Nauris Vanags: no policista nav jābaidās

2013. gada 30. augusts 00:00

3459

Nauris ir 19 gadus vecs jaunietis no Zeltiņiem, kurš ir pavisam jauns darbinieks Alūksnes policijas iecirknī. Tikai mēnesi viņš strādā par Satiksmes uzraudzības rotas jaunāko inspektoru. Nauris atzīst, ka viņam vēl nepieciešama pieredze, taču viņš ir apņēmības pilns un vēlas izskaust stereotipu, ka ceļu policistiem ir ļoti viegls darbs.
- Kāpēc tu izvēlējies kļūt par policistu?
- Manu radinieku lokā jau bija policisti, un man bija iespēja ar viņiem aprunāties, taču jāatzīst, ka primārais bija iespēja iegūt bezmaksas izglītību. Zinu, ka šāda ir arī daudzu citu jauniešu motivācija. Par ceļu policistu izvēlējos kļūt tāpēc, ka ceļi man ir vissaistošākie, taču es turpināšu mācīties, un tas nozīmē, ka vēlāk varēšu arī izvēlēties kādu citu virzienu. Draugi un radinieki visi bija priecīgi, un nevienam nebija iebildumu pret šo profesiju, tā ka visi bija saprotoši. Mammai Evai, tētim Zintim, kā arī māsām Zanei un Vitai ir prieks, ka es mācos un strādāju. Bet visi zina, ka policisti sabiedrībā izpelnījušies arī negatīvu attieksmi. Man kā policistam ir grūti par to spriest, jo no iekšpuses tas viss ir citādāk. Protams, uzticību policijai iedragājuši nelaimīgi gadījumi, kuros iesaistīti policisti. Labajiem gadījumiem jau pievērš mazāk uzmanības, bet atliek vien darīt savu darbu un nepakļauties šim negatīvajam vērtējumam.
Koledžā valdīja ļoti stingra kārtība. Astoņos no rīta notika ierinda, uz kuru nedrīkstēja neierasties. Par katru kavēto stundu bija jābūt attaisnojumam. Protams, jauniem puišiem sākumā bija grūti pie tā pierast, jo dažbrīd nesaproti, kāpēc kaut kas jādara, bet vēlāk pierodi un saproti, ka tā ir disciplīna. Bija arī tādi studenti, kuri saprata, ka tas nav domāts viņiem, un aizgāja no studijām. No 100 cilvēkiem aptuveni 5 aizgāja. Man nekad nav bijusi doma pārstāt studēt vai arī nesaistīt savu darbu ar policiju.
- Kas šajā darbā ir visgrūtākais?
- Grūtākais ir tas, ka gadās cilvēkiem uzlikt sodu. Esmu saprotošs cilvēks, taču tāds ir mans darbs. Katra situācija jāizvērtē individuāli, un man vēl daudz kas ir jāapgūst, jo esmu tikko pabeidzis skolu. Strādāju šeit tikai mēnesi, un skolā mācītais nu jāpielieto uz ceļa. Arī avārijas, protams, ir smagas, jo ir ļoti jākoncentrējas, un tad ir vērtīgi, ka palīdz kāds pieredzējušāks kolēģis. Pieredze jau rodas tikai ar laiku, un man pašlaik tās nav pārāk daudz. To var iegūt tikai ar darbu.
-Vai esi saskāries ar stereotipiem attiecībā uz policijas darbu?
- Pats personīgi neesmu saskāries, taču, protams, tie ir dzirdēti. Daudzi domā, ka ceļu policisti sēž mašīnā un neko nedara, bet tā nebūt nav. Tas ir ļoti smags darbs. Protams, varbūt ne tik ļoti fiziski, cik psiholoģiski. Ir jāpārbauda mašīnas, un to darbu ir ļoti daudz.
Izteikti ir arī tas, ka no policistiem visi baidās, bet arī tas ir stereotips un tam tā nebūtu jābūt. Ja policists apstādina, tad tās mēdz būt arī vienkāršas pārbaudes. Cilvēki ir tik sabijušies, ka ir redzēts, kā autovadītājs iebrauc kādā citā ceļā, kad ierauga policiju. Arī riteņbraucēji mēdz uzreiz izvēlēties citu ceļu. Tās ir bailes no soda, bet cilvēkiem vajadzētu pārstāt baidīties, mainīt to attieksmi. No policijas nav ko baidīties.
- Vai jauniešiem ir aktuāli izvēlēties darbu policijā?
