Kaldina plānus jaunajai sezonai

2013. gada 8. novembris 00:00

Alūksnes novada riteņbraucējiem Viesturam Kazainim, Rolandam Zarītim, Reinim Marksam un Gunāram Rozenbergam aktīvā riteņbraukšanas sacensību sezona beigusies. Taču tas nebūt nenozīmē, ka velosipēds tiek nolikts malā un laiks tiek veltīts atpūtai. Arī lietainās rudens dienas un gaidāmā ziema riteņbraucējiem būs rosīgs treniņu laiks.

Visiem četriem riteņbraucējiem sezona izdevusies salīdzinoši veiksmīga. Viņi startēja vidēji 25 sacensībās gan tepat, Latvijā, gan Igaunijā. Vislabākie vārdi tiek teikti par igauņu sacensību organizācijas augsto līmeni. “Igaunijas “Samsung Estonia Cup” ir lielākās riteņbraukšanas sacensības Baltijā, turklāt ar vienu no lielākajiem dalībnieku skaitiem Eiropā. Sacensībās piedalās piecreiz vairāk dalībnieku nekā Latvijā. Taču tajā pašā laikā sacensībās sportistiem ir ļoti augsts sagatavotības līmenis. Viņiem tas nav hobijs, bet gan darbs, un ar tāda līmeņa sportistiem mums konkurēt ir grūti. Ja izdodas iekļūt starp 50 labākajiem, tad jau tas ir izcils sasniegums. Divreiz tas izdevās Reinim,” stāsta V.Kazainis. Igaunijā neviens nekad nenomaldās, kā tas bieži gadās Latvijas sacensībās, un arī, gūstot traumas, sacensības turpināt tiek liegts. “Nokritu, likās, ka savainojums ir, bet sacensības jāturpina. Kolēģi jau lika man neturpināt ceļu, bet es neklausīju. Apstādināja mani organizatori. Pa mežu taku uz kvadricikla atbrauca mediķi un nogādāja mani līdz šosejai, kur jau gaidīja ātrās palīdzības mašīna,” teic V.Kazainis. Diemžēl traumas šajā sportā ir ierasta lieta. Reizēm tās ir maznozīmīgas, reizēm jābeidz sezona, kā tas notika ar V.Kazaini. Savukārt G.Rozenbergs traumu guva sezonas pēdējās sacensībās – ekstrēmajā braucienā “Haanja 100”.

