Senkapus dabā grūti pamanīt

2013. gada 27. septembris 00:00

300

Pārrobežu projektā “Arheoloģija, vara un sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma saglabāšanai” apsekoti arheoloģiskie pieminekļi Alūksnes un Apes novados. Apsekojot Asaru senkapus Alsviķu pagastā, turpat blakus atrasti senkapi, kas nav reģistrēti un zināmi tikai vietējiem iedzīvotājiem.

Mantrači nesnauž
Šovasar Fiku, Staburovas, Klementīnes senkapus Pededzes pagastā, Garjuru senkapus Jaunalūksnes pagastā, Lasberģi, Nametkalnu (pilskalnu), Spieķu senkapus, Tempļa kalnu, Pilssalu un pilsdrupas un vēl daudzus citus apsekoja Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta Arheoloģijas nodaļas vadītāja un Latvijas partneru koordinatore projektā Antonija Vilcāne.
Par nereģistrētajiem senkapiem, kas atrodas netālu no Asaru senkapiem Alsviķu pagastā, A.Vilcāne izsakās piesardzīgi un arī šo senkapu konkrētu atrašanās vietu neatklāj, lai neieinteresētu mantračus. “Šie senkapi bija postīti un izrakņāti vēl pirms mūsu ierašanās. Senkapus mums parādīja un par tiem pastāstīja vietējie iedzīvotāji. Apsekojot teritoriju, atradām bronzas jostas apkaluma fragmentu, kas varētu būt no dzelzs laikmeta. Iepriekš šī vieta nevienā datu bāzē neparādījās un arī nosaukums tiem šobrīd nav dots. Lai gan, kad Māris Atgāzis raka Asaru senkapus, viņam bija informācija, ka kaut kur blakus ir citi senkapi, taču publikācijās tas nekur neparādās. Pieļauju, ka viņam neizdevās tos atrast, jo līdzenos senkapus dabā pamanīt ir ļoti grūti. Savukārt mantrači apstaigā teritorijas ar metāla detektoru un viņiem izdodas atrast šīs vietas,” stāsta A.Vilcāne.
Vēsturnieks Jānis Polis no Alsviķu pagasta šādus senkapus nezina. “Asaru senkapi ir reģistrā un vispārzināmi, bet par blakus esošiem vēl kādiem man informācijas nav. Kāds varbūt ir atklājis, bet man tādu ziņu nav. Tuvākie ir Atmiņu senkapi, bet tie ir vairāk nekā kilometra attālumā un reģistrēti datu bāzē,” saka J.Polis.

Atrast dabā kļūst arvien grūtāk
Tieši mantraču rosība ir tā, kas liek satraukties pētniekiem. “Apsekojot pieminekļus Alūksnes un Apes novados, novērtējām, kā tie saglabājušies, un konstatējām postījumus. Jāatzīst, ka postījumi ir vairākos senkapos, turklāt parādījusies tendence rakt lielos laukumos,” stāsta A.Vilcāne. Viņa atzīst, ka postu pieminekļiem nodara ne vien vērtīgu mantu meklētāji, bet arī līdzās dzīvojošie, piemēram, izmantojot senās pārrakumu bedres sadzīves atkritumu izgāšanai. A.Vilcāne arī atzīst, ka pieminekļus atrast dabā kļūst arvien grūtāk.
“Bieži, dodoties meklēt pieminekļus, nevaram tos nemaz atrast, jo ir mainījusies apkārtējā aina un pēc vecajiem pierakstiem šīs vietas ir grūti atrast – ceļi izzūd, mājas sabrūk, paši pieminekļi aizaug. Vasarā apsekojot šīs vietas, ņēmām GPRS koordinātes, lai nākotnē būtu vieglāk tos atrast. Ir, protams, arī sakopti pieminekļi, par to esam īpašniekiem pateicīgi. Ja piemineklis ir viņu teritorijās, tad tas ir viņu pienākums,” atzīst A.Vilcāne.
Saistībā ar šo projektu Alūksnes muzejā tiek atjaunotas un daļēji iekārtotas trīs telpas - arheoloģisko izrakumu pirmapstrādei, pētniekiem un ekspozīcijai, kur tiks iekārtota izstāde, kas veltīta arheoloģijai. Līdztekus tam tiek rīkotas arī lekcijas un semināri. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Senkapus dabā grūti pamanīt

Kategorijas