Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Humoreska: Kā akmens pie kājas

2011. gada 30. marts 11:29

454

Katrs nākotni vēlas redzēt tikai zaigojošās krāsās. Bet, ja tomēr tā nebūs, lai vismaz viens brīdis, viena diena vai viena nakts ir laimes pilna un dzīvošanas vērta. Tāpēc, it īpaši šodien, mans kaimiņš Jēcis tik sadrūmis. Gribas ātrāk uzzināt iemeslu, kāpēc tāds noskaņojums. Kā jau Jēcis, noslēpumus turēt sirdī nespēj.

"Vai zini, esmu sašutis. Mana Amālija pret mani gultā pielieto mobingu, aizvaino, pretēji manām jūtām izliekas vēsa, ir atturīga."

"Jēci, nu neuztraucies, neņem pie sirds! Varbūt tam visam ir objektīvs attaisnojums. Varbūt sadzīviski iemesli. Teiksim, uztraukums, vai tik netiks samazinātas pensijas, cik vēl celsies cenas pārtikai, vai kļūs dārgākas autobusa biļetes un vai vispār tas maršruts, kuru izmantojam, netiks slēgts utt. Klāt nāk arvien jaunas rūpes, kā sacīt jāsaka, dzīve rit augstu vilni. Lūk, tas viss mazina viņas vēlmi mīlēties. Vai ar tevi pašu tā negadās, kad potence tiek kā ar roku noņemta?"

"Gadās," Jēcis atzīstas.

"Nu, lūk, šo problēmu it kā esam izpratuši. Citiem problēmu arī pilnas rokas. Redzi, kaimiņu Anniņa savu Pēci, bezdarbnieku, nu pašreiz ES stipendiātu ar visiem 100 latiem, nosauc par muļķi. Jo, lūk, tikai ar aprobežotu prātu var strādāt par tādiem grašiem. Mana laulene Rozālija neizpratnē, kā lai sauc tos, kuru alga un arī pensija nesasniedz tos 100 latus mēnesī. Vai tie būtu saucami par muļķiem kvadrātā?"

"Nu ja, bet ko tu saki par priekšlaicīgu pensionēšanos, vai tu atbalsti ideju, ka turpmāk tādas lietas nenotiks?"

"Nu, redzi, šis jautājums ir diezgan kutelīgs, tā sakot, atkarīgs no katra cilvēka individuāli. Piemēram, kaimiņu Judīte, kurai drīz būs 60, izskatās solīdi, kad uzpucējas feina dāma, figūrai ne vainas, mēreni pupīga, uz viņu skatoties, večiem potence paaugstinās. Viņa varbūt arī sagaidītu tos 70 gadus, kad varēs doties pensijā. Bet kaimiņu Antons, kuram tikai 50, ir sašļucis, krutku nodzēries, kontrabandas cigaretes nopīpējies. Tas nu līdz 70 gadiem nenovilks. Jo, lūk, jau šodien no tiem, kuriem jau pāri 50, darba devēji kratās vaļā. Rodas jautājums, ko viņiem darīt, beigas uz līdzenas vietas. Tātad šis slānis un mēs, pensionāri, esam valstij kā akmens pie kājas. Lai nevajadzētu varai samazināt pašiem sev algas, ierēdņiem krēslus un siltās vietas, mēs esam iepresējami visumā jeb ar ragaviņām uz mežu vizināmi."

Kategorijas