Cērt vairāk nekā atjauno

2011. gada 8. aprīlis 06:57

1384

Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā pagājušajā gadā vērojama tāda pati tendence, kāda ir valstī – palielinās gan plānotais, gan izcirstais koksnes apjoms. Tomēr izcirsto koku daudzums nav tik liels, kā bija plānots.

“Valsts mežos vairāk tiek izcirstas priežu un egļu audzes. Iespējams, ka privātajos mežos skujkoku ir mazāk vai arī tos cenšas saglabāt, tāpēc īpašnieki tos cērt mazāk. Toties privātajos mežos daudz tiek cirsti bērzi, kā arī baltalkšņu audzes,” komentē virsmežniecības inženiere Aiva Zavacka.

Apkopotā informācija liecina, ka pērn virsmežniecības teritorijā pavisam izcirsti 4800,38 hektāri meža. Lielākās bijušas priežu, kā arī bērzu un egļu platības. Alūksnes mežniecībā valsts mežos galvenajā cirtē izcirsti 329,6 hektāri, pārējos mežos – 478 hektāri. Bejas mežniecībā izcirsti attiecīgi 394,1 un 277,2 hektāri, Gaujienas mežniecībā – 316,3 un 128,9 hektāri. 2008.gadā bija vismazākais koku ciršanas apjoms, bet pēdējos divos gados tas ir audzis.

A.Zavacka secina, ka līdzekļu trūkuma un nepietiekamas intereses dēļ ir pasliktinājusies mežu atjaunošana. Valsts mežos jaunaudzes tiek koptas vairāk un labāk nekā privātajos mežos. Turklāt vērojama tendence, ka privātajos mežos atjaunošana tiek veikta galvenokārt dabiskā ceļā – 97,8 procenti. Valsts mežos dabiski atjaunotas 34,6 procenti mežaudžu. “Īpašniekiem ir atviegloti nosacījumi, ka līdz 2 metriem izaugušu nekoptu audzi var atzīt par atjaunotu. No vienas puses, tas ir pluss, bet, no otras puses, vajadzētu arī atcerēties – lai veidotos augstvērtīga meža audze, tā ir regulāri jākopj,” uzsver A.Zavacka. Pērn virsmežniecības teritorijā tika atjaunoti 3530,78 hektāri, 70,8 procenti platību atjaunoti dabiski. Apes novada privātajos mežos dabiski atjaunoti vairāk nekā 100 hektāri, bet Alūksnes novadā – apmēram 600 hektāri.

Virsmežniecības teritorijā visvairāk meža platību ir atjaunotas ar skuju kokiem – 38,9 procenti, ar bērzu – 28,8 procenti, ar egli – 21,6 procenti. Arī ar priedi un apsi tiek atjaunotas diezgan lielas platības. A.Zavacka norāda, ka pozitīvi nevar vērtēt to, ka par 4 procentiem ir palielinājusies ar baltalkšņiem atjaunotā platība. “Valsts mežos vairāk cērt priedi un egli, tāpēc šīs sugas arī vairāk atjauno. Privātajos mežos daudz cērt baltalksni, kas atjaunojas dabiski,” secina A.Zavacka. Viņa uzsver, ka īpašniekiem vajadzētu vairāk pūļu ieguldīt mežu atjaunošanā un jaunaudžu kopšanā.

Lai gan mežu apsaimniekošanā var saņemt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, šo iespēju pērn ir izmantojuši mazāk gan jaunaudžu kopšanā, gan meža ieaudzēšanai lauksaimniecībā neizmantojamā zemē. Virsmežniecības teritorijā pērn izstrādāts 271 meža apsaimniekošanas plāns atbalsta saņemšanai. Mežs ieaudzēts 518 hektāros, turklāt 95 procenti darba veikts par struktūrfondu naudu. Arī jaunaudžu kopšanai izmantoti 80 procenti struktūrfondu finansējuma.
A.Zavacka atgādina, ka joprojām var iesniegt mežu apsaimniekošanas plānus, lai uzlabotu mežaudzes.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Cērt vairāk nekā atjauno

Kategorijas