Nevalstiskās organizācijas atrisina daudzas problēmas

2013. gada 1. novembris 00:00

561

Interesanti, ka daudzi cilvēki nezina, kas ir tik bieži dzirdētais triju burtu salikums – NVO. Tā saīsināti sauc nevalstiskās organizācijas jeb biedrības un nodibinājumus, kuru dalībnieki palīdz Alūksnes un Apes novadā realizēties daudzām vērtīgām idejām. Dažās nozarēs organizāciju ir ļoti daudz, taču citās jomās to ir maz vai arī nav vispār. Kas notiktu, ja vienā dienā visas nevalstiskās biedrības un nodibinājumi izzustu? Un kāpēc dažas no esošajām organizācijām nedarbojas aktīvi?

Uzņemas ļoti daudzus
pienākumus
Biedrības “Alūksnes lauku partnerība” koordinatore Santa Harjo-Ozoliņa atzīst, ka daudzi cilvēki nezina, ar ko nodarbojas nevalstiskās organizācijas un kāda ir to nozīmē sabiedrībā. “Tie, kuri nekad nav iesaistījušies kādas nevalstiskās biedrības vai nodibinājuma darbībā, nekad neizpratīs, ko tas īsti nozīmē. Biedrības var veidot jebkurš aktīvs un idejām bagāts cilvēks, un tās apvieno cilvēku kopu, kurā cilvēki darbojas un attīsta to, kas viņus interesē vai saista. Iedomāsimies situāciju, kad vienā dienā pēkšņi izzustu visas biedrības un nodibinājumi. Kas notiktu? Cilvēki, kuri tagad vēršas pēc palīdzības pie sociālās jomas biedrībām, tad vērstos pašvaldības iestādēs. Organizācijas, aktīvi darbojoties, noņem daļu atbildības no pašvaldības pleciem. Visticamāk, nenotiktu arī orientēšanās un džudo sacensības vai arī to būtu daudz mazāk. Iespējams, pašvaldībai vajadzētu organizēt šīs sacensības vai arī tādas nenotiktu nemaz un samazinātos sabiedrisku aktivitāšu dažādība, ar ko mūsu novadi var lepoties. Organizācijas uzņemas ļoti daudzus pienākumus un organizē dažādus pasākumus, bez tā mēs noteikti daudz ko zaudētu,” viņa saka.
Alūksnes nevalstisko organizāciju atbalsta centra valdes priekšsēdētāja Dzintra Zvejniece pauž, ka, piemēram, Pededzei varētu klāties ļoti bēdīgi, ja nebūtu visu to vērtīgo projektu, kurus realizējusi biedrība “Pededzes Nākotne”. Biedrības nereti palīdz visai pašvaldībai, kurai arī vienmēr jādomā par finansēm. Tieši biedrības ir tās, kuras ar saviem projektiem palīdz uzlabot dzīves vidi un arī cilvēku dzīves kvalitāti.
Alūksnes novadā kopumā reģistrētas 137 biedrības un nodibinājumi (“Lursoft” dati uz 02.09.2013.), Apē - 26 organizācijas. Abos novados darbojas arī neformālās grupas. Šīm grupām ir grūtāk piesaistīt finansiālos līdzekļus, jo tās nav reģistrētas. Ne visas biedrības un nodibinājumi darbojas aktīvi, taču tam ir arī savs skaidrojums. Dz.Zvejniece uzsver, ka biedrības pārsvarā līdzekļus gūst no dažādu projektu realizēšanas, kas nereti ir laikietilpīgs darbs. Biedrību darbā var būt posmi, kuros šķiet, ka tās aktīvi nedarbojas. “Ir organizācijas, kuras tiešām beigušas savu aktīvo darbību, bet ir daudzas tādas, kuras varbūt neredz aktīvi darbojamies, jo šobrīd nav līdzekļu un laika resursu,” saka Dz.Zvejniece. Arī S.Harjo-Ozoliņa atzīst, ka tiem cilvēkiem, kuri vada organizācijas vai piedalās to darbībā, bet līdztekus arī strādā pamatdarbu, ir grūtāk atrast brīvo laiku, lai veidotu ļoti aktīvu biedrības darbības plānu. “Aktīvākas, protams, ir pensionāru, invalīdu un jauniešu biedrības, jo tajās iesaistītajiem cilvēkiem ir vairāk brīvā laika vai ir lielākas enerģijas rezerves, tādēļ viņiem ir laiks savām aktivitātēm,” viņa uzsver.

