Kad attālums šķir ģimenes

2013. gada 11. oktobris 00:00

325

Alūksnes Sv.Bonifācija Romas katoļu draudzes priesteris Agris Klovāns nesen atgriezās no Berlīnes, kur bija ielūgts uz dzejas un mūzikas pasākumu Latvijas vēstniecībā. Tajā latviešu emigranti varēja dalīties savās pārdomās un kopīgi pavadīt laiku literārā gaisotnē.
Pēc šīs tikšanās viņam radušās pārdomas, kāpēc daudzi mums tuvi cilvēki ir devušies strādāt un dzīvot uz ārzemēm. Nereti vārds “migrācija” saistās ar Angliju un Īriju, taču šobrīd tā ir tieši Vācija, kura ar atplestām rokām pieņem arī mūsu novada ļaudis.

Strādā daudzi no Alūksnes un Apes novadiem
A.Klovāns stāsta, ka pasākums bijis paredzēts Vācijā dzīvojošajiem latviešiem, taču uz to ieradās arī daudzi vācieši. Bijis interesanti klausīties Māras Zālītes, Aleksandra Čaka un citu dižgaru dzeju vācu valodā. Viņš gan pasākumā nemanījis cilvēkus no Alūksnes puses, taču zina, ka Vācijā strādā daudzi cilvēki no Alūksnes un Apes novadiem. “Tā bija brīnišķīga iespēja satikties ar latviešiem, uzzināt, ko viņi tur dara, labi pavadīt kopā laiku. Šādi pasākumi un latviešu kopienas ārzemēs ir ļoti nepieciešamas, jo tās palīdz nezaudēt saikni ar savu dzimteni, savu latvisko identitāti. Ne visi cilvēki Vācijā zina, cik ilgi viņi tur uzturēsies. Daudzi no viņiem tomēr ir neziņā par sevi un neplāno savu nākotni - kā būs, tā būs, galvenais būt drošā vidē, kur var sev nopelnīt iztiku. Vācijā dzīvo 35 000 latviešu, un to skaits tikai pieaugs, jo Anglijā un Īrijā ekonomika iet lejup un tās tomēr ir mazas valstis, bet Vācija ir daudz lielāka un ar stabilāku ekonomiku,” teic A.Klovāns.
Viņš uzsver, ka jauniešiem noteikti vajadzētu mācīties vācu valodu, jo tā nākotnē sniegs daudzas iespējas. “Arī uzņēmējiem es ieteiktu sadarboties ar Vāciju, jo tas var radīt jaunas darba vietas un šī sadarbība nāktu par labu arī mūsu ekonomikai. Nevar ignorēt Vāciju, mūsu interesēs ir ar to sadarboties. Vācija, lai cik tas skumji arī būtu, kļūst par otro Īriju latviešiem,” pauž A.Klovāns. Viņš arī piekrīt Vācijas kanclerei Angelei Merkelei, kura uzslavē Latvijas spēju būt taupīgiem. “Protams, tas ir apsveicami un nāk par labu ekonomikai. Mūs uzslavē par iekrāšanas ekonomiku. Tā mēs kļūstam kā piemērs citām valstīm, taču, tā savelkot jostu, no mūsu valsts izbrauc milzīgs daudzums cilvēku. Tas, ka mūs slavē, tos cilvēkus jau neatgriež,” saka A.Klovāns.

