Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Deputātiem pirmās 100 dienas aizrit bez kašķiem

Mārīte Dzene

2013. gada 20. septembris 00:00

816

Kopš pašvaldību vēlēšanām šodien aprit 110 dienas. Tiesa, Alūksnes novada domes deputāti vēl tik daudz nav nostrādājuši, jo pirmā domes sēde notika 20.jūnijā. Tomēr dažas dienas neizšķir vērtējumus un secinājumus par darbu jaunā sastāvā. Pārsteidzoši, bet vismaz pagaidām šķiet, ka domē rit konstruktīvs darbs.

Strādā nesteidzoties, bet pamatīgi
Ieklausoties novada iedzīvotāju vēlmēs un atziņās, ir skaidrs, ka visvairāk cerību uz labām pārmaiņām vēlētāji saista ar domes priekšsēdētāju Arturu Dukuli. Viņš atzīst, ka jūt īpašu atbildību par domes lēmumiem un to īstenošanu. Izpildes kontrolei, viņaprāt, vēl būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība. “Cenšos panākt, lai netiktu pieņemti sasteigti lēmumi, lai tie būtu izsvērti. Iespējams, tāpēc daudziem šķiet, ka nekas nenotiek. Tiesa, nebiju domājis, ka tik daudz laika aizņems viss, kas saistīts ar četru lielo projektu virzību Alūksnē. Nebiju gatavs, ka tik lielas problēmas radīsies ar “Simones” siltumapgādes projektiem. Varu atzīties, ka 70 procentus darba laika aizņem tieši šo jautājumu risināšana,” stāsta A.Dukulis.
Ielu rekonstrukcijā vairāk uztrauc darbu izpildes kvalitāte, kas ir uzlabota, turpretim siltumapgādes projektiem radušies sarežģījumi finansējuma nodrošināšanā. “Diemžēl izrādās, ka Ekonomikas ministrija un Finanšu ministrija savā starpā nav vienojušās, kādā veidā tiek finansēti siltumapgādes projekti. Lai gan mūsu projekts ir atbalstīts un jau noslēgti līgumi par tā īstenošanu, vēl neesot saņemts Ekonomikas ministrijas atzinums par projekta atbilstību visiem kritērijiem,” skaidro A.Dukulis. Tas nozīmē, ka nav skaidrības, vai šajā projektā ieguldītie līdzekļi, ko vajadzētu saņemt no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda, tiks uzskatīti par attiecināmām izmaksām. Nav arī zināms, vai pašvaldības līdzfinansējumu projektam var ieguldīt “Simones” pamatkapitālā, vai visa projekta summa būs jāsedz pašvaldībai. Augusta domes ārkārtas sēdē tika nolemts galvot 630 000 latu kredītu “Simonei”. Tagad šī nauda ir saņemta, darbus var turpināt, taču joprojām nav skaidrs, vai šo summu saņems no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kā projektam paredzēto finansējumu. “Tomēr līdz apkures sezonas sākumam visi darbi ir jāpabeidz, citu iespēju nav,” uzsver A.Dukulis.Deputāte Jana Zilkalne uzskata, ka problēmas ar finansējumu katlumāju rekonstrukcijai būtu jārisina Attīstības nodaļas speciālistiem kopā ar “Simones” valdes locekli Jāni Bukānu, kas ir atbildīgs par projekta īstenošanu. Deputāts Ainars Melders secina, ka projektu īstenošana iet savu gaitu neatkarīgi no tā, kuru partiju pārstāv domes priekšsēdētājs. Tiesa, viņš uzskata, ka tos īstenot vajag labāk un organizētāk. Šobrīd ir izveidojusies situācija, kad ZZS varētu tikt valdībā. “ZZS nekad nav bijusi īsti malā. Tā tikai Reformu partija sākumā klaigāja par oligarhiem,” secina A.Melders.  Deputāts Laimonis Sīpols atzīst, ka šī dome no iepriekšējā sasaukuma ir saņēmusi smagu mantojumu. Taču viegli nebija arī iepriekšējai domei, kura darbu sāka jaunos apstākļos, kad tika veidota novada administrācija un struktūra. “Šie projekti bija uzsākti, un tagad tie ir jāpabeidz. Tas nozīmē, ka katra sasaukuma deputātiem ir kāds izaicinājums. Svarīgi, lai darbam būtu pēctecība,” saka  L.Sīpols.

