Garšīgai ziemai – zaļais sāls un saldās sukādes

2013. gada 1. novembris 00:00

Lai iegūtu 100 gramus garšvielu jeb zaļā sāls maisījuma, ir jāizkaltē 7 kilogrami pētersīļu, seleriju, ķiploku, bazilika, pastinaka un citu garšaugu. Tāpēc Ilzenes pagasta zemnieku saimniecības “Paipalas” īpašniece Viola Kaparšmite secina, ka mājražošanai vajag daudz vairāk garšaugu, nekā bija domāts.

Ķiplokus stāda
mehanizēti
“Vienkāršāk būtu fasēt atsevišķi dažādus kaltētus garšaugus, taču mums labāk patīk lietot jau gatavu sajaukumu. Piemēram, mūsu mājā ļoti iecienīts ir ķiploku, pētersīļu, seleriju un bazilika maisījums. Tas piedod lielisku garšu gan ceptai gaļai, gan salātiem, gan parastiem svaigu tomātu salātiem. Ja kādam labāk šķiet izmantot atsevišķas garšvielas, tās var iegādāties veikalos. Zaļais sāls jeb mūsu garšvielu maisījums noteikti patiks slinkākiem cilvēkiem, jo to ir ērti lietot. Nav jāgriež ķiploki, kam ir specifiska smarža, bet maisījumā tie ir kaltēti un saberzti pulverī tāpat kā garšaugi,” skaidro V.Kaparšmite.
Sākumā šķita, ka būs izaudzēts pietiekami daudz garšaugu. Taču tagad redzams, ka to ir krietni par maz. Lai gan garšaugus audzēja ne tikai saimniecībā, bet talkā nāca arī mazpulcēni, tomēr apjoms vēl nav pietiekams. Tāpēc nākamgad tiks paplašināts audzētāju loks, kas palīdzēs nodrošināt izejvielas. Tiesa, ķiplokus 0,3 hektāru platībā audzēs paši “Paipalās”. Ķiploku raža šogad bija ļoti laba, tāpēc tos var pārdot gan svaigus, gan kaltētus. “Protams, ar rokām tik lielu platību nevarētu piestādīt. Pateicoties manam vīram, ķiploku stādīšana ir mehanizēta. Ja mājās ir vīrietis ar galvu, tad tā nav problēma,” atzīst zemniece.

Gūst pieredzi un izmēģina receptes
Šis gads ir bijis dokumentu sakārtošanas un īsto recepšu meklējumu laiks. Tiesa, to izvēli nosaka galvenokārt Kaparšmitu ģimenes garšas izjūta. “Mēs neesam sajūsmā par dažādu ārzemju garšvielu piedāvājumu, bet izvēlamies latviskas garšas – dilles, ķiplokus, pētersīļus, selerijas, pastinakus, burkānus,” saka V.Kaparšmite.
Garšvielu maisījuma variantus un sukādes ir izmēģinājuši arī Violas darba kolēģi, izsakot savus ieteikumus un arī kritiku. Turklāt ir gūta vairāku gadu pieredze, iepazīstoties ar citu mājražotāju pieredzi Latvijā. Piemēram, varēs iegūt vairāk pētersīļu, seleriju, ja tās sezonas laikā vairākkārt apgriezīs un kaltēs, kā arī ļaus ataugt pēc nogriešanas. Secināts, ka aromātiskākās ir ne tikai diļļu sēklas, bet arī stublāji, kamēr tie ir zaļi. “Izmēģinājām gatavot rabarberu sukādes, lai zinātu, cik tām nepieciešams pievienot cukura. Dažam garšo mazāk, dažam vairāk, bet ir jāatrod optimālais variants jeb vidusceļš, kas būtu pieņemams daudziem,” saka V.Kaparšmite.
Nedaudz ir iepirktas upenes sukādēm, nelielā apjomā ir sakaltētas gailenes, no kurām taps zupas piedevas, savākti āboli čipsu gatavošanai. Ir vēl citas ieceres nākamajam gadam, bet visam ir vajadzīgs laiks un pacietība. Pagaidām mājražošanai tiek atvēlētas vakara stundas un brīvdienas, kad ģimenei ir laiks. Vairumu klupšanas akmeņu ir izdevies pārvarēt, un atrastas labākās receptes produkciju veidiem. Mājražotāja atzīst, ka šis nav bizness, ar ko var gūt lielu peļņu. Tomēr papildu ienākumus, protams, var saņemt.

