Apes novads ir pārmaiņu priekšā

2013. gada 27. septembris 00:00

527

Pirmās 100 dienas Apes novada domes jaunajam sasaukumam aizritējušas ar pozitīvām pārmaiņām - 13 deputātu vietā lēmumus pieņem 9, trīs vietnieku vietā pienākumus pilda viens un no jauna radīta izpilddirektora vieta, ko tagad nosaka likums „Par pašvaldībām”.
Strīdu par to, kurš vadīs novadu, Apes domē nebija. Vienbalsīgi priekšsēdētāja pienākumus turpināt veikt tika uzticēts Astrīdai Harju (“Mēs savam novadam”). Deputāti atzinīgi novērtēja viņas līdzšinējo darbu. A.Harju par jaunā sasaukuma pirmajām 100 dienām teic, ka strādāt ir vieglāk nekā iepriekšējā sasaukuma pirmajās 100 dienās, jo toreiz jaundibinātajā novadā nebija īstas skaidrības, kā strādāt tālāk. “Mani priecē, ka visi jaunā sasaukuma deputāti aktīvi iesaistās darbā. Viņi piedalās visās aktivitātēs un vēlas izzināt un izprast sistēmu, kā arī paši iesaka priekšlikumus un sniedz lēmumprojektus. Ir labi, ka domē ir cilvēki no dažādām nozarēm, tostarp uzņēmēji, un katrs jautājums tiek izdiskutēts. Atzinīgi vērtēju deputātu kopējo sastāvu un to, kāda ir attieksme pret pašvaldību, iestādēm un iedzīvotājiem,” klāsta A.Harju.

Budžetu dalīs pēc funkcijām
Pirmās 100 dienas deputāti aizvadījuši rosīgā darbā – ne vien lemjot un risinot aktuālus jautājumus, bet arī iepazīstot novadu. “Iepriekšējā sasaukumā strādājām ļoti decentralizēti, bet uz nākamā gada budžetu skatāmies centralizēti. Plānojam strukturālas pārmaiņas, piemēram, būs kopējs budžets un centralizēta grāmatvedība. Tas nozīmē, ka budžeta dalīšanas princips būs pēc funkcijām, nevis kā līdz šim pēc teritoriālā principa, kad ieņēmumi tika sadalīti novada kopējo funkciju veikšanai, bet atlikums pagastiem, rēķinot uz vienu iedzīvotāju katrā teritorijā. Lai to visu varētu labāk novērtēt, esam devušies uz visām novada izglītības iestādēm un plānojam iepazīt klātienē arī kultūras iestādes. Tas ļaus deputātiem saprast un izvērtēt, kas ir labs, kur kaut kā pietrūkst un kā to attīstīt. Turklāt esam izlēmuši finanšu komiteju sēdes rīkot kā izbraukuma sēdes. Augustā iepazināmies ar uzņēmējdarbību mūsu industriālajā parkā “Druvas”, bet septembrī devāmies uz „Daibes” poligonu, jo esam SIA „Ziemeļu atkritumu apsaimniekošanas organizācija” akcionāri. Esam uzrunājuši organizāciju 2014.gadā izveidot ekolaukumu “Druvās” šķirotu atkritumu pieņemšanai,” informē A.Harju. Šobrīd viens no aktuālajiem jautājumiem ir novada attīstības programma un ilgtermiņa stratēģija, kur šobrīd notiek sabiedriskā apspriešana.

