Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Mednieki noveco un medī mazāk

Mārīte Dzene
Cope un medības

2011. gada 13. aprīlis 07:56

1883

Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību un iekšējās kontroles jautājumos Laimonis Kļaviņš secina, ka mednieku saime pamazām noveco. Vecie mednieki aiziet citos medību laukos, bet viņu vietā jauno ir arvien mazāk.

Virsmežniecības teritorijā ir 162 medību iecirkņi, kuros medī 99 juridiskās personas, un 63 individuālie medību iecirkņi. Pagājušajā medību sezonā izsniegtas 1355 mednieku sezonas kartes, kas gan ir par trim vairāk nekā 2009./2010.gada sezonā. “Medījamo dzīvnieku limiti bija palielināti. Tika nomedīti 419 aļņi, gandrīz sasniedzot limitu. Turpretim 63 nomedītie staltbrieži nav pat puse, bet meža cūkas – apmēram trešā daļa no limita. Par stirnām, protams, ir īpašs stāsts, jo tās daudzi mednieki atteicās medīt, lai gan neliels limits bija,” komentē L.Kļaviņš.
Gaujienas mežniecībā pagājušajā medību sezonā bija uzskaitīts 221 alnis, medīt varēja apmēram ceturto daļu. Alūksnes virsmežniecībā no uzskaitītajiem 374 aļņiem un Bejas mežniecībā no 297 aļņiem bija atļauts medīt nedaudz vairāk kā piekto daļu. Visās trīs mežniecībās varēja medīt 10 līdz 12 procentus staltbriežu. Vairāk tika ļauts medīt meža cūkas - 74 līdz 84 procentus. Pēdējos gados dzīvnieku skaits virsmežniecības teritorijā pieaug.

Pēdējo gadu laikā aktīvo mednieku skaits ir puslīdz nemainīgs – 1300. Šajā skaitā ir jāierēķina arī tie, kas šeit medī no citiem novadiem. L.Kļaviņš atzīst, ka medības tāpat kā visu mūsu dzīvi ietekmē ekonomiskā situācija. Tas nav lēts vaļasprieks. Turklāt dziļajā sniegā neviens normāls mednieks neietu mežā arī tad, ja dzinējmedības netiktu pārtrauktas. Varēja medīt tikai plēsoņas, tāpēc mazāk te atbrauca arī galvaspilsētas medību kolektīvi un ārzemju mednieki. Medību atļaujas izsniegtas 44 medniekiem no Dānijas, 5 no Lietuvas, 3 no Somijas, 2 no Vācijas un 1 no Meksikas. “Dāņi ir iecienījuši šeit medīt. Interesanti, ka šogad viesu atļauju izsniedzām arī Meksikas pilsonim. Viņš gan nebija šurp braucis speciāli medīt, bet ir firmas pārstāvis, kas Latvijā uzturēsies vairākus gadus,” stāsta L.Kļaviņš. Viņš pieļauj, ka arī ārzemju mednieku skaits ir mazinājies ekonomiskās situācijas ietekmē, jo pagājušajā sezonā izsniegts par 15 medību atļaujām mazāk nekā 2009./2010.gada medību sezonā.

Mednieku eksaminācijas komisija pagājušajā gadā ir organizējusi septiņus eksāmenus mednieku apliecības un medību kolektīvu vadītāju apliecības iegūšanu. Teorētisko eksāmenu kārtoja 122, praktisko eksāmenu – 92 cilvēki. 16 mednieki ir vēlējušies kļūt par medību vadītājiem. Ir organizēti arī 11 eksāmeni šaušanā ar vītņstobra medību ieroci, ko kārtoja 152 cilvēki. Ar pārbaudījumu veiksmīgi tika galā 92. “Jauno mednieku zināšanas ir pavājas, jo tikai nedaudz vairāk kā puse nokārtoja eksāmenus. Tas ir akmens apmācības kursu rīkotāju dārziņā, taču acīmredzot arī paši jaunie mednieki ne vienmēr cenšas apgūt nepieciešamās zināšanas,” secina L.Kļaviņš. Katru otro mēnesi notiek jauno mednieku un medību vadītāju eksāmeni, bet katra mēneša pēdējā piektdienā – eksāmens šaušanā ar vītņstobra medību ieroci. Eksāmenu datumus var atrast Valsts meža dienesta mājaslapā internetā “www.vmd.gov.lv” (sadaļā “Medības” apakšnodaļa “Mednieku eksaminācija un uzskaite”).

Kategorijas

Kategorijas