Kaķi maisā
neviens nepērk
Paredzams, ka pirms Ziemassvētkiem Alūksnē būs mājražotāju tirdziņš, kurā arī “Paipalās” gatavoto produkciju varēs iegadāties un nogaršot pircēji. Protams, gan zaļajam sālim, gan saldajām sukādēm bija jāatrod piemērots iepakojums un jāiespiež etiķetes. Garšvielu maisījumi tiks pārdoti plastmasas trauciņos, bet sukādes – celofāna vai papīra maisiņos. “Cilvēkiem ir jāredz, kas ir iekšā. Kaķi maisā neviens negrib iegādāties. Skaisti noformējot, zaļais sāls vai sukādes var būt arī laba Ziemassvētku dāvana. Tā noteikti ir vērtīgāka nekā dažādi lēti masveida produkcijas izstrādājumi un suvenīri,” uzskata V.Kaparšmite. Perspektīvā, iespējams, Kaparšmiti no mājražošanas pāries uz ražošanu, lai savu produkciju varētu pārdot ne tikai mājās un tirgū, bet arī veikalos. Tiesa, tagad arī mājražotājiem nav vairs tik grūti izpildāmas Pārtikas un veterinārā dienesta prasības, kādas tās bija vēl nesen. ◆

Fakts
◆ Zemnieku saimniecība “Paipalas” līdz 2017.gadam īsteno projektu, kas guvis Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai atbalstu pasākumā “Konkurētspējas veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā”, iesaistoties Alūksnes Lauku partnerības izsludinātajā LEADER pasākumā.

Mudina uzlabot mežu ekonomisko vērtību
Mežsaimniecība ◆ Līdz 26.novembrim Lauku attīstības dienesta Lauksaimniecības reģionālajā pārvaldē var iesniegt projektus, kuru mērķis ir palielināt meža ekonomisko vērtību un nodrošināt ilgtspējīgu tā apsaimniekošanu. Tiks atbalstīta jaunaudžu kopšana, mazvērtīgo mežaudžu nomaiņa, kā arī jaunu instrumentu un aprīkojuma iegāde, lai veiktu kopšanas un atjaunošanas darbus. Projektu var iesniegt jebkura fiziska persona, kam pieder mežs, juridiska persona, kuras privātā kapitāla daļas ir 50 un vairāk procentu un kura ir meža zemes īpašnieks, pašvaldība ar tai piederošu meža zemi vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas apsaimnieko pašvaldības īpašumā esošu meža zemi. Viens pretendents var pieteikties uz jaunaudžu kopšanu un mazvērtīgu mežaudžu nomaiņu platībā, kas nepārsniedz 20 hektārus. Ir iespējams iegādāties jaunus instrumentus un aprīkojumu jaunaudžu kopšanai un mazvērtīgu mežaudžu nomaiņai.

Populāra - gaļas lopu audzēšana
lopkopība ◆ Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra veiktais datu apkopojums liecina, ka gaļas liellopu skaits piecu gadu laikā ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes – no 12 tūkstošiem līdz 25 tūkstošiem dzīvnieku. Latvijā visvairāk audzē Šarolē, Herefordas, Limuzīnas un Angus šķirnes liellopus, turklāt arvien lielāku īpatsvaru gūst dažādu gaļas liellopu šķirņu krustojumi. Izvērtējot ekonomiskos aspektus, eksperti konstatējuši, ka labākas perspektīvas ir saimniecībām, kurās zīdītājgovju skaits ir vismaz 25 līdz 30, ja tās apsaimnieko, sākot no 150 hektāriem zemes, ir bioloģiski sertificētas un saņem ES atbalsta maksājumus, turklāt neizmanto algotu darbaspēku. Saimniecības izveidē nepieciešams ieguldīt, sākot no 100 000 latu. Prasmīgi saimniekojot, pozitīva naudas plūsma iespējama sestajā saimniekošanas gadā.

Piešķir dīzeļdegvielu
Lauksaimniecība◆ Lauku atbalsta dienests lauksaimniekiem ir piešķīris no akcīzes nodokļa atbrīvotas dīzeļdegvielas apjomu - 15 litrus par vienu atbilstošās platības hektāru. Līdz 30.oktobrim ir saņemts 95 litri (80+15) dīzeļdegvielas par vienu atbilstošās platības hektāru 2013./2014. saimnieciskajam gadam. Degvielu ar akcīzes nodokļa atvieglojumu var iegādāties no tirgotājiem, kuri reģistrējušies šādas degvielas tirdzniecībai. Tirgotāju saraksts regulāri tiek aktualizēts un publicēts “www.lad.gov.lv”.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Garšīgai ziemai – zaļais sāls un saldās sukādes

Kategorijas