Trūkst naudas ceļiem
Tāpat arī turpinās darbs pie projektiem, kas novadam dod iespēju risināt nepieciešamos pakalpojumus iedzīvotājiem, uzlabot infrastruktūru un virzīt attīstības jautājumus. “Vērienīgākais un arī grūtākais projekts mums šobrīd ir tranzītielas rekonstrukcija. Šāda veida projekts ar tādu apjomu mums novadā ir pirmais. Ar darbu kvalitāti esam apmierināti, taču saskaramies arī ar problēmām. Tās gan nav saistītas ar būvnieku izvēli, bet gan risināmas ar Satiksmes ministriju. Spriedze ir nepārtraukti,” atklāj A.Harju. Ceļu uzlabošana novadā arī turpmāk būs viena no galvenajām prioritātēm. “Ļoti vēlamies rekonstruēt valsts nozīmes ceļu posmā Līzespasts-Trapene. Esam runājuši Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijās, kā arī ar premjeru par šiem darbiem un iespējamo valsts finansējuma piesaisti. Otrs aktuālais ceļa posms ir Gaujiena-Hargla, ko virzīsim rekonstrukcijai Latvijas-Igaunijas-Krievijas pārrobežu projektam. Runājot par valsts reģionālajiem Apes-Igaunijas visiem trim pievedceļiem, šogad 28.oktobrī tiks atvērti iepirkuma iesniedzēju pieteikumi šī darba veikšanai. Līgumu plānots slēgt vēl šoruden, bet būvniecība varētu būt nākamā gada pavasarī, vasarā. Ceram uz Lauku atbalsta dienesta programmu, kur sola finansējumu pašvaldības ceļiem, jo tie ir sliktā stāvoklī. Diemžēl pēc mežizstrādes darbiem bieži vien ceļi paliek neizbraucami un mums nav instrumentu, kā piespiest kādu ceļu salabot, taču, ja arī to izdara, tad ne vienmēr to izdara pamatīgi. Aktīvi kļuvuši arī lauksaimnieki, visi lauki tiek apstrādāti, un arī tur brauc smagā tehnika, tāpēc lauku ceļu pamatne būtu jāstiprina. Pašvaldības ceļu fonda nauda ir tik liela, ka nepietiek ikdienas apsaimniekošanai un guldām naudu no pamatbudžeta, kas plānots citu funkciju veikšanai. Arī ielas asfaltētie segumi ir nolietoti, veidojas plaisas un bedres, cenšamies lāpīt, taču vajadzētu arī to atjaunot pamatīgāk,” klāsta A.Harju.