- Šobrīd, cik man zināms, jā. Arī tad, kad es stājos Policijas koledžā, atlase bija ļoti liela. Tur stājās arī vairāki jaunieši no Alūksnes. Protams, kā jau minēju, liels pluss ir tieši bezmaksas izglītības iespējas. Visur ir jāmaksā liela nauda, un, ja cilvēkam tās nav, viņš izvēlas kādu citu skolu. Labāk tad ir mācīties šādi, nekā nemācīties vispār. Pluss - šeit tu arī vēlāk kādam noderi, tev ir iespēja atrast darbu. Šobrīd ir policistu trūkums. Nezinu gan, vai tas ir saistīts ar zemo atalgojumu. Sākumā tas šķiet pietiekams, bet varbūt ar laiku šķitīs, ka alga ir pārāk maza. Taču nav tā, ka atalgojums būtu šķērslis, kāpēc cilvēki neizvēlas kļūt par policistiem.
Iesaku jauniešiem pamēģināt, jo tā ir iespēja pieredzēt, kā tas viss notiek. Skola piedāvā arī sportiskās aktivitātes, un tur ir ko redzēt. Nevajadzētu baidīties no tā, ka policijā strādāt ir ļoti bīstami. No vienas puses, tas ir bīstams darbs, bet, no otras puses, tas nebūt nav bīstams. Neesmu gan piedzīvojis vēl tādas situācijas, taču skola mūs sagatavo un, ja esi sagatavots, bīstamo situāciju kļūst mazāk, jo māki reaģēt.
- Vai uz Alūksnes novada ceļiem autovadītāji izturas godīgi?
- Ja salīdzina ar citām pilsētām, tad Alūksnes novada šoferi ir ļoti godīgi. Gulbenē brauc daudz negodīgāk. Ir maz to cilvēku, kas lieto drošības jostas. Alūksnē šādu cilvēku ir mazāk, un tas noteikti ir arī policijas darbs.
Biežākais pārkāpums ir ātruma pārsniegšana. Protams, var saprast tos, kuriem ir notikusi kāda nelaime vai ārkārtas gadījums, taču ir arī tādi, kuri izvēlas nepiemērotu braukšanas ātrumu, lai tāpat vien nokļūtu kaut kur ātrāk. Cilvēkam var šķist, ka viņa pārkāpums nav bīstams, taču mēs zinām, ka tas var novest pie lielas nelaimes. Man vēl tā nav bijis, taču ir arī gadījumi, kad autovadītāji neatzīst savu vainu. Tad mums ir jāpamato viņa vaina, jāpierāda.
- Tu esi jauns policists, vai nav nācies saskarties ar vecāka gadagājuma cilvēku vīzdegunību?
- Varbūt ir tā, ka cilvēki paskatās un nodomā - ko tik jauns puisis dara policijā, bet es tam nepievēršu uzmanību. Daru, kas jādara. Vecumam jau nav tādas nozīmes. Galvenā ir tieši pieredze. Protams, man vēl ir jāmācās, jo uz ceļa ir daudz citādāka situācija nekā koledžā. Tā ir pavisam citādāka pieredze. Ja kāds vecāka gadagājuma šoferis man arī aizrādītu, ka esmu pārāk jauns, es atbildētu, ka darīšu savus pienākumus un to izpildē jau nav svarīgs vecums. Pabeidzot koledžu, mēs visi esam vēl jauni, bet tas nenozīmē, ka nevaram labi izpildīt savus pienākumus.
Galvenais ir neklausīties un darīt savu darbu, tieši tā ir recepte, lai nesalūztu šajā darbā, arī esot jaunam.
- Kādi ir tavi vaļasprieki?
- Noteikti - svaru stieņu celšana. Mani interesē viss, kas saistīts ar spēku, fiziski treniņi. Patīk arī basketbols. Sports, tāpat kā darbs policijā, saistās ar disciplīnu un sevis pārvarēšanu. Ir vajadzīga uzcītība. Motivācijas trūkums rodas, kad cilvēki negrib uzņemties atbildību un riskēt. Cilvēki ir pieraduši sēdēt mājās un neuzdrīkstēties darīt ko sarežģītāku. Es iesaku šiem cilvēkiem vienkārši pamēģināt un nebaidīties no tā, ka kaut kas nesanāks. Tam, ka mazpilsētā kāds par to runās, nevajadzētu pievērst uzmanību, bet, pats galvenais, vajadzētu darīt tā, lai nebūtu iemesla runāt. Ir jādara pēc iespējas labāk, tad arī citi nerunās lieku.
- Kādi ir tavi nākotnes plāni?
- Pagaidām noteikti palikšu Alūksnē un turpināšu mācības neklātienē. Protams, laiks vēlāk rādīs, jo nevar jau zināt, kā iegrozīsies dzīve. Pagaidām es cenšos neko neplānot un dzīvot šeit. Mājās ir daudz pazīstamu cilvēku, bet man savs darbs ir jādara. Man, par laimi, nav gadījies apturēt vai uzlikt sodu saviem draugiem vai radiniekiem, taču, ja vajadzētu, tas būtu jādara, jo tāds ir mans darbs. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Nauris Vanags: no policista nav jābaidās

Kategorijas