Kāpēc vīriešiem tik grūti tikt līdz ārstam?

2013. gada 27. septembris 00:00

Urologu asociācija sauc satraucošus ciparus – prostatas vēzis pļauj arvien jaunākus vīriešus, kritiska situācija arī ar citiem uroloģiskiem audzējiem, jo pie ārsta vīrieši ierodas novēloti, kad simptomus gribēdams vairs nevari ignorēt. Sieviešu veselībai veltītās kampaņas strādā, izdevies samazināt mirstību ar krūts vēzi. Tagad pēdējais laiks atcerēties par vīriešu veselību. Bet kāpēc viņi paši par to aizmirst?

Identitāte kā klints
“Kā psihiatre nevaru teikt, ka palīdzību meklē tikai sievietes, taču tas gan, ka vīrieti, kuru piemeklējusi depresija, lielākoties atved vai pavada sieva, māsa, māte,” teic psihiatre un psihoterapeite Daina Poriņa.
Viens no aspektiem – sabiedrībā izplatītais un paša pieņemtais uzskats, ka vīrietis ir perfekts, vesels, stiprs. Viņš nečīkst un nežēlojas. Slimību simptomi nav tā vērti, lai tiem pievērstu uzmanību – vīrietis tos iznīcina ar savu vienaldzību. “Līdz vienā brīdī simptomi vairs pat neprasa to uzmanību, bet paņem dzīvību. Kāpjot pa trepēm, sirds signalizē, ka nav labi, bet, uzkāpjot un pasēžot, sāpes taču pāriet arī bez ārsta apmeklējuma! Līdz vienu brīdi cilvēks apsēžas un vairs nepieceļas,” D. Poriņa salīdzina. Ko līdz “pasargāt ģimeni” un nestāstīt par satraucošiem simptomiem, ja šāda attieksme atstāj ģimeni bez apgādnieka, bērnus bez tēva vai turpmāk jāsadzīvo ar invaliditāti?
Viņa novērojusi, ka vīriešiem ir grūti ne tikai aprakstīt sajūtas, simptomus, bet arī tos atcerēties. Ārsts gribētu dzirdēt ko vairāk par “man nav labi”, ir jāprot aprakstīt, vai sāpes žņaudz, smeldz, dur. Vai tas ir sliktāk nekā pirms nedēļas vai divām, kad problēmas sākās? Ja reiz nav trenēta spēja aprakstīt savas izjūtas, ir grūtāk piefiksēt sūdzības, to attīstību gaitu. “Paši atzinuši – tiklīdz man vairs nekas nekaiš, es par to nedomāju.” Ja vīrietis ir izbrīvējis laiku un atradis iespējas nokļūt pie ārsta, visticamāk tas ir pēc mēneša, jo nepieciešams pieraksts, zināma plānošana. Tikmēr vērtīgi būtu pierakstīt, kad un kādas izjūtas sagādāja raizes. Pierakstus var veikt arī paškontrolei, līdz būs skaidrs, ka nu gan ar ārstu nevar kavēties.