Nav skaidrības par
struktūrfondiem
Šim sasaukumam jāatrisina sasāpējušais jautājumus par Gaujienas bērnudārza telpām. Šobrīd bērnudārzs atrodas privātās telpās bez pārbūves iespējām pašvaldībai. Tur guldīt līdzekļus būtu neprāts, tāpēc dome saskata iespēju atjaunot vienu muižas ansambļu ēku, kas ir tuvāk vidusskolai. Jau ir izstrādāts skiču projekts, un nākamā gada budžetā jāieplāno veikt tehnisko projektu. Taču pašvaldībai pašai nav tik daudz līdzekļu, lai veiktu pārbūves darbus, tāpēc iecerēts piesaistīt fondu naudu. Tāpat arī jāmeklē risinājumi Gaujienas pils fasādes atjaunošanai un Apes pilsētas tautas nama apkures sistēmas pārveidei un fasādes uzlabošanai. Sikšņu skolā Virešos jāsakārto kanalizācijas un notekūdeņu sistēma, Trapenes pamatskolā jāveic grīdas seguma un elektroinstalācijas nomaiņa, kā arī citi darbi. “Jāskatās, kādi fondi nākamajā gadā būs pieejami. Šobrīd visiem ir neziņa. Nav noslēpums, ka uz nākamo plānošanas periodu izskatās, ka visi lielie Eiropas Savienības struktūrfondi tiks slēgti pašvaldībām, kuras ir lauku teritorijās. Mums paliek Lauku atbalsta dienests, pārrobežu sadarbības programmas, Valsts kultūrkapitāla fonds, LEADER, bet diemžēl tie visi ir projekti ar mazu finansējuma maksimālo slieksni. Ieceres, ko nākotnē vajadzētu darīt, mums ir. Saistībā ar uzņēmējdarbību meklējam kontaktus Krievijā. Augusta nogalē bija iespēja kopā ar Pašvaldību savienību būt kādus 100 kilometrus aiz Sanktpēterburgas Ļeņingradas rajonā, kur ar ciema vadību pārrunājām amatniecības tīkla attīstību. Viņi bija ieinteresēti un decembrī ciemosies pie mums,” stāsta A.Harju. Viņa atzīst, ka pašvaldības rīcībā nav naudas visu ieceru un nepieciešamību īstenošanai. Naudas pietiek vien visu uzlikto pamatfunkciju nodrošināšanai vidējā līmenī. Visvairāk naudas trūkumu pašvaldība izjūt tieši ceļiem. “Gribētos arī vairāk ieguldīt izglītībā, veidojot jaunas piesaistes programmas, lai bērni šurp nāktu arī no citām teritorijām. Iespējas ir. Piemēram, Apes vidusskolai ir visa infrastruktūra, lai būtu sporta programma, vien jāpilnveidojas,” atzīst A.Harju.
Lai novadā dzīve būtu labāka, ne tikai pašvaldība vien, bet arī paši iedzīvotāji vērš uzmanību uz problēmām. Tā šobrīd apeniešiem būtiskākā problēma ir mazgāšanās pakalpojuma trūkums. “Cilvēkiem Apes pilsētā ir problemātisks publiskais mazgāšanās pakalpojums, jo publiskā pirts ir slēgta un uzņēmēja piedāvātās dušas iedzīvotāji uzskata par neērtām un dārgām. Taču esam saņēmuši pozitīvu projekta atzinumu LEADER programmā, lai veidotu dušas un veļas mazgāšanas iespējas sociālā dienesta telpās. Vēl cilvēki sūdzas par sabiedriskajām tualetēm pilsētā, jo tās pašreiz ir sausās tualetes. Risinājumu esam meklējuši. Taču, ja ierīkosim mūsdienīgas tualetes, vai cilvēki būs gatavi maksāt? Tas maksā, cik maksā, un tualeti nevar uzturēt par brīvu,” atzīst priekšsēdētāja. Saņemtas arī sūdzības par to, ka šobrīd rekonstruējamā tranzītiela būs šaurāka, nekā ierasts. A.Harju norāda, ka Eiropas Savienības prasība ir speciāli veidot šaurāku loka kustību, lai, iebraucot apdzīvotās vietās, autovadītāji brauktu lēnāk.

Balso ar izpratni
Kā pirmos nozīmīgākos darbus priekšsēdētājas vietnieks Jānis Liberts (“Mēs savam novadam”) min plānotās reformas pašvaldības struktūrā. “Turpmāk būs viena grāmatvedība, savukārt no jauna veidosim Teritorijas un attīstības plānošanas nodaļu. Līdz šim katrā pagastā bija projektu vadītājs, bet tagad būs viena nodaļa un kopējs skatījums. Šajā nodaļā iekļausim arī tūrisma informācijas centrus un tūrisma darba organizatorus. Plānojam arī citas reformas, bet par tām neesam sīkāk vienojušies, tāpēc runāt būtu pāragri. Jebkurā gadījumā visas reformas uzlabos darbu,” saka J.Liberts. Viņš atzīst, ka pirmās 100 dienas visi deputāti strādājuši aktīvi un arī par gaidāmajām reformām veiksmīgi vienojušies. “Visos jautājumos, kur jābalso, deputāti cenšas iedziļināties. Nevis balso balsošanas pēc, bet mēģina izprast jautājumu. Izrāda arī iniciatīvu, norādot uz problēmām un risināmajiem jautājumiem,” saka J.Libers. Lai gan deputāti veiksmīgi sastrādājušies, J.Liberts atzīst, ka deviņu deputātu domē ir par maz. “Komitejā drīkst strādāt ne vairāk kā puse deputātu - tātad četri. Tas ir par maz, lai diskutētu. Tāpēc uz komiteju sēdēm aicinām visus deputātus, lai viedokļu būtu vairāk. Jā, viņiem nav balsstiesību, bet viedokli izteikt var, un tas ir labi. Priecē, ka deputāti ir nākuši strādāt, nevis slavas pēc,” secina J.Liberts.