Vairāk jādomā par
perspektīvu un novadu
Protams, ne mazāk deputātus un iedzīvotājus satrauca ziņa, ka Alūksne tomēr nesaņems valdības solītos 2,7 miljonus latus attīstības projektu īstenošanai. Vai tas nozīmē, ka nebūs naudas ne tautas nama rekonstrukcijai, ne sporta zāles celtniecībai pie sākumskolas? “Tas nenozīmē, ka papildu finansējumu nesaņemsim. Tiesa, ir vēl jāpagaida, lai droši varētu teikt, ka nauda būs,” atzīst A.Dukulis. Atbilde tiek gaidīta no Vides un reģionālās attīstības ministrijas. Šo finansējumu izmantos Alūksnes muižas apbūves brūža ēkas rekonstrukcijai. Sporta zālei ir izstrādāts tehniskais projekts, kuram finansējums būs jāmeklē nākamajā plānošanas periodā paredzēto programmu iespējās. “Tagad ir saspringts periods, kurā jāseko, kādas attīstības programmas projektiem tiks apstiprinātas. Par pašvaldības naudu sporta zāli uzcelt nevaram, jo tad nebūtu finansējuma citiem mērķiem,” atzīst A.Dukulis.
Vai, cīnoties par finansējumu pašvaldības vajadzībām, domes priekšsēdētājs izjūt, ka ZZS nav valdošajā koalīcijā? “Protams! Prioritātes valstī nosaka koalīcijas partneri. Labi, ka Alūksnes domē šī dalīšanās nav jūtama,” saka A.Dukulis. Neoficiālā sarunā vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs atzinis, ka viens no viņa atkāpšanās iemesliem bija vēlme nākamajos periodos finansējumu dalīt pēc citiem principiem. Protams, budžeta veidošanā ir īpaši jūtams Saeimas vēlēšanu tuvošanās. “Valstī nav skaidri noteikts, vai ir paredzēts attīstīt 9 lielās pilsētas, 21 reģionālo centru vai arī mazos pagastus. Var jau runāt par vienotu valsts attīstību, bet katram sava pilsēta vai novads ir tuvāks,” norāda domes priekšsēdētājs. “Kad bija paredzēts attīstīt 16 reģionālos centrus, Alūksnes starp tiem nebija, tāpēc nesaņēma arī tiem paredzēto finansējumu attīstībai. Un tagad atkal tiek plānots, ka Alūksnei nevajag, bet tikai 9 lielajiem reģionālajiem centriem,” saka A.Dukulis.
Pirmdien notika novada domes tautsaimniecības komitejas sēde, kurā deputāti tika iepazīstināti ar projektiem, kādi ir jau izstrādāti un kādi vēl top. L.Sīpols secina, ka Alūksnei tie ir sagatavoti vismaz 10 nākamajiem gadiem, taču droši vien tik ātri tos nevarēs īstenot, jo ir vajadzīgs liels finansējums. Turklāt, viņaprāt, nepietiekami tiek domāts par projektiem pagastos. “Laukos tiek īstenoti galvenokārt ūdenssaimniecības un ceļu rekonstrukcijas projekti, taču ir jābūt idejām un iespējām attīstīt infrastruktūru un radīt dažādas iespējas arī laukos, ne tikai pilsētā. Tomēr L.Sīpols piekrīt, ka šobrīd svarīgākā prioritāte ir Alūksnes brūža ēkas rekonstrukcija, kurā ir ietverta tautas nama atjaunošana. Tāpat pilsētā ir ļoti nepieciešams arī sporta komplekss.
 
