Sola atbalstīt mazās saimniecības

2013. gada 13. septembris 00:00

171

Par mazo un vidējo saimniecību perspektīvu pagājušajā nedēļā diskutēja Agroekonomiskās attīstības institūta, Zemkopības ministrijas un Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotajā seminārā - ideju forumā Priekuļos. Forumā piedalījās arī centra Alūksnes biroja vadītāja Viola Kaparšmite.

Meklē labākos risinājumus atbalstam
“Šādi semināri – ideju forumi tiek rīkoti, lai saprastu, kas nepieciešams mazo un vidējo saimniecību attīstībai. Vairs netiek apgalvots, ka tām nav perspektīvas. Tiesa, ja nekas nemainīsies, tās pašas izzudīs. Citādi nevar būt, ja saimniecība, kurā ir līdz 10 govīm, saņem krietni mazāk par pārdoto piena litru nekā lielo ganāmpulku īpašnieki. Nākamajā plānošanas periodā ir paredzēts palielināt atbalstu mazo saimniecību attīstībai, kas ir ļoti līdzīgs atbalstam daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizēšanai,” stāsta V.Kaparšmite.
Līdz šim bija nosacījums, ka uz atbalstu varēja pretendēt saimniecības, kurās apgrozījums bija 2400 lati gadā, bet turpmāk pietiks ar 2000 eiro jeb 1400 latu apgrozījumu. Tas nozīmē, ka iespējas būs lielākas. Tiesa, paliks spēkā nosacījums, ka ir jāpaplašina lauksaimnieciskā ražošana par 30 procentiem.

Tas ir dzīvesveids, ne tikai ražošana
V.Kaparšmite uzskata, ka mazo saimniecību īpašniekiem nepieciešams apvienoties kooperatīvos, lai varētu savu produkciju pārdot Rīgas tirgū vai citur. Protams, mazās saimniecības var attīstīt mājražošanu, gatavojot sieru, biezpienu, jogurtu, saldējumu vai citu produkciju.
“Mūsu valstī situācija ir līdzīga tai, kāda ir Lietuvā. Arī tur ir daudz mazo lauku saimniecību. Turpretim Igaunijā to gandrīz nav. Cilvēki dzīvo laukos, bet daudziem ir darbs pilsētā,” salīdzina V.Kaparšmite. Viņa atzīst, ka mazās saimniecības ienākumi nav tādi, lai ar tiem varētu uzturēt ģimeni. Tāpēc ir vajadzīga kāda blakus ražošana vai nodarbošanās. Gadiem ilgi masu saziņas līdzekļos tiek popularizēta mazo saimniecību pieredze ārzemēs, kur tās attīstās pēc šādiem principiem. “Ja par atbalstu mazajām un vidējām saimniecībām domātu agrāk, tad droši vien tagad lauki nebūtu tik tukši. Protams, dzīves apstākļus laukos ietekmē arī sliktais ceļu stāvoklis. Tāpat nereti attālākās saimniecībās ir nepietiekama elektroenerģijas jauda, turklāt mazajām saimniecībām tā iznāk dārga,” norāda V.Kaparšmite. Agroekonomiskais institūts ir veicis 1100 mazo lauku saimniecību aptauju, kuras mērķis ir izzināt galvenās problēmas un iespējas.

Nepamatoti stimulē tikai lielražošanu
Pētījums apliecina, ka līdz šim nepamatoti lielsaimniecības ir atbalstītas vairāk nekā mazās un vidējās saimniecības. Uz katru zemes hektāru un uz katru mājdzīvnieka vienību vidējās un lielajās saimniecībās saņemts divas, pat trīs reizes lielāks atbalsts nekā mazajās saimniecībās. Tas radījis nelīdzsvarotu izaugsmi, turklāt atbalsta finansējums nav izmantots visas sabiedrības interesēs, jo laukos pazaudēti cilvēki un latviska vide. Pilnvērtīgai lauku izaugsmei ir vajadzīga kompleksa pieeja. Izrādījies, ka mazās saimniecības Eiropas Savienības atbalstu izmanto tikpat efektīvi kā lielsaimniecības. Apkopojot Lauku atbalsta dienesta informāciju, pētījumā secināts, ka tieši vislielākajās saimniecībās ir viszemākā rentabilitāte, rēķinot pret pašu kapitālu. Mazās saimniecības ir ekonomiski efektīvas, bet to ražošanas apjomi ir nepietiekami pilnvērtīgai pamatlīdzekļu atjaunošanai un ražošanas paplašināšanai. Tāpēc šīs saimniecības nevar kļūt par pilnvērtīgām tirgus dalībniecēm.

Cer, ka laukos atgriezīsies un saimniekos
Ziemera pagasta bioloģiskās saimniecības “Polieši” īpašnieks Arvis Paulovičs uzsver, ka ekonomiskais izdevīgums nav vienīgais, kas būtu jāņem vērā, domājot par lauku attīstību. Lauki paliek tukši un zūd latviskā vide. “Arī mūsu pagastā cilvēku paliek arvien mazāk, bet nevienai vietai nav nākotnes bez cilvēkiem. Turklāt Ziemeris atrodas aizsargājamo ainavu liegumā, tāpēc te lielražošana nemaz nav iespējama. Varbūt varētu audzēt lielu ganāmpulku, bet izvērst augkopību neļauj kalnainais reljefs. Tāpēc te var būt tikai mazas vai vidējas saimniecības,” secina A.Paulovičs. Protams, katrs grib dzīvot labi, tāpēc daudzi no laukiem devušies uz Rīgu, citām lielākajām pilsētām vai arī uz ārzemēm. “Atbalstīt tikai lielražošanu acīmredzot bija kārtējais eksperiments valstī, taču ar laiku parādās, kā ir pareizāk un labāk. Diemžēl šādi eksperimenti dārgi izmaksā un ir sāpīgi cilvēkiem,” norāda zemnieks. A.Paulovičs pieļauj, ka cilvēki varētu laukos atgriezties, ja saņemtu lielāku atbalstu un tiktu vairāk domāts par infrastruktūras sakārtošanu pagastos. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Sola atbalstīt mazās saimniecības

Kategorijas