Jaunie deputāti iejutušies
Atkātoti deputātu sastāvā tika ievēlēts Aivars Maltavnieks no vēlētāju apvienības „Novadnieki”. “Darbs rit normāli, vien savādi, ka ir tikai deviņi deputāti. Saprotamies labi. Arī jaunie deputāti darbā iejutušies labi,” atzīst A.Maltavnieks. Viņa prioritāte ir mazo skolu saglabāšana. “Ne par vienas skolas slēgšanu runas nav, un tas ir pozitīvi. Šobrīd gaidām solīto naudu no Izglītības un zinātnes ministrijas. Ja arī mazajām skolām naudas nepietiks, tad jau pagājušajā gadā praktizējām, ka dome iztrūkstošo naudu iedod. Mazajām skolām nestrādā sistēma “Nauda seko skolēnam”. To arī apgalvo jaunais izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Protams, momentāni modeli ir grūti mainīt, taču ir skaidrs, ka jāvirzās uz naudas samaksas sistēmas maiņu. Cilvēkiem ar augstāko izglītību, respektīvi, skolotājiem, algas ir krietni par mazām,” secina A.Maltavnieks. Viņš atzinīgi vērtē to, ka deputāti apseko dažādas iestādes, jo tas ļauj saskatīt reālo situāciju pašiem savām acīm, nevis tikai dzirdēt. Viņaprāt, viena no sāpīgajām tēmām ir arī ceļi.
Pirmo reizi Apes novada domē tika ievēlēti deputāti Dzintars Raibekazs (“Vidusceļš”) un Andris Rubins (“Gaujiena”). Abi deputāti atzīst, ka pirmās 100 dienas pagājušās spraigā darbā. “Priekšstats par domes darbu bija, taču esmu iepazinies ar to sīkāk. Domas mainījis neesmu, un atliek vien strādāt. Manuprāt, šobrīd nozīmīgākais darbs ir grāmatvedības centralizācija. Problēmas ir, un tās tiek risinātas, piemēram, vairāk jādomā par ceļiem,” atzīst A.Rubins. Arī Dz.Raibekazs par domē notiekošo domas nav mainījis. “Šis laiks pagājis spraigā darbā. Mani priecē, ka sāk skatīties uz novadu kopumā kā vienu vienotu teritoriju, nevis katrs pagasts ir par sevi. Viens no soļiem ir grāmatvedības centralizācija. Protams, aktuālākā problēma ir naudas trūkums. Ja būtu vairāk finanšu līdzekļu, tad varētu izdarīt vairāk un risināt problēmas ātrāk,” viņš saka. ◆

Vēlētāju apvienībulīderu atziņas pirms vēlēšanām
Astrīda Harju (“Mēs savam novadam”) ◆ Es kandidēju vēlēšanās, jo esmu gatava turpināt darbu. Es vēlos strādāt, jo ir idejas, ir iesākti darbi un ir atbildība par to, ko daru.
Dzintars Raibekazs (“Vidusceļš”) ◆ Domē un vienā novadā vidusceļš ir jāatrod vienmēr starp dažādiem viedokļiem. Tikai no malas šķiet, ka Apes pašvaldībā domstarpību nav. Taču patiesībā tās tiek izdiskutētas, tāpēc uz āru nav manāmas.
Andris Rubins (“Gaujiena”) ◆ Vairāk var prasīt un sagaidīt, ja pašvaldībā ir vairāki pagastu pārstāvji. Novada domes pilnvērtīgam darbam ir jāzina, kas notiek pagastos un ko vēlas mūsu cilvēki.
Aivars Maltavnieks (“Novadnieki”) ◆ Domes darbā ir labi, ja ir vairāk dažādu viedokļu un ideju, jo tad var izvēlēties labāko risinājumu. Tiesa, iespējams, ka mazākam skaitam deputātu ir vieglāk vienoties.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Apes novads ir pārmaiņu priekšā

Kategorijas