Vēlas ietaupīt uz skolēnu transporta izdevumiem

2011. gada 16. aprīlis 07:50

2683

Alūksnes novadā ir 138 skolēni, kuri par savu mācību vietu izvēlējušies novada teritorijā esošu izglītības iestādi, kas nav tuvākā viņu dzīvesvietai. Pašvaldībai viņu izvēle gadā izmaksā 30 tūkstošus latu, ko veido 100 procentu apmērā apmaksājamie transporta izdevumi, skolēniem dodoties uz skolu un atpakaļ.

Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētāja Sandra Zeltiņa skaidro, ka apmaksāt šāda veida transporta izdevumus paredz pašvaldības saistošie noteikumi “Kārtība, kādā Alūksnes novada pašvaldība sedz braukšanas izdevumus vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu izglītojamajiem”.

Sākotnējā redakcijā noteikumi paredzēja, ka transporta izdevumi tiek apmaksāti tikai tiem skolēniem, kuri sev tuvāko izglītības iestādi nav izvēlējušies atšķirīgu izglītības programmu dēļ, kas viņiem nepieciešama. Pērn septembrī tika veikti grozījumi, kas noteica, ka tiesības saņemt kompensāciju par braukšanas izdevumiem 100 procentu apmērā ir visiem skolēniem, kas mācās kādā novada teritorijā esošajā skolā un nokļūšanai uz mācībām izmanto sabiedrisko transportu.

Ņemot vērā budžeta samazinājumu, nu tiek apsvērta iespēja šo nosacījumu mainīt, neapmaksājot transporta izdevumus tiem skolēniem, kuri nemācās dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē, bet par savu mācību vietu izvēlējušies skolu, kas piedāvā tieši tādu pašu izglītības programmu. S.Zeltiņa norāda, ka summa ir gana ievērojama, lai to varētu izmantot lietderīgākā veidā. “Tagad ir aktuālākas problēmas. Piemēram, Jaunlaicenes pamatskolai ir ļoti akūta jumta seguma maiņa. Vidusskolai tieši tas pats.” Uzmanība tiek vērsta uz to, ka arī Alūksnes novada attīstības programmā visi vienojušies iekļaut punktu, ka bērniem ir jānodrošina izglītības iestāde maksimāli tuvu dzīvesvietai.

Savukārt ekonomiste Valda Silicka atgādina, ka pagaidām tiek saņemts valsts atbalsts skolēnu pārvadājumiem Annas, Veclaicenes un Zeltiņu pagastā, kur pirms diviem gadiem tika likvidētas skolas. Līdz šīgada beigām valsts vēl apmaksās 90 procentus no šiem transporta izdevumiem, taču, sākot ar nākamo gadu, pašvaldībai par to būs jārūpējas pašas spēkiem. Tas nozīmē, ka kompensējamo transporta izdevumu apjoms kļūs vēl lielāks.

Tiesa, ne izglītības iestāžu direktori, ne bērnu vecāku ar šīm izmaiņām nav mierā. Izglītības pārvaldes metodiķe Inga Meirāne atklāj, ka par šo jautājumu diskutēts pirms nedēļas novada skolu direktoru sanāksmē. Attieksme pausta balsojumā, kur no 16 direktoriem 4 atturējušies, bet pārējie atbalstījuši pašreizējās sistēmas saglabāšanu. Alūksnietei Ilutai Jantonei Bejas pamatskolā mācās divi no trīs bērniem. Viņi mācības uzsākuši Alūksnē, bet tad, nespējot iekļauties pilsētas skolas vidē, pārgājuši uz piepilsētas skolu.

“Tiem bērniem nevajag speciālu izglītības programmu. Viņi vienkārši nespēj mācīties lielā klasē, kur ir vairāk par 20 bērniem. Arī pedagogs ir tikai cilvēks. Viņš nevar apstaigāt visus 25 bērnus 40 minūtēs,” viņa skaidro. “Nav runa par to, ka pedagogi nekvalitatīvi strādātu, bet gan par bērnu, kurš varbūt nevar uztvert visu tik ātri, cik gribētos, un viņam vajag individuālāku pieeju.” Līdzīgas bažas pauž arī Māris Prokopovičs, kuram bērni no Alūksnes dodas uz mācībām Strautiņu pamatskolā. Viņu uztrauc ne tikai emocionālais iespaids, kādu uz bērniem varētu atstāt skolu maiņa, bet arī lielāki izdevumi ēdināšanai un mācību materiāliem, ja nāksies apmeklēt skolu pilsētā.

Atsakoties no šādu izdevumu segšanas, uz mācībām apvienotajās klasēs nāktos pāriet vienām no lielākajām skolām ārpus pilsētas – Bejas, Strautiņu un Ziemeru pamatskolai. Savukārt Mārkalnes pamatskolas gadījumā varētu būt pat apdraudēta tās pastāvēšana. Mārkalnes pagasta pārvaldes vadītāja Inta Ņikitina atklāj, ka šobrīd lielākā daļa skolēnu ir “braucēji”. Bez viņiem pamatskolā paliktu vairs tikai 27 audzēkņi. Ar tādu skolēnu skaitu skola nevarētu pastāvēt.

Alsviķu, Ilzenes un Zeltiņu pagastu pārvalžu vadītājs Juris Griščenko rosināja meklēt kompromisus. Nevis izvēlēties starp diviem variantiem – apmaksājam pilnībā vai neapmaksājam nemaz, bet meklēt vidusceļu. Piemēram, atmaksājot tikai daļu no šiem transporta izdevumiem. To kā vienu no iespējamajiem variantiem saskatīja arī S.Zeltiņa, pieļaujot, ka varētu būt vēl citi risinājumi. Līdz nākamā mēneša komitejas sēdei viņa rosināja par iespējamajiem variantiem padomāt gan skolu direktorus, gan vecākus, nākot klajā ar saviem priekšlikumiem, lai kopīgiem spēkiem varētu atrast izeju no šīs situācijas.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vēlas ietaupīt uz skolēnu transporta izdevumiem

Kategorijas