Nepilnību novēršanu kavē finansējuma trūkums

2013. gada 20. septembris 00:00

318

Pēc paaugstinātas bīstamības ugunsgrēka Rīgas pilī Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienests veica neplānotas pārbaudes muzejos un kultūrvēsturiskos objektos. Ir apkopti biežāk novērotie ugunsdrošības pārkāpumi, tomēr statistika izsaka maz, jo katrā vietā situācija ir citāda.

Nekad nevar izslēgt
cilvēcisko faktoru
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes daļas vadītājs Igors Dovgans atzīst, ka šādi negadījumi parasti saasina uzmanību uz līdzīgiem objektiem. Taču secināt, ka situācija ir labāka vai sliktāka, var tikai katrā muzejā vai kultūrvēsturiskajā objektā, salīdzinot ar iepriekšējās pārbaudes rezultātiem. “Kopumā noteikti situācija uzlabojas, jo nav tā, ka kādā muzejā ignorētu ugunsdrošības prasības vai aizrādījumus. Tiesa, daudz ko nosaka finansējums. Signalizāciju ierīkot vai veikt citus uzlabojumus nevar bez naudas,” atzīst I.Dovgans. Viņš uzsver, ka abu novadu muzejos nav lielu problēmu, kas būtu saistītas ar to ugunsdrošību. Protams, arī darāmā vēl ir daudz. Pārbaudes aktos ir norādīts, kas un kādā laikā labojams, lai novērstu trūkumus. “Nekad viss nebūs ideāli, taču priecē, ka ir izpratne – labāk mācīties no citu kļūdām, nevis pieļaut tās pašiem,” saka I.Dovgans. Tomēr garantijas, protams, neviens nekad nevar dot, ka visas prasības ir izpildītas un ugunsgrēks nav iespējams. “Cilvēcisko faktoru nekad nevar izslēgt arī ideāli ugunsdrošos objektos,” uzsver I.Dovgans

Izstrādā muzeja
rekonstrukcijas projektu
1988.gadā nodega Gaujienas Jāzepa Vītola memoriālais muzejs “Anniņas”, kuru atjaunoja par saziedotajiem līdzekļiem. Muzeja direktore Ineta Riepniece atzīst, ka, protams, koka ēka pati par sevi ir paaugstinātas bīstamības. Taču tajā par ugunsdrošību rūpējas ir gan signalizācija, gan ugunsdzēšamie aparāti, turklāt muzeja vērtīgākie dokumenti tiek glabāti ugunsdrošā seifā. Tiesa, pārbaudītājiem bija daži aizrādījumi. Pie malkas krāsns vajadzīgs ugunsdrošs segums, un tagad tāds tur arī ir. I.Riepniece bija secinājusi, ka saskaņā ar noteikumiem ir nepieciešams viens ugunsdzēšamais aparāts pirmajā stāvā un vēl viens – otrajā stāvā. Bet tika norādīts, ka uz tādu platību ir vajadzīgi divi aparāti katrā stāvā, tāpēc arī tie ir iegādāti. I.Riepniece uzsver, ka tiks izstrādāts muzeja rekonstrukcijas projekts, kurā paredzēta gan apkures, gan elektrības instalācijas atjaunošana, kas ir sevišķi aktuāla. Tiesa, sāpīgākais jautājums būs, kur rast finansējumu projekta īstenošanai. J.Vītola muzejs ir pašvaldības īpašumā, tāpēc jāiztiek ar tās budžetā plānotajiem 7000 latiem gadā. Papildu finansējumu var piesaistīt tikai ar projektiem. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Nepilnību novēršanu kavē finansējuma trūkums

Kategorijas