Baidās no neveiksmes
Ja vīrieša pašpasludinātais vai uzspiestais status quo ir “stiprais un veselais”, tas nozīmē ne tikai dzīvot bez sūdzībām un žēlošanās. Jebkura pārbaude nozīmē šā statusa apstrīdēšanu, pārmaiņas, nepieciešamību rīkoties saskaņā ar jauniegūto informāciju. Tāpēc labāk neko nedarīt, tāpēc tik populāra ir atruna “ja nu ko atklāj”, iespējamo domu gaitu skicē D. Poriņa. Pārbaude gan nozīmē arī to, ka var pārliecināties, ka ar veselību viss ir pilnīgā kārtībā, un droši dzīvot tālāk. Ja prātu vairāk saista otrs scenārijs, kas nozīmē nepieciešamību veikt papildu izmeklējumus, tērēt laiku un naudu ārstu apmeklējumiem, jāatceras, ka tie vēl būs tikai ziediņi, ja tiešām atklās ielaistu audzēju. Ja sākumā liekas grūti, ka būs jāatprasās no darba, jo darba laiks parasti sakrīt ar ārstu pieņemšanas stundām, var sanākt, ka vēlāk uz darbu slimības dēļ nemaz nevarēs aiziet. Turklāt vīriešiem ir izteiktāka nepatika pret jebkādām medicīniskām manipulācijām.
“Cik vīrieši spēj par sevi parūpēties, cik gaida, kad to izdarīs viņu vietā sievas, mammas? Jo labāka aprūpētāja bijusi mamma, jo lielāka pārliecība bērnam veidojas, ka tikai mammai tas arī izdosies. Ja bērnībā nedod iespēju mēģināt pašam, kļūdīties, atkārtot un turpināt, kamēr izdodas, vēlāk kā pieaugušam jau ir daudz grūtāk – bailes no neveiksmes ir grūtāk pārvaramas. Nezinu, kur dakteri atrast. Kā nokļūt. Laiks, nauda. Nemācēšu paprasīt, nemācēšu pastāstīt. Galu galā – bailes, ka mani sarās,” psihoterapeite piemin arī augsto agresivitātes līmeni sabiedriskajā saskarsmē.
Pārvarēt iepriekšminēto ir vieglāk ar atbilstošu motivāciju – mana veselība, pilnvērtīga turpmākā dzīve ir tā vērta. Ja reiz mašīna ir tā vērta, lai tiktu uzturēta kārtībā un tehniskā apskate nav nekas īpašs, bet nepieciešama lieta, kāpēc gan šoferis pats sevi atstāj novārtā? Brauciens beidzas ne tad, kad saplīst mašīna, bet tad, kad šoferis ir pagalam.

Attieksme mainās pamazām
Pētījumi apliecinot – precētie biežāk apmeklē ārstus nekā vientuļnieki. Vai nu paši vairāk rūpējas par savu veselību, nevēloties sagādāt problēmas ģimenei un dzīvesbiedram, vai par veselību biežāk atgādina dzīvesbiedres. “Sievietes vispār labāk orientējas veselības aprūpes sistēmā, regulāri ir ar to saistītas. Apzinīgums zināmā mērā ir arī ieaudzināts – esam ieradinātas gadskārtējām ārsta pārbaudēm, to neuztver tik emocionāli. Bet sievietēm ir arī izdevīgi rūpēties par vīriešu veselību, mēs tik un tā dzīvojam ilgāk,” spriež D. Poriņa. Kā pamudināt savu vīrieti pārbaudīt veselību, jau ir katras pašas ziņā – ar ultimātu vai noliekot fakta priekšā par sarunātu vizīti. Svarīga ir attieksmes maiņa – arī vīrieša veselība ir uzmanības un rūpju vērta. Vecākiem jāatceras, ka bērniem jāiemāca arī spēja novērtēt un parūpēties par savu veselību.
“Nu, kuram tad gribas kaut ko darīt, ja vēl kādu laiku var nedarīt? Pašam meklēt ārstu, atklāt, ka tev kaut kas nav kārtībā. Pirksts dibenā – kurš tad grib, lai to bāž? Urologs turklāt skar vīrieša spēka, potences zonu, tāpēc to uztver saasināti, izvairīgi. Ļoti nozīmīgi ir justies stabili tajā ziņā, bet ir bail, ka varbūt sākas problēmas,” ieskicē psihoterapeits Agris Palkavnieks. Ja ir jau radušās bažas, labāk pie ārsta aiziet un tālāk dzīvot mierīgi, nevis visu laiku raizēties, līdz tiešām problēmas samilst – tik un tā tas mieru nedod. Vizīti pie ārsta vīrieši kļūdaini vēl nereti uzskatot par vājuma izpausmi, lai gan faktiski tā vienkārši ir vēršanās pie speciālista pēc konsultācijas. “Līdzīgi kā ar zobārstu – nav variantu, jāiet,” secina psihoterapeits.
Stereotipu, attieksmes maiņa ir ilglaicīgs process, taču jau tagad esot vērojamas pozitīvas pārmaiņas – kļūst moderni nodarboties ar sportu, skriet, braukt ar riteni, iet uz trenažieru zāli vai izvēlēties kādas citas fiziskās aktivitātes. Jaunie ir pašpārliecinātāki, prasīgāki, ieinteresēti būt veseli. “Mūsu laikmetā situācija mainās – vīrieši vairāk rūpējas par savu izskatu, tāpat arī veselību, uzturu. Mainās audzināšana, attieksme pret dzīvi. Vairāk piedomā, ko profilaktiski darīt, lai veselību saglabātu līdz vecumam,” apstiprina arī psihoterapeits A. Palkavnieks. Populārāki jauno vīriešu sarunās kļūst arī, piemēram, bērnu audzināšanas jautājumi. ◆