Biedrības nav valsts iestādes
Biedrības savus līdzekļus gūst no dažādiem fondiem un programmām. Lūk, daži no tiem: Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Alūksnes un Apes novada fonds, Borisa un Ināras Teterevu fonds, nīderlandiešu fonds KNHM, Latvijas Kopienu iniciatīvu fonds, Sorosa fonds-Latvija, VAS “Hipotēku un zemes banka”, Rietumu bankas Labdarības fonds, Sabiedrības integrācijas fonds, fonds “Ziedot” un Nodarbinātības valsts aģentūra.
Dz.Zvejnece norāda, ka biedrībās strādājošie savu darbu pamatā veic brīvprātīgi. “Tāpēc nevajadzētu pārmest, kāpēc kāda organizācija kādu laiku nav aktīva. Esmu dzirdējusi šādus pārmetumus, taču cilvēkiem būtu jāizprot, ka biedrības nav valsts iestādes un tajās cilvēki darbojas brīvprātīgi. Cilvēkiem šobrīd vienkārši nav resursu, bet tas nenozīmē, ka organizācija nolemta likvidēšanai. Valsts iestādēs ir stabils finansējums, ir atvaļinājumi, speciālisti, bet biedrībās tā nav. Ir tikai daži cilvēki, kuriem nevalstiskā organizācija ir kā pastāvīgs darbs. Daudzi neizprot, ka mums par šo darbu nemaksā. Arī valsts to īsti neizprot un uzskata, ka nav tāda brīvprātīgā darba un nevalstiskās organizācijas darbiniekiem maksā algu aploksnēs, bet tā nenotiek. Biedrībās cilvēki tik tiešām strādā brīvprātīgi! Dažreiz nauda var ienākt no kādiem projektiem, bet stabilas algas te noteikti nav, ar to ir jārēķinās,” saka Dz.Zvejniece. Viņai piekrīt S.Harjo-Ozoliņa, kura uzsver, ka biedrības nudien nav valsts iestādes un no tām nevar prasīt tieši tādu pašu atbildību un darba atdevi. “Ir vietas, kur darbojas daudzas mazas organizācijas, tāpēc to darbs nav pamanāms, jo katra organizācija dara kaut ko specifisku. Ir arī Ilzenes un Pededzes organizācijas, kuru darbība ir daudz pamanāmāka, jo viena organizācija aptver lielāku jomu loku. Par tām tad arī mēs dzirdam vairāk, taču tas nenozīmē, ka tās, par kurām dzirdam mazāk, nedarbojas vispār,” saka S.Harjo-Ozoliņa.

