augsta graudu kvalitāte un zemas pirmapstrādes izmaksas. Kopumā valstī ražas ir mazākas nekā pērn, bet atsevišķos reģionos tās ir arī lielākas. Annas pagasta SIA “J.A.Lejas” valdes priekšsēdētājs Jānis Strakša ir apmierināts ar graudu birumu.

Sausuma dēļ zaudē pustonnu graudu no hektāra
“Vasaras kviešu vidējā ražība ir 3,5 tonnas no hektāra, miežu – gandrīz 3 tonnas. Tiesa, ziemas kviešu raža bija stipri zema. Tā acīmredzot ir gandrīz visur, jo ieilgusī ziema un vēlais pavasaris ietekmēja ražību. Vēl ir jāvāc auzas un griķi. Kopējā graudaugu platība saimniecībā ir gandrīz 70 hektāri, par laimi, laika apstākļi bijuši labvēlīgi kulšanai,” stāsta J.Strakša.
Pirms pāris nedēļām vasaras kvieši vēl gatavojās, tāpēc tie cietuši lietavās. Zemnieks secina, ka viss dabā izlīdzinās - ko kādreiz apēda meža cūkas, šogad saguldīja vējš un lietus. Medību kolektīvs esot parūpējies, lai samazinātu neganto rukšu skaitu, bet dabu ietekmēt nevar. “Apmēram pustonna no ražības tomēr ir zaudēta, jo graudi sausuma dēļ ir sīki. Kad labība sāka vārpot, šķita, ka raža būs lielāka. Diemžēl tajā laikā pietrūka mitruma. Tomēr vasaras kviešu raža ir labāka nekā iepriekšējos gados – vairāk par 3 tonnām no hektāra neesmu novācis nevienu gadu, kopš tos sēju. Bija līdz 3 tonnām, taču tagad šī robeža ir pārsniegta,” salīdzina J.Strakša. Viņš atzīst, ka būtiski ražību palielināja labs sēklas materiāls, izvēloties šķirni ‘Uffo’. Tā ir izplatīta vietējā šķirne, kas ir salīdzinoši pieticīgāka. Minerālmēslu cenas ir augstas, tāpēc iztiek ar 300 kilogramiem kompleksā mēslojuma uz hektāra. Ja palielinātu minerālmēslojumu, ražas pieaugums neatsvērtu ieguldītos līdzekļus.

Kviešus pārdos, kad par tiem maksās vairāk
SIA “J.A.Lejas” labību audzē galvenokārt lopbarībai. Pēc miežiem atbrauc saimniecības no Aizkraukles un Līvānu novada, ar kurām izveidojusies laba sadarbība nu jau vairākus gadus. Savukārt kviešus pārdod. J.Strakša spriež, ka graudu iepirkuma cenas varētu būt apmēram tādas pašas kā pērn. “Eiropā graudu trūkst. Zemgales graudu audzētāji varētu tos eksportēt, bet pārējie nodrošinās vietējo tirgu. Pieļauju, ka 13 – 14 santīmus par lopbarības graudiem varētu saņemt,” domā saimnieks. Saimniecībā ir gan kalte, gan graudu glabāšanas tornis. Šobrīd graudos ir apmēram 16 procenti mitruma, ir arī vēl sausāki graudi, tāpēc nav vajadzības tos kaltēt. Tie tiek vēdināti, kā arī attīrīti. “Graudus izdevīgāk var pārdot novembrī un vēlāk. Ražas novākšanas laikā ir jāpārdod tiem, kuriem nav iespēju uzglabāt un kas vēlas uzreiz saņemt samaksu. Tāpēc tagad noteikti cenas ir zemākas,” skaidro J.Strakša. Labības novākšanai tiek izmantots kombains “John Deere”, kas jau kalpojis 30 gadus, tāpēc tiek apzinātas iespējas saņemt finansiālu atbalstu ar projektu programmā ”Lauku saimniecību modernizācija”, ar kuras atbalstu 2010.gadā tapa kalte. “Par labu darbu un izturību kombainam varētu piešķirt sertifikātu,” joko J.Strakša. Viņš veic aptauju, lai izvēlētos atbilstošāko labības kūlēju – nav vajadzīgs sevišķi jaudīgs. Būtu grūti ar sešmetrīgu hederu kult labību nelielās platībās. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Iekuļ 3,5 tonnas kviešu no hektāra

Kategorijas