Vācu pieredze mudina attīstīties

2013. gada 4. oktobris 00:00

Eiroreģiona “Pleskava – Livonija” septembra nogalē organizētajā pieredzes apmaiņas braucienā uz Bavāriju Vācijā kopā ar citiem uzņēmējiem devās trīs Apes novada uzņēmēji, kuri atgriezušies ar jaunām atziņām un iecerēm.

Nav taisnība, ka jābaidās kooperēties
“Pārliecinājāmies, cik labi var strādāt, savā starpā kooperējoties. Latvijā laikam nekad tā nebūs, jo mēs negribam vai nespējam vienoties. Bijām Rūpniecības un tirdzniecības kamerā, kuras darbības pamatā ir kooperācijas princips. Tās biedri viens par otru visu zina un iesaka citiem, ja atrod kādu iespēju lētāk iegādāties vai izdevīgāk pārdot. Turpretim pie mums jūtams – svarīgākais ir nopirkt lētāk nekā kaimiņš. Tiesa, pats esmu Vidzemes agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības biedrs un nevaru teikt neko sliktu par to,” atzīst Gaujienas pagasta zemnieku saimniecības “Bebri” īpašnieks Andris Rubins.
Bavārijā kopējā darbība uzskatāmi izpaužas lopbarības pļaušanā. Laika apstākļi un garāks veģetācijas periods tur ļauj iegūt trīs pļāvumus. Tiek izmantots lielas jaudas zaļās masas smalcinātājs, kas ir dārgs. To iegādājas viena saimniecība, kas tad pļauj visiem, kam tas ir nepieciešams. A.Rubins novērojis, ka darbs ir organizēts ļoti operatīvi. Tiesa, ir jāņem vērā, ka mums nav tādu iespēju iegādāties jaunu tehniku. Ja tā salūst, uzreiz tiek zaudēts temps un izsit no ritma. A.Rubins uzsver, ka kooperatīva biedri, piedāvājot vai pērkot lielāku daudzumu produkcijas, var ietekmēt cenu. Tam piekrīt arī SIA “Vireši” valdes priekšsēdētājs Ivars Kalniņš, kurš atceras, kā vācieši kooperējoties spiež un pasterizē ābolu sulu, ko pilda tetrapakās un izmanto pašu vajadzībām. Turklāt šo pakalpojumu var izmantot arī tie, kuri nav kooperatīva biedri. Šoruden tas ir aktuāli mūsu novados, taču redzam, ka katrs atsevišķi meklē iespējas iegūt sulu.

Ar vienu roku dod, ar otru - atņem
Brauciena dalībnieki secina, ka Vācijā uzņēmējiem ir stabila biznesa domāšana. Ja ir izlemts kaut ko iegādāties vai celt, tad to dara neatkarīgi no tā, vai var saņemt finansiālu atbalstu ar projektiem. Latvijā šobrīd projektu piedāvātās iespējas ir galvenais dzinulis. Tiesa, hektārmaksājumi mūsu lauksaimniekiem ir sešas reizes mazāki nekā Vācijā. “Tiekoties ar zemniekiem, secinājām, ka graudu cenas abās valstīs ir gandrīz tādas pašas – 140 eiro maksā lopbarības graudu tonna un 160 eiro pārtikas graudu tonna,” norāda A.Rubins. Protams, vācu zemnieki zina, ka Latvijas lauksaimniekiem ir paredzēts palielināt, savukārt viņiem – samazināt hektārmaksājumus. Par to viņi nepriecājas, taču, uzzinot, cik tagad saņem te, nevienam nebija, ko teikt. Turklāt nav saprotama mūsu valdības attieksme pret lauksaimniekiem. A.Rubins norāda, ka nevienā citā Eiropas valstī platībmaksājumus neapliek ar nodokļiem, kā tas ir Latvijā.

Ko var Vācijā, nevar Latvijā
“Vācijā zemnieks, kam ir 50 hektāri zemes un 50 govju ferma, var pietiekami nopelnīt, lai nodrošinātu sevi un ģimeni. Šādas saimniecības īpašnieks ir laimīgs, jo var uzbūvēt jaunu fermu, no biogāzes ražot elektrību un uz mājas jumta uzlikt saules baterijas. Valsts viņam par to garantē samaksu, jo Vācijā ir mērķis 20 gadu laikā kļūt neatkarīgai zaļās enerģijas ražošanā. Tad ir drošības sajūta, nevis kā Latvijā, kur gan piešķir, gan atņem kvotas,” iespaidos dalās I.Kalniņš. Reta esot māja, uz kuras jumta nav saules baterijas. Salīdzinot, cik izmaksā saules bateriju uzstādīšana, nākas secināt, ka Latvijā izmaksas ir divas reizes lielākas nekā Vācijā. Tiesa, pusi no summas var saņemt kā atbalstu, tomēr prāva summa ir jāņem kredītā bankā.
Ne pirmo reizi ārzemēs nācies arī secināt, ka tur laikam ir citas Eiropas Savienības pārtikas un veterinārā dienesta prasības, jo tuvu atrodas graudu un minerālmēslu noliktavas, ferma un siera ražotne, pagrabā brūvē alu... ”Tas ir viņu bizness, lai kafejnīcā pārdotu savu alu. Tā tas notiek jau simtiem gadu. Var ražot arī alkoholiskos dzērienus, ja piecas dienas iepriekš piezvana un paaicina muitniekus, kuri saražotajai produkcijai aprēķina akcīzes nodokli,” stāsta I.Kalniņš.
Brauciena dalībnieki bija fermā, kurā no biogāzes ražo elektrību. Viņus pārsteidza, ka šim mērķim tiek izmantots traktora “Belarus” motors, tātad Vācijā to atzīst par labu, veicot motoram tehniskus uzlabojumus. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vācu pieredze mudina attīstīties

Kategorijas