Humoreska: Pasaules gals manā gaumē

2011. gada 15. aprīlis 10:28

1253

Šorīt sieva mani modināja ar buču un pasniedza kafiju gultā. Prasīju, kas tad nu, vai pasaules gals?! Šī atbildēja: “Kā tad! Pavisam tuvu! Vai tad nezināji, ka mums atlicis vairs gads. Izbaudīsim laulību, kamēr vēl varam! 2012.gadā solītais pasaules gals būs klāt kā likts!”

Bija labi... Nudien pasaules gals! Vismaz mūsu laulības gultā – noteikti! Nopriecājos, ka vismaz pastarās dienas tuvums manai pensionārītei liek sasparoties kā sievietei. Re, sirmos matus beidzot nokrāsojusi! Pārvērtējusi savu attieksmi pret mani – savu laulāto draugu! Kā nekā jau 30 gadus esam kopā pavadījuši visnotaļ normālā laulībā. Un pēc šārīta ugunīgās saskarsmes šķirties vairs nedomājam. Lai gan bija laiks, kad man ik uz soļa paslīdēja kāja, ko, protams, neizdevās noslēpt no savas cienītās. Un tad nu viņa mani tiktāl grauza, ka gribējās bēgt no šās projām neatskatoties. Taču ekonomiskā krīze ir piespiedusi sievu pievērt acis uz manām vājībām. Tiesa, ar gadiem esmu kļuvis pavisam tikumīgs, kā nekā esmu kļuvis seniors. Uz svešām sievietēm vairs tikai skatos, nagus nepalaižu.

Zvans pie durvīm! Pārsteigums – “zaksa” darbiniece pie mums atnākusi! Piedāvā mums ar sievu un vēl dažiem pāriem noorganizēt publiskas Pērļu kāzas. Tas esot brīnums, ka šodien kāds vēl spēj tik ilgi nodzīvot kopdzīvē. Mūs gribot sveikt un godināt novada vadība. Nu pasaules gals, nudien! Dabiski, ka piekritām.

Iegrimdams pārdomās, kur un par kādu naudu, lai rauju pērļu kaklarotu savai sievai uz kāzu jubileju, sēdēju tur, kur pat ķeizars mēdz iet pats savām kājām. Nezinu, cik ilgi jau biju tā sēdējis, varbūt pat iesnaudos, kad sajutu šņabja smaku. Ui, pat ne šņabja, kandžas smārdu saoda mana nāss. Un tad jau sāka arī pilēt no griestiem un visbeidzot lija ar strūklu. Atvēru muti... Labs, velns, grādu 70, nudien, uzreiz iesita pa pauri... Iebrēcos, lai sieva ātri man nes klāt visus iespējamos tukšos traukus. “Kas tad nu?” šī vaicāja. Bet es garās runās neieslīgu, vien atcirtu: “Ai, nekas, pasaules gals jau ir klāt!”

Ar grādīgo dziru pilnīgi par brīvu piepildījām bļodu. Tur bija trīs litri vismaz! Pēcāk kaimiņi paši atskrēja pie mums atvainoties. Atzinās, ka šiem kandžas aparāts tualetē uzgājis gaisā. Es tomēr nepiedevu, prasīju, lai maksā mums ar sievu kompensāciju par nolieto mazmājiņu. Ziniet, tas tik ir pasaules gals! Manā gaumē!

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Humoreska: Pasaules gals manā gaumē

Kategorijas