Ir arī tādas nozares, kurās biedrību trūkst
Lai arī Alūksnes un Apes novados ir daudzas biedrības, ir arī tādas nozares, kurās biedrību trūkst. “Mums nav nevienas patērētāju tiesību aizstāvības organizācijas. Iedzīvotāji risina problēmas ar pašvaldības palīdzību, bet to uzņemties varētu arī kāda organizācija, kurā būtu spēcīgs jurists. Tad šīs problēmas varētu risināt kopīgi, nevis, piemēram, katrs mājas vecākais atsevišķi dotos uz domi, “Simoni” vai “Rūpi”. Risināmo jautājumu loks varētu būt ļoti plašs. Ir bijuši mēģinājumi šādu biedrību izveidot, taču tie vienmēr beigušies neveiksmīgi. Ik pa diviem gadiem uzrodas kāds līderis, kurš to vēlētos, bet tālāk par vēlmi gan nav tikts. Mums trūkst arī vides organizāciju, piemēram, ja nozāģē kādu koku, tad mēs varam protestēt individuāli, bet mums nav organizācijas, kura kopā ar pašvaldību skaidrotu radušos situāciju. Ilgu laiku mums trūka arī dzīvnieku aizsardzības organizācijas, bet ir tapusi biedrība “Astes un ūsas”, tādējādi risinot sasāpējušos jautājumus šajā jomā. Biedrības atrisina daudzas pašvaldības un iedzīvotāju problēmas. Mums trūkst arī veselības organizācijas, kura izglītotu jauniešus veselīgas dzīves jautājumos un organizētu dažādus pasākumus vai lekcijas. Agrāk tāda organizācija bija, bet tagad tādas nav,” saka Dz.Zvejniece.
NVO dienas, kurās tiek runāts par sabiedriskā sektora aktualitātēm un biedrības un nodibinājumi var sevi prezentēt, organizē Alūksnes nevalstisko organizāciju atbalsta centrs sadarbībā ar citām organizācijām. Taču Dz.Zvejniece mudina arī citas biedrības organizēt līdzīgus pasākumus. “Es mudinātu arī pēc NVO dienas rīkot jomu organizāciju tikšanos. Piemēram, kāda sporta organizācija varētu organizēt tikšanos, uzaicinot arī pārējās ar sporta nozari saistītās biedrības. Šādas jomu tikšanās būtu ļoti vērtīgas, jo tad organizācijas nedarbotos tikai katra par sevi, bet arī spētu sadarboties daudz plašāk,” uzsver Dz.Zvejniece. Viņa arī pauž bažas par sadarbības kultūras trūkumu starp Alūksnes un Apes novada organizācijām. “Bieži vien kādu inventāru organizācijas iegādājas par Eiropas naudu un pret to attiecas ļoti uzmanīgi, jo par to stāvokli ir jāatskaitās, taču dažreiz šāda “mans un tikai mans” attieksme arī traucē. Ir arī lietas, ar kurām mēs varam dalīties, un mums būtu jāuzticas otram. Mums trūkst šīs sadarbošanās kultūras, jo biedrības darbojas aktīvi, bet ne pietiekami saistīti. Tieši Alūksnes novada Sabiedrības centrs ir viena no tādām iespējām, kad biedrības, šeit sanākot, var mācīties šo sadarbību. Pašvaldība šo māju ir uzticējusi NVO centram uz 10 gadiem, lai tur darbotos biedrības, nodibinājumi, reliģiskas organizācijas, arodbiedrības, neformālas iedzīvotāju grupas un aktīvie iedzīvotāji. Te var izmantot arī semināra telpas, ir pieejama bibliotēka, dators un kopēšanas iespējas,” informē Dz.Zvejniece.
Vienu datoru Alūksnes un Apes novada fondam uzdāvinājusi biedrība „Ērmaņu muiža”. Tā ir gatava piedāvāt vēl vienu datoru par brīvu, tādēļ organizācija, kurai ir nepieciešams dators, būtu jākontaktējas ar “Ērmaņu muižu”. Biedrību darbs palīdz cilvēkiem atskārst, ka pasaulē ir arī labas lietas un cilvēki ir gatavi palīdzēt bez maksas, lai cik arī citi skeptiski uz to skatītos.

Nevis iet uz domi sūdzēties, bet paši ņem un dara
Alūksnes novada Sabiedrības centrā katra biedrība un arī vienkārši idejas realizēt griboši cilvēki var izmantot piedāvātās telpas. Piemēram, ar pirmdienu tur norisināsies ģimenes ārsta Jāņa Stabinga vadītās vingrošanas nodarbības, uz kurām aicināts ikviens interesents. Uz šo centru var nākt ikviens un pieteikties izmantot telpas, kurās var nodoties arī savām aktivitātēm un iesaistīt tajās citus cilvēkus. Te var rīkot arī dažādas sanāksmes. Jau šobrīd šo pakalpojumu izmanto 23 organizācijas. Tieši tāda ir biedrību funkcija - palīdzēt cilvēkiem, sniegt viņiem sadzīvei noderīgu informāciju, iesaistīt dažādās aktivitātēs un pasākumos, kā arī uzlabot to vidi, kurā mēs paši dzīvojam.
Katru mēnesi centrā norisinās Trešās ceturtdienas rīta sarunas, kuras sākas pulksten 10.00. Tajās var gan klausīties speciālistu lekcijas, gan prezentēt savas idejas. 21.novembrī viena no tēmām būs par tūrisma attīstību novadā un kā to var veicināt iedzīvotāji.
Dz.Zvejniece uzsver, ka ikviens interesents var pats radīt savu biedrību. “Tas, protams, ir sarežģīti, jo biedrība ir jāreģistrē, ir jāveic darbības uzskaite, taču tādējādi biedrībai ir iespēja pretendēt uz finansējumu un realizēt ļoti daudzus projektus. Tie ir tie cilvēki, kuri nevis iet uz domi sūdzēties par to, kā trūkst, bet paši ņem un dara. Viņi ir tie, kuri aktivizē kopienas, un viņu ir ļoti daudz, tikai apkārtējiem bieži vien viņi paliek nemanāmi. Tas nav iemesls, lai uzskatītu, ka organizācijas nerealizē savas iniciatīvas,” saka Dz.Zvejniece. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Nevalstiskās organizācijas atrisina daudzas problēmas

Kategorijas