Pierobežas pagasti ir apdraudēti

2013. gada 30. augusts 00:00

324

Āfrikas cūku mēris pirms mēneša tika konstatēts Krievijā, Pleskavas apgabalā, tikai 100 kilometrus no Latvijas robežas. Tāpēc tiek aktualizēti profilakses pasākumi, kas palīdzētu aizkavēt slimības ievazāšanu mūsu valstī.

Pastiprina cilvēku un automašīnu kontroli uz robežas
“Ņemot vērā, ka Pleskavas apgabala Neveļas rajona Seņutinas ciemā ir konstatēta mājas cūku saslimšana ar Āfrikas cūku mēri, tiek pastiprināta kontrole uz robežas. Iebraucot Latvijā, tiek dezinficēti autobusi un cilvēkiem liek iet pāri dezopaklājiem. Mūsu pārvaldes darbinieki bija Pededzes robežkontroles punktā, lai sadarbībā ar robežsargiem pārbaudītu un neļautu Latvijā ienest pārtikas preces, kas var radīt bīstamās slimības draudus. Nācās izmest piena produktus un desas, ko cilvēki iegādājušies otrpus robežai,” stāsta Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa.
Viņa secina, ka cilvēki pat neiedomājas, ka pārtikas produkti varētu būt viens no veidiem, kā ienest Āfrikas cūku mēri Latvijā. Tāpēc nepieciešams viņus informēt un skaidrot. Pēc vairākkārtējām pārbaudēm var secināt, ka tagad situāciju izprot tie, kuri šķērso Latvijas – Krievijas robežu. “Pirms gada šī slimība bija konstatēta Ļeņingradas apgabalā. Izmeklējot šo gadījumu, atklājās, ka infekcijas cēlonis ir vecas sviestmaizes, ko karavīri izmetuši no vilciena, atgriežoties no atvaļinājuma. Ir grūti spriest, kas notiek Krievijā, taču mēs ļoti sargājam savu valsti. Tieši Āfrikas cūku mēris ir ievazāts ar pārtikas produktiem, bet klasisko cūku mēri izplata meža cūkas,” skaidro I.Tomiņa. Cilvēks ar neatļautiem pārtikas produktiem bagāžā ir galvenais riska faktors, jo slimības vīruss ir ļoti noturīgs ārējā vidē. Tāpēc pat ar nelielu speķa gabaliņu var infekciju ievazāt Latvijā.

Āfrikas cūku mēris strauji tuvojas Latvijai
“Slimība Latvijas un Eiropas Savienības robežai strauji tuvojas. Ja tā šķērsos robežu un tiks konstatēts kaut viens meža cūkas saslimšanas gadījums, mūsu valstij tiks noteikti starptautiskās tirdzniecības ierobežojumi. Tas nozīmē, ka apstāsies vai būtiski tiks ierobežots dzīvnieku izcelsmes eksports, radot cūkaudzētājiem un ražotājiem ievērojamus finansiālos zaudējumus. Turklāt slimības izplatīšanās un visu cūku izkaušana iznīcinātu nozari,” informē Pārtikas un veterinārā dienesta Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere. Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests atbalsta Lietuvas kolēģu priekšlikumu izbūvēt žogu jeb barjeru, kas ierobežotu meža cūku pārvietošanos. “Pašlaik Lietuva ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts. Tā priekšlikumu žoga būvei virza apstiprināšanai Eiropas Komisijā. Ja tas tiks atbalstīts un piešķirs finansējumu žoga būvniecībai, tad notiks starpvalstu ekspertu diskusijas, kāda barjera būtu būvējama, kad un kā to varētu veidot”, stāsta I.Meistere. Viņa atzīst, ka barjera ir tikai viens no drošības pasākumiem, kas neapturēs Āfrikas cūku mēra izplatību. Taču līdz ar citiem pasākumiem varētu aizkavēt infekcijas ievazāšanu Latvijas meža cūku populācijā, kā arī palīdzēt slimību apkarot, ja tā tiktu konstatēta. Pret Āfrikas cūku mēri nav izstrādāta vakcīna, tāpēc nav iespējama meža cūku vakcinācija, kas tika veikta pret klasisko cūku mēri Latgales reģionā.
Inficēto teritoriju robežās spēkā ir ierobežojumi
Kopš pagājušā gada beigām ir noteiktas klasiskā cūku mēra inficētas teritorijas robežas, kurā ietilpst Liepnas un Pededzes pagasts, savukārt inficēšanās riska teritorijā – Mārkalnes, Jaunalūksnes, Mālupes, Malienas un Jaunannas pagasts. Mājas cūku novietnēm tika noteiktas četras kategorijas, kurām ir paredzēta uzraudzība. “Gada sākumā Liepnas un Pededzes pagastā bija 112 cūku novietnes, bet tagad ir 116 novietnes. Tajās visās ir bijusi pārbaude, daudzās arī atkārtoti. Turklāt cūkām ir noņemti asins paraugi laboratoriskai izmeklēšanai. Tā kā šajos pagastos ir noteikti ierobežojumi, cūku pārvietošana ir jāsaskaņo ar mūsu dienestu, bet produkciju var tirgot inficētajā teritorijā,” informē I.Tomiņa. Nomedīto meža cūku gaļu nevar izmantot pārtikā. Turklāt ir paredzēts ievērojami samazināt meža cūku populāciju, tās pastiprināti medījot. I.Tomiņa norāda, ka Alūksnes pusē varētu aktīvāk medīt meža cūkas un iesūtīt to paraugus laboratoriskai izmeklēšanai. “Mednieki apgalvo, ka cūkas ir kaut kur pazudušas. Taču ceru, ka viņi vēl sarosīsies, jo ierobežojošie pasākumi varētu beigties ātrāk, ja būtu izmeklēts noteiktais cūku skaits,” norāda I.Tomiņa. Tiesa, nav paredzams, ka tas varētu notikt šogad. ◆

Fakti

◆ Ar klasisko cūku mēri un Āfrikas cūku mēri slimo gan mājas, gan meža cūkas. Abu slimību izraisītājs ir vīruss, taču katrai – cits. Galvenais infekcijas izplatītājs ir slimās cūkas vai arī cūkas, kas ir vīrusa nēsātājas. Cilvēki ar to nevar saslimt, taču viņi var būt slimības pārnēsātāji.

◆ Slimības izplatās pa gaisu un kontaktu ceļā, saskaroties ar inficētu barību, ūdeni vai inventāru. Vīrusi ir izturīgi ārējā vidē: saldētā gaļā tie saglabājas vairāk nekā gadu, sālītā gaļā – līdz 310 dienas, žāvējumos – līdz 6 mēnešiem. Vīruss iet bojā 70 grādu temperatūrā.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Pierobežas pagasti ir apdraudēti

Kategorijas