Plāno mazināt rindu
nodrošinājums ◆ Labklājības ministrija informē, ka tuvākajos gados ieguldīs vairāk nekā 2 miljonus latu, lai mazinātu rindu pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem. Kopumā tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanai 2014.gadā plānoti 4,7 milj. latu. Vienlaikus veiktas izmaiņas tiesību aktos, lai atvieglotu tehnisko palīglīdzekļu saņemšanu. Piemēram, uzlabota noteikumu piemērošana gadījumos, kad nepieciešama tehniskā palīglīdzekļa neatliekama nomaiņa, lai turpinātu ārstniecību. Tāpat paredzēta iespēja nepieciešamības gadījumā tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai iesniegumu iesniegt pilngadīgas personas likumiskajam pārstāvim. Vienlaikus turpmāk cilvēki ar īpašām vajadzībām varēs saņemt elektropiedziņas riteņkrēslu ar rokas stūrēšanas sistēmu. Savukārt, ja iedzīvotājs riteņkrēslu iegādājas, izmantojot līdzmaksājumu, atkārtoti stāties rindā varēs pēc 5 gadiem. Kopumā pērn iedzīvotājiem izsniegti 13 332 tehniskie palīglīdzekļi.

Būs putras stundas
projekts ◆ Lai veicinātu sākumskolas skolēnu paradumu maiņu un veselīgo graudaugu produktu lietošanu uzturā, uzsākts nozīmīgs izglītojošs projekts “Putras programma skolās”. Tajā 1.-4.klašu skolēniem būs iespēja uzzināt, kāpēc graudaugi ir viena no svarīgākajām produktu grupām uzturā un ka putras ēd daudzi sabiedrībā zināmi cilvēki, tostarp, sportisti, aktieri un mūziķi. Slimību profilakses un kontroles centrs aicina iekļaut katrā ēdienreizē saliktos ogļhidrātus saturošus produktus, lai nodrošinātu bērna organismam nepieciešamo ogļhidrātu un šķiedrvielu daudzumu. Putras programma Latvijas skolās notiek Starptautiskās Putras dienas ietvaros, kas katru gadu 10.oktobrī tiek svinēta pasaulē.

Antibiotikas un alkohols var sadzīvot
FARMAKOLOĢIJA. Ja sieviete ir grūtniecības sākumstadijā, grib to vēl noslēpt pārējiem, bet uzskata par nepieciešamu ballītē atteikties no alkohola, Lielbritānijā viņa var teikt, ka lieto antibiotikas. Londonas Uroloģijas klīnika (London genitourinary clinic) apjautājusi vairāk nekā 300 pacientu un secinājusi, ka cilvēki vienlīdz tic tam, ka alkohols aptur antibiotiku iedarbību, kā arī ir pārliecināti, ka šādam kokteilim būs nevēlamas blakusparādības, raksta “www.bbc.co.uk”. Attiecībā par lielāko daļu antibiotiku abi šie apgalvojumi ir nepatiesi, taču ārsti gatavojas izvērst plašāku skaidrojumu, jo nereti priekšroka tiek dota vīna glāzei, ne zālēm, bet antibiotiku kursam ir svarīga regularitāte.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kāpēc vīriešiem tik grūti tikt līdz ārstam?

Kategorijas