Uzlabo savstarpējo
informācijas apmaiņu
Veidojot jauno domi, tika rasts kompromiss – priekšsēdētājs pārstāv ZZS, bet vietnieki - “Vienotību” un Vidzemes partiju. “Kompromiss ir jāatrod vienmēr, un tagad var secināt, ka šis lēmums ir bijis pareizs. Turklāt ir apvienotas deputātu komitejas, atstājot trīs. Tāpēc katrai komitejai ir politiskā vadība un uzreiz var risināt problēmas, tautsaimniecības jautājumus pārrunājot ar Dzintaru Adleru, savukārt sociālos jautājumus – ar Aivaru Fominu un vienojoties par variantiem. Pēc tam iespējamie risinājumi tiek pārrunāti ar deputātiem komitejās. Tādējādi iespējams iztikt bez tukšām runām,” skaidro A.Dukulis. Viņš noliedz, ka savstarpējā vienošanās ietvertu prasību nemainīt izpilddirektori. “Man bija liels pārsteigums, kad izrādījās - informācija, ko saņēmu par izpilddirektores darbu pirms vēlēšanām, nav patiesa. Turklāt iespējams, ka divu vietnieku darbs ir palīdzējis sakārtot un risināt daudzus jautājumus, atslogojot izpilddirektori. Tos pārrunājam kopīgi,” pamato A.Dukulis. Vai nav arī vairs vēlmes “mainīt virtuvi”, kā tika teikts pirms vēlēšanām? Nē, šis uzstādījums paliek spēkā. Domes priekšsēdētājs uzsver, ka ir svarīga savstarpējā komunikācija gan starp deputātiem, gan arī ar domes darbiniekiem, gan ar pagastu pārvalžu vadītājiem un pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītājiem. “Runāju konkrēti ar katru bez starpniekiem, bet tas nenozīmē, ka ignorēju izpilddirektori vai kādu citu. Tā esmu par visu lietas kursā un regulāri notiek informācijas apmaiņa. Ja ir problēma, tā tiek risināta nekavējoties,” atklāj A.Dukulis.
“Tagad redzu domi no iekšpuses. Tā izskatās apmēram tāpat kā no ārpuses, taču man ir vairāk iespēju tikties, jautāt, izteikt ierosinājumus un priekšlikumus. Protams, gadās, ka tāpēc uz mani dusmojas. Vairums domes darbinieku ir profesionāli un atsaucīgi, taču atsevišķi ir iegājuši rutīnā, dažkārt jūtama arī nezināšana vai negribēšana darīt. Manuprāt, tomēr ir jāstrādā operatīvāk, kā arī jācenšas papildināt profesionālās zināšanas,” secina deputāte Jana Zilkalne. Viņa ir vienīgā novada domes deputāte, kas izmantoja iespēju piedalīties trīs dienu mācībās deputātiem Rīgā. Tās deva pārliecību un skaidrību par deputāta pienākumiem un tiesībām. “Vēl trūkst izpratnes par budžeta veidošanu un citiem specifiskiem jautājumiem. Taču uzskatu, ka galvenais ir zināt, kā jūtas mūsu cilvēki, un palīdzēt viņiem,” saka J.Zilkalne.
 
