Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Siseņu priedēs darbiem galu neredz

Mārīte Dzene

2013. gada 27. septembris 00:00

7

Lai gan apmēram pirms mēneša Alūksnes novada pašvaldības pārstāvji parakstīja pieņemšanas aktu, ka līgumā ar SIA “ARP Mežs” paredzētie ainavu cirtes darbi Siseņu priedēs pabeigti, trešdien nācās secināt, ka astītes vēl ir palikušas. Tas nozīmē, ka nepaveikto vajadzēs pabeigt pašu spēkiem.

Paliek nepabeigti darbi
Alūksnietis Jānis Cīmiņš, kam ir augstākā izglītība mežsaimniecībā, secinājis, ka koku ciršanas un izvešanas darbos ir sabojāta infrastruktūra Siseņu priedēs. Tas nozīmē, ka ir radīti zaudējumi pašvaldībai. “Obligāta ir meža infrastruktūras objektu sakārtošana tādā stāvoklī, kādā tie bija pirms cirsmas izstrādes. Nav pieļaujama hidromelioratīvā stāvokļa pasliktināšanās piegružotu vai bojātu ūdensteču dēļ, savukārt ceļi ir nepieciešami meža vai parka apsaimniekošanai,” uzsver J.Cīmiņš. Viņš secina, ka nav papildus tīrīts grāvis, kas bija aizdambēts ar ciršanas atliekām, jo tas bija jādara saskaņā ar līgumu. Arī izdangājumu izlīdzināšana ceļu vietās, kur bija izveidotas krautuves, nav papildu darbs, ko nosauc par krautuves ierīkošanu. J.Cīmiņš norāda, ka abu krautuvju vietu sakārtošana nav pabeigta. Turklāt ir aizšķērsoti iebrauktie ceļi, jo uz tiem ir palikušas kaudzes ar ciršanas atliekām vai šķeldu. Viņam nav izdevies atrast ceļu, kurā 120 metru garumā tikušas iestrādātas šķembas. Tiesa gan, ka ceļu uz pieminekli jūlija sākumā laboja pašvaldības aģentūra “Spodra”.

Uzņemas daļu vainas
Pašvaldības aģentūras “Spodra” mežzinis Āris Kreicis atzīst, ka tā ir viņa vaina – nepamanīja pāris vietās aizdambētos grāvjus. Tāpēc pats ir gatavs novērst pieļauto kļūdu. “Nav tur tik daudz zaru, lai tos nevarētu aizvākt un sadedzināt. Ūdens novadīšanu zari šobrīd netraucē, jo grāvjos ūdens tikpat kā nav. Tas ir tikai tajā vietā, kur cirsmas izstrādātājs nav varējis padziļināt grāvi, jo traucēja koki,” skaidro mežzinis. Saskaņā ar teritorijas plānojumu Siseņu priedes ir parks, tāpēc tā sakopšanai pēc ainavu cirsmas pabeigšanas vajadzētu būt labākai nekā mežā. Taču dažāda lieluma ciršanas atlieku kaudzes atrodamas visā 60 hektāru lielajā teritorijā. Ā.Kreicis informē, ka sīko zaru kaudzītes ir atstātas sapūšanai. Jau nākamgad apmēram puse zaru būšot satrūdējusi. “Nosaukuma maiņa, nosaucot mežu par parku, nenozīmē, ka tam tā arī uzreiz ir jāizskatās. Tur vēl ir jāiegulda liels darbs, lai veidotos parks,” uzsver Ā.Kreicis. Viņš uzskata, ka pagaidām nav vajadzības nodrošināt iespēju iebraukt ar vieglajām mašīnām Siseņu priedēs, jo pats pārliecinājies, ka piepilsētā dzīvojošie tur ved savus atkritumu maisus. Paredzams, ka nākamgad sāksies mežaudzes atjaunošanas darbi. Šobrīd vēl tiek spriests, ko iesākt ar dažiem  kalstošajiem kokiem. Izstrādes darbos ar lieljaudas tehniku ir traumētas šo koku saknes. Dažos kokos ir parādījies mizgrauzis. Ja būs vētra, tā mežaudzi var daļēji vai pilnībā sagāzt.

Joprojām vēl ir mežs
Ziemeļaustrumu virsmežniecības vecākais mežzinis Gints Jaunkalns bija uzaicināts kā neatkarīgais eksperts iepazīties ar situāciju Siseņu priedēs. Viņš secina, ka ūdens notekas vietas ir piegružotas ar zariem. “Tie zari bija jāizvāc cirsmas izstrādātājiem. Par pārējo var teikt, ka tas joprojām ir mežs, kam ir dots parka nosaukums. Tāpēc nevar prasīt, lai būtu parka izskats – viss tīrs, sakopts un izveidoti celiņi. Nevar noliegt, ka ir arī palikušas zaru kaudzes,” secina G.Jaunkalns. Viņš uzskata,  ka pašā sākumā tika pieļauta kļūda - nevajadzēja Siseņu priedēs laist iekšā tik lielas jaudas tehniku cirsmas izstrādei. Ja to tomēr nolēma darīt, tad strādāt vajadzēja ziemas laikā, kad izzāģēto un izvesto koku zarus uzreiz varēja sadedzināt. Turklāt sasalumā neveidotos tādas rises, kādas dubļainā augsnē atstāja tehnika. “Tad šajā vietā būtu pavisam citāds skats,” spriež G.Jaunkalns. Tomēr viņš saprot, ka darbiem tik lielā platībā ir vajadzīga jaudīga tehnika. Viņaprāt, piepilsētā ir nepieciešams veidot ainavu parku. Taču ir arī svarīgs šim mērķim nepieciešamais finansējums. ◆

Kategorijas