Ir labāki darba apstākļi
Uz Vāciju izmēģināt laimi devās arī alūksnietis Juris Volcītis. Pēc trīs mēnešiem viņš atgriezās, jo guva darba traumu, taču tad, kad veselība uzlabosies, viņš atkal plāno doties strādāt uz ārzemēm.
“Darbu atradu ar draugu palīdzību. Es strādāju par celtnieku Diseldorfā. Mūsu brigādē bija 32 cilvēki no Alūksnes, tā ka Vācijā ir ļoti daudz cilvēku no Alūksnes puses,” stāsta J.Volcītis. Viņš uzsver, ka Anglijā un Īrijā vairs nav tik daudz darba iespēju, bet Vācijā ir labāki darba apstākļi. Arī valoda nav šķērslis, jo daudzi darba vadītāji runā krievu valodā. “Anglijā par mājas īri mēnesī ir jāmaksā vairāk nekā 1000 latu, bet Vācijā - tikai 300 lati. Vācijā tās naudas pietiek arī dzīvošanai un nav tā, kā Latvijā, kad ir jādomā, vai pietiks līdzekļu, lai nomaksātu rēķinus,” stāsta J.Volcītis.
Viņš atzīst, ka daudzi viņa kolēģi pārvākušies uz dzīvi Vācijā kopā ar ģimenēm, un arī viņš to uzskata par daudz labāku variantu, nekā doties strādāt uz ārzemēm vienatnē. “Protams, ka braukt kopā ir daudz labāk, taču es nezinu, vai tie, kuri aizbraukuši ar visām ģimenēm, vispār kādreiz atgriezīsies Latvijā, jo arī viņu bērni jau mācās skolā ārzemēs un dzīves kvalitāte tur tik tiešām ir daudz labāka,” viņš saka.

Iesaka doties visai ģimenei
Priesteris A.Klovāns nenosoda nevienu, kurš devies strādāt uz ārzemēm, jo izprot situāciju. “Cilvēki dosies tur, kur ir darbs, un tas ir tikai normāli,” viņš uzsver. Lai ģimenes neizjuktu, A.Klovāns tomēr neiesaka doties uz ārzemēm tikai vienam ģimenes loceklim. “Ģimenei ir jābūt kopā, citādāk abas puses mokās un nereti var gadīties kādi sānsoļi. Ja strādāt dodas viens no ģimenes locekļiem, tad es labāk ieteiktu doties visai ģimenei līdzi, jo tā būtu pareizāk,” saka priesteris.
A.Klovāns norāda, ka patriotisms ir ļoti delikāta tēma, un neatbalsta cilvēku nosodīšanu. Viņš arī neizprot gadījumus, kad kādam, kurš strādā ārzemēs, mājinieki pārmet, ka viņš ir nodevis dzimteni. “To noteikti nevajadzētu darīt, jo tie cilvēki mīl savu dzimteni. Dzimtene jau ir un paliek dzimtene. Es neesmu saticis nevienu, kurš nemīlētu savu dzimteni vai runātu par to slikti. Jā, var runāt slikti par ekonomisko stāvokli un politiku, bet ne dzimteni kā tādu,” atzīst A.Klovāns.
Priesteris gan arī piekrīt Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa bažām par to, ka nav zināms, cik Latvijā vispār būs iedzīvotāju pēc gadiem desmit. “Gada laikā no viena Latvijas pagasta izbrauc no 10 līdz 11 procentiem iedzīvotāju, un tas, protams, rada bažas, taču cilvēkam ir jābūt drošībā, un viņš brauks tur, kur ir darbs. Tā ir katra personīgā izvēle, kur dzīvot, un vēlreiz uzsveru, ka nevienam nedrīkst pārmest. Daudzi no šiem cilvēkiem gribētu atgriezties, bet pagaidām uzturas tur, kur var nodrošināt dzīvi sev un savai ģimenei,” uzskata A.Klovāns.
Viņš arī norāda, ka daudzās citās Eiropas valstīs veikali svētdienās ir slēgti, bet latvieši tikai strādā un strādā, it kā visa nedēļa būtu vienāda. “Tā sapelnītā nauda arī aiziet zudībā, jo tai nav Dieva svētības. Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, ir vērojama darbaholisma attīstīšanās. Cilvēki strādā vairākos darbos, rauš, nevelta laiku ģimenei, bet tad tas viss sāk brukt kopā. Svētdiena būtu jāvelta savai ģimenei un arī atpūtai, jo nedrīkst visu laiku strādāt bez apstājas,” saka A.Klovāns. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kad attālums šķir ģimenes

Kategorijas