Viedokļu atšķirības parādīsies, veidojot budžetu
Līdz šim jautājumu apspriešanā un izlemšanā deputātiem nav bijis krasi atšķirīgu domstarpību. A.Dukulis pieļauj, ka tādas varētu rasties budžeta veidošanas un apspriešanas procesā. “Tad katram būs svarīgs ne tikai budžets kopumā, bet arī tas, kurai nozarei iedalīt lielāku vai mazāku finansējumu. Diskutējot par līdzekļiem tālejošiem mērķiem vai ikdienas vajadzībām, parādīsies deputātu vienotība vai gluži pretēji – sašķeltība,” norāda A.Dukulis. Kas ir mainījies? L.Sīpols atzīst, ka mainījies ir tikai deputātu sastāvs. Taču jautājumi tiek skatīti citādāk. “Tagad deputāti saņem vairāk informācijas, tiek arī izskaidrots, tāpēc ir vieglāk izšķirties par lēmumu. Mani labāk apmierina tas, kā jautājumi tiek virzīti un pārrunāti tagad, bet iespējams, ka kādam šķiet, ka iepriekšējā dome to darīja pārdomātāk,” spriež L.Sīpols. Viņš domes darbā nejūt deputātu dalījumu “pozīcijā” un opozīcijā. Katram ir savs viedoklis, taču, tos saskaņojot, var nonākt pie kopēja lēmuma. “Parasti vairāk ir “par” nekā “pret”, jo iepriekš jautājumi tiek izdiskutēti,” secina L.Sīpols. “Lai gan deputātiem ir dažādas intereses un uzskati, viņi veido vienu komandu – domi. Līdz šim nav bijusi jūtama opozīcijas deputātu īpaša aktivitāte. Savukārt būt “pozīcijā” nenozīmē visam piekrist. Jo vairāk iebildumu un jautājumu, jo labāk var noskaidrot un izlemt,” atzīst J.Zilkalne.
 A.Melders jūt pozitīvas pārmaiņas. Tās izpaužas domes priekšsēdētāja attieksmē pret darbu, jautājumu risināšanā un lēmumu pieņemšanā. “Es pazīstu Artura Dukuļa darba stilu, zinu, ko viņš spēj, tāpēc to vērtēju ļoti pozitīvi. Tomēr mēs esam opozīcijā. Cik man zināms, citas partijas pēc vēlēšanām slēdza koalīcijas līgumu. Ar mums nerunāja, jo sākumā neatbalstījām priekšsēdētāja un vietnieku kandidatūras,” norāda A.Melders. Viņš uzsver, ka tagad ir reģistrēta partija “Alūksnes novads – mūsu zeme”, ko veidoja biedrība “Alūksnei un novadam”. Tās deputāti domē balsos tikai par būtiski svarīgiem lēmumiem, kurus būs akceptējusi partijas valde. Tiesa, par līdzšinējiem domes lēmumiem īpašu iebildumu nav bijis.
J.Zilkalne turpina interesēties un sekot SIA “Alūksnes nami” darbam. “No savas puses varu teikt, ka vēl daudz kas nav izdarīts no tā, kam vajadzētu būt. Piemēram, nav apsekotas visas mājas. Daudzās atbildēs uz maniem pieprasījumiem tiek norādīts, ka, pamatojoties uz SIA “Jurate” revidenta atzinumiem, tas un tas tiks plānots nākamajā gadā. Joprojām gaidu atbildes ar skaidrojumiem,” stāsta J.Zilkalne. Viņa atzīst, ka četri gadi ir pietiekams laiks, lai kaut lēnām panāktu skaidrību, sakārtotību un uzlabojumus. “Gribu, lai beidzot es un citi daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji saprot, kā veidojas apsaimniekošanas maksa un kā tiek rēķināti izdevumi. Lai ir zināms, kam un par ko maksājam. Es daru to, ko esmu solījusi saviem vēlētājiem,” norāda J.Zilkalne. Viņa sākusi interesēties arī par atkritumu apsaimniekošanu un atšķirīgu maksu par šo pakalpojumu. Deputātei tiek adresētas arī sūdzības, kuras iedzīvotāji sūta SIA “Alūksnes nami”. “Tajās tiek stāstīts par problēmām, kuras netiek risinātas gadiem, tāpēc iedzīvotāji vairs nezina, pie kā vērsties. Esmu vidutāja, kas tur roku uz pulsa, sekojot, kas tiek darīts,” akcentē J.Zilkalne. ◆

Fakti
◆  Pagājušā gada oktobrī SIA “Siltums Jums” sāka īstenot projektu “Daļēja esošo siltumtīklu rekonstrukcija un jaunu siltumtīklu izbūve Alūksnē”. Novembrī radās sarežģījumi trašu izbūvē, jo nebija savstarpēji saskaņoti Pils ielas rekonstrukcijas un siltumtrašu izbūves projekti. Nācās apturēt darbus un pārprojektēt trasi, lai tā atrastos zem lietusūdens kanalizācijas. Līdz salam tika atjaunoti 40 procenti trašu.

