Bērniem un jauniešiem pietrūkst analītisko prasmju milzīgā informācijas apjoma izvērtēšanai

2013. gada 31. oktobris 09:41

Mūsdienu digitālajā laikmetā bērniem un jauniešiem ir piekļuve milzīgam informācijas apjomam, tomēr lielai daļai pietrūkst prasmes to analītiski un kritiski izvērtēt, uzskata eksperti. Veiksmīgu pieeju šā jautājuma risināšanā ir atradusi Igaunija, skolās ieviešot programmēšanas apmācību jau no agra vecuma.

„Tā bērnos attīsta algoritmisko domāšanu, kuras apguve ir ļoti nepieciešama. Mūsdienās, kad ārkārtīgi liela daļa visdažādāko procesu primāri notiek virtuālajā vidē, tam, kurš prot programmēt, būs vislabāk saprotams pēc kādiem principiem „lietas darbojas”,” skaidro Rīgas Stradiņa universitātes komunikācijas studiju katedras asociētā profesore Ilva Skulte.

Digitālais laikmets ir ietekmējis teju visas sabiedrības mediju lietošanas ieradumus - pieaug nepieciešamība pēc informācijas ātrākas aprites un nemitīgas mijiedarbības.

Ja jaunieši vecumā līdz 24 gadiem jeb tā saucamie „digitālie iedzimtie” virtuālo mediju vairāk izmanto kā palīglīdzekli ideju īstenošanā, izklaidei un socializācijai, tad vecākās paaudzes jeb „digitālo imigrantu” vajadzības ir daudz praktiskākas.

„Bērni mūsdienās, varētu teikt, jau piedzimst ar prasmi mijiedarboties ar virtuāli vidi. Jaunās tehnoloģijas palīdz tiem attīstīt iztēli un radošo domāšanu. Taču viņiem pietrūkst vecāko paaudžu kultūras pieredzes – vērtību, normu, tradīciju, simboliski kodētu zināšanu - stabilas atziņas sistēmas jaunajās vidēs vienkārši vēl nav. Tādēļ, kaut arī droši var apgalvot, ka internets un digitālās tehnoloģijas nākamajām paaudzēm būs vadošais medijs, būtu daudz jādomā un jādiskutē par to, ar ko mūsdienu mediji atšķiras un kas jāiemācās jaunajiem dzīves apstākļiem,” pauž Skulte.

Tāpat pēdējā laikā aizvien vairāk vērojama tendence, ka pieaug interneta lietotāju skaits iedzīvotāju vidū, kas vecāki par 50 gadiem.

„To arī jaunākie tiešsaistes risinājumi, kas it kā „iemin” taciņas un atvieglo procesus mazāk pieredzējušajiem interneta lietotājiem, atsevišķas darbības veicot viņu vietā. Turklāt šīs auditorijas ieradumi internetā ir stabilāki un pastāvīgāki – viņi apmeklē konkrētas vietnes un pavada tajās vairāk laika nekā jaunieši, kuri savukārt vairāk „sērfo” pa visdažādākajām lapām, ” skaidroja SIA „Inbokss” valdes priekšsēdētājs Andris Griķis.

Šādas aktivitātes kopumā veicina to, ka tradicionālie mediji televīzija, radio un laikraksti pakāpeniski savu auditoriju zaudē, jo vairs nespēj apmierināt to prasības pēc iesaistes, reakcijas ātruma un dinamikas.

Eksperti ir vienoti uzskatos, ka skolu programmām un apmācību metodēm ir jāseko līdzi jaunākajām tendencēm. It sevišķi jāņem vērā arī tas, ka lielākā daļa pedagogu pieder pie „digitālo imigrantu” paaudzes, kādēļ tiem varētu būt grūti uztvert jauniešu ātro reakciju un saglabāt nepieciešamo dinamiku.

„Mūsu jauniešu konkurētspējas saglabāšanai ir globālajā līmenī kā prioritātei ir jābūt lēmumam valstiskā līmenī. Ir labi, ka daudz tiek pievērsta uzmanība mūžizglītībai un vecākās paaudzes apmācībai dažādu tehnoloģiju un tiešsaistes risinājumu lietošanā, tomēr ir jādomā, vai mūsu izglītības sistēma – gan skolās, gan augstskolās, kur tiek kaldināti jaunie pedagogi, - atbilst digitālā laikmeta prasībām,” analizē Griķis.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Bērniem un jauniešiem pietrūkst analītisko prasmju milzīgā informācijas apjoma izvērtēšanai

Kategorijas