Trasē ķibeles novērš paši
“Riteņbraukšana ir bīstams sports. Ātrumi ir lieli, dažreiz sasniedz 70 kilometrus stundā. To var salīdzināt ar nobraucienu no Tempļa kalna bez bremzēm. Turklāt Tempļa kalns ir tīrs no koku saknēm, zariem un citiem šķēršļiem, kas regulāri gadās sacensībās. Ja gribi cīnīties par vietām, tad tā tiek braukts,” saka G.Rozenbergs. Sacensību laikā trasē gadās arī pa kādai ķibelei ar velosipēdu. Ar tām sportistiem lielākoties jātiek galā pašiem. “Mums katram līdzi ir kamera, ķēdes savienojuma posms un instruments, ar ko saremontēt ķēdi. Arī pumpis. Ja kaut kas atgadās, problēma jānovērš maksimāli ātri – divās līdz trīs minūtēs. Tad vēl var konkurēt par rezultātu,” stāsta V.Kazainis.Smiltenē viņš pārrāvis ķēdi. Izdevies salabot tik ātri, ka tā arī turpinājis braukt pirmais. Diemžēl finiša protokolos neparādās, vai tev bija tehniskas problēmas vai ne. Lielāku problēmu gadījumā pieredzes bagātie riteņbraucēji palīdz jaunajiem, kā arī visiem liels palīgs ir Rolanda vectēvs Manfrēds Meģis. Sezonas laikā Viesturs nobrauc vidēji sešus tūkstošus kilometru, bet Reinis un Rolands - pat astoņus tūkstošus. Vadošajiem Latvijas sportistiem tie ir pat vairāk nekā desmit tūkstoši. “Pirms sezonas pirmajām sacensībām būtu jānobrauc 1000 kilometri treniņos. Šogad tas nemaz nesanāca. Kamēr mēs Alūksnē vēl slēpojām, tikmēr Ventspilī sniega vairs nebija un notika pirmās sacensības,” atceras V.Kazainis.
Startē dažādās komandās
Liela nozīme riteņbraukšanā ir kvalitatīvam braucamajam. “Lai normāli cīnītos, velosipēdam jābūt vismaz 1000 līdz 1500 latus vērtam. Vari pūlēties braukt ar lētāku, bet rezultāta nebūs. Starta koridorā tu redzi, kādi braucamie ir konkurentiem. Citreiz kauns pat stāvēt blakus. Ja mēs vēl braucam ar vecā tipa velosipēdiem, kuriem riepas ir 26 collas, tad tagad sacensībām tiek ražotas 29 collu riepas. Ātrums ir lielāks, mīkstāka nobraukšana. Līdz ar to arī rezultāti labāki,” stāsta G.Rozenbergs. Sacensību velosipēdi būtu jāmaina ik pēc diviem gadiem, taču dārdzības dēļ mūsu sportisti vidēji brauc ar vienu riteni četrus gadus. “Ir sacensību ritenis un treniņu ritenis. Treniņu riteņi tiek nobraukti līdz pēdējam,” stāsta Reinis, kurš nākamgad startēs jaunā komandā “Gandrs-Merida”. Tā viņam nodrošinās arī “Merida” velosipēdu, par to viņš ir ļoti priecīgs un cer, ka būs arī labāki rezultāti.
Lai gan sportisti katrs startē savā komandā, viņiem visiem ir viens mērķis – pārstāvēt Alūksnes novadu. “Gribētos visiem startēt vienā komandā. Taču dibināt savu komandu nevaram finansiāli. Kurš mūs sponsorēs? Komanda parasti dod formu, maksā dalības maksu sacensībās, atbalsta arī tehniski. Riteņi tiek gan tikai vadošajiem komandas braucējiem. Mēs gaidām Alūksnes uzņēmēju, kurš atbalstītu mūsu komandu,” aicina V.Kazainis.
Cer doties uz nometni Spānijā
Nākamgad mūsu novada vadošie riteņbraucēji plāno primāri vairāk startēt tieši Latvijas sacensībās. Taču par startēšanu Igaunijā šobrīd ir šaubas. “Sacensību kalendārs pārklājas, tāpēc jāizdomā, kur startēt labāk. Citkārt jau gadās vienā nedēļas nogalē braukt divās sacensībās, bet tas ir fiziski grūti,” teic V.Kazainis. Viņi iecerējuši braukt “SEB MTB” velomaratonā, “Vivus.lv MTB” maratonā un pamēģināt arī “Trek” kausa un “My Sport MTB” kausa sacensībās. Mērķi gan katram jaunajai sezonai savi. “Jātrenējas, jāgatavojas un jātiek pēc iespējas vairāk uz pjedestāla. Latvijā mērķis ir jebkurās sacensībās savā vecuma grupā tikt trijniekā,” saka V.Kazainis. G.Rozenbergam sportiskais mērķis ir tikai viens. “Gribētos kādreiz apdzīt Viesturu,” viņš smej. Savukārt Rolanda mērķi ir daudz augstāki. “Man ļoti gribētos piedalīties kādā treniņnometnē ārzemēs, piemēram, Slovākijā vai Spānijā. Pēc tam atdeve un sportiskais gars ir daudz lielāks. Vai tas izdosies, atkarīgs no tā, vai būs sponsori. Protams, arī man ir mērķis būt trijniekā. Ja tā nav, tad treniņiem vairs nav jēgas. Protams, var likties, ka brauc labi, bet kāds cits brauc vēl labāk,” teic Rolands. Reinis konkrētus mērķus izvirzīs pēc pirmajām sacensībām. Sportisti saka paldies trenerim Igoram Krastam un ģimenēm par atbalstu un sapratni. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kaldina plānus jaunajai sezonai

Kategorijas