◆ Decembrī Alūksnes novada pašvaldība, ņemot kredītu, ieguldīja
625 703 latus AS “Simone” pamatkapitālā.

◆ Janvārī tika noslēgts līgums ar SIA “UNI SAN” par projekta “Katlumāju darbības optimizācija un energoefektivitātes paaugstināšana Alūksnē” īstenošanu.

◆ Abu siltumsaimniecības attīstības projektu kopējās izmaksas ir
1 693 644 lati. Paredzēts, ka 40 % izmaksu finansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds, 60 % - pašvaldība. Abus projektus bija paredzēts pabeigt šā gada jūnijā.
 
◆ Šogad siltumapgādes rekonstrukcijas darbus atsāka maijā, kad tika pārtraukta karstā ūdens padeve iedzīvotājiem. To solīja atjaunot līdz augustam, bet karstā ūdens nav joprojām.

◆ Augustā novada domes ārkārtas sēdē tika nolemts piešķirt 60 500 latus AS “Simone” apkures avansa maksājumam, kā arī galvot uzņēmuma ilgtermiņa aizņēmumu AS “Swedbank” vai Valsts kasē ārkārtas situācijas novēršanai siltumapgādē pilsētā. Aizņēmums tiek garantēts ar novada pašvaldības pamatbudžeta līdzekļiem.

◆ Jūnijā tika parakstīta vienošanās par projekta “Tranzītceļa P43 maršruta rekonstrukcija Alūksnes pilsētā” īstenošanu. Tā kopējās izmaksas ir 1 629 821,57 lati, Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 1 197 464,95 lati, pašvaldības līdzfinansējums –
351 462,91 lats un valsts budžeta dotācija – 47 904,99 lati. Tāpat kā Pils ielas rekonstrukcijas projektu, arī šo īsteno pilnsabiedrība “CEKA M”.

◆ Februārī kļuva zināms, ka Kultūras ministrija noraidījusi Alūksnes tautas nama rekonstrukcijas projektu, nepiešķirot tā īstenošanai
1 457 042 latus bez PVN. Tagad tiek gaidīta Vides un reģionālās attīstības ministrijas atbilde par finansējumu Alūksnes muižas brūža ēkas rekonstrukcijai, kurā iekļauta tautas nama atjaunošana.

Partiju sarakstu
līderu atziņas pirms vēlēšanām

Ainars Melders (partija “Mūsu zeme”) ◆ Kāda ir deputāta politiskā atbildība? Tādas nav, jo vēlētāji ir aizmirsuši, kas tika solīts pirms četriem gadiem.

Aivars Fomins (Vidzemes partija) ◆ Nav noslēpums, ka ir cilvēki, ar kuriem kopā var uzvarēt vēlēšanās. Un ir cilvēki, ar kuriem ir labi kopā strādāt. Turklāt nebūt ne vienmēr tie ir vieni un tie paši cilvēki.

Arturs Dukulis (ZZS)◆ Jebkurš uzņēmējs saprot, ka, piedāvājot lētāko cenu, nopelnīt var uz kvalitātes rēķina vai arī citādāk. Tāpēc mums ir ieceres, kā visu varētu kontrolēt, lai finanšu ieguldījumi dotu maksimālu atdevi.

Jana Zilkalne (“Visu Latvijai! - TB/LNNK”) ◆ Priekšvēlēšanu programmā iekļāvām nosacījumu, ka kvalificētu darbinieku piesaistīšanai domē ir nepieciešama profesionāla personālatlases politika. Tas būtu godīgi un iedzīvotājos radītu uzticību, ka tiek izraudzīti labākie, zinošākie un spējīgākie.

Dzintars Adlers (“Vienotība”) ◆ Globālas izmaiņas var sasniegt tikai tad, ja gribam ne tikai cerēt uz Eiropas fondu atbalstu projektiem, bet arī saprātīgi izmantot pašvaldības budžetu.

Kategorijas