Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Izvēlas atkritumus sadedzināt

Mārīte Dzene

2013. gada 15. novembris 00:00

941

Vērīgi alūksnieši pamanījuši, ka pašvaldības uzņēmumu teritorijās tiek dedzināti atkritumi. Turklāt ne tikai tādi, kurus ir atļauts dedzināt, jo tie pilnībā sadeg, bet arī automašīnu riepas, plastmasas un citi izstrādājumi, kuri būtu jāved uz atkritumu savākšanas poligonu “Kaudzītes” Litenē, Gulbenes novadā.


Izmet viens, maksā visi
“SIA “Alūksnes nami” teritorijā, Rūpniecības ielā 4, gandrīz zem uzņēmuma biroja logiem tiek savākti ražošanas atkritumi: polietilēna plēves, kastes, plastmasas caurules, logi, durvis un citas lietas, kas palikušas pēc remontdarbiem. Tiek dedzināti arī lielgabarīta atkritumi, galvenokārt mēbeles, kuras pie daudzdzīvokļu mājām izmetuši iedzīvotāji. Šo faktu apliecina fotogrāfijas, kas uzņemtas uzņēmuma teritorijā,” stāsta novada domes deputāte Jana Zilkalne. Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji interesējas, kāpēc strauji palielinājusies maksa par atkritumiem. Viņi secina, ka tas varētu būt saistīts ar lielgabarīta atkritumu izvešanu. Tos izmet daži, bet maksu sadala “uz galviņām”. Daudzi uzskata, ka tas nav pareizi.Piemēram, Cēsīs par veco izmesto dīvānu maksā tas, kuram tas ir piederējis. Tāpat par atkritumiem, kas radušies dzīvokļa remonta laikā, nebūtu jāmaksā visiem mājas iedzīvotājiem. Pētot un analizējot informāciju, J.Zilkalne secinājusi, ka par durvīm, gāzes plītīm, dīvāniem, arī zariem un zāli maksā visi mājas iedzīvotāji, bet citi atkritumi ar aktiem tiek norakstīti un par tiem maksā no mājas kopējās naudas. “Iznāk, ka viens cilvēks iznes ārā savas vecās mēbeles, bet pārējie kopā par tām maksā. Protams, būtu loģiski, ja maksātu tas, kuram tās piederējušas. Taču neviens negrib atklāt, kurš kaimiņš tas bijis. Tāpēc arī ir tā, ka nākas visiem kopā draudzīgi maksāt, ja cilvēks pats nepaziņo, ka tās ir viņa,” skaidro SIA “Rūpe” valdes loceklis Valfrīds Vilks.  Lielgabarīta atkritumi tiekot vesti uz poligonu Litenē, kur par tiem ir jāmaksā vairāk nekā par sadzīves atkritumiem.

Neparedz būvgružu
savākšanu
Nav saprotams, kādēļ lielgabarīta atkritumus, par kuriem iedzīvotāji maksā, sadedzina, piesārņojot vidi un rādot sliktu piemēru iedzīvotājiem. SIA “Alūksnes nami” valdes locekle Valentīna Omeļjana, atbildot uz jautājumu, kādi atkritumi un cik bieži tiek dedzināti, informē: “Uzņēmuma teritorijā dedzina pie apsaimniekošanā esošajām mājām nopļauto un savākto zāli, zarus pēc koku zāģēšanas vasaras periodā, lapas un zarus – rudenī. Mainoties īrniekiem, pašvaldības dzīvokļos bieži tiek atstātas vecas mēbeles. Apsaimniekotājs organizē to izvešanu un sadedzina savā teritorijā. Atkritumu sadedzināšana notiek pēc vajadzības.” V.Omeļjana arī apstiprina, ka atkritumi tiek nodoti SIA “Rūpe” un vesti uz poligonu. SIA “Alūksnes nami” ir noslēgts līgums ar SIA “Rūpe” par lielgabarīta atkritumu savākšanu, un tas arī tiekot darīts, ja uzņēmums par to informē atkritumu apsaimniekotāju. Taču J.Zilkalne saņēmusi SIA “Rūpe” e-pastu, kurā norādīts, ka “Alūksnes nami” atkritumu apsaimniekotājam nodevusi tikai no iedzīvotājiem savāktos atkritumus.
 “Fotografējot ar vairāku dienu starplaiku, var redzēt, ka parādās arvien jauni atkritumi, bet iepriekšējie, acīmredzot, ir sadedzināti. Metāla un ķieģeļu daļas nesadeg, tāpēc tās tiek sastumtas lielā stirpā,” norāda alūksnietis, kurš vēlas būt anonīms. Fotogrāfijās starp SIA “Alūksnes nami” teritorijā samestajiem atkritumiem redzamas arī kastes, uz kurām ir uzraksts “SIA “Ozolmājas””. Tās varētu liecināt, ka nav savākti ražošanas atkritumi, kaut gan, veicot renovācijas darbus, atkritumu utilizācijas izmaksas ir iekļautas izmaksu tāmēs. “Mūsu uzņēmums nevāc ražošanas atkritumus, jo tā rīcībā nav specializēto konteineru un mašīnu, kas ir vajadzīgas šim pakalpojumam. Tāpēc to savākšana paliek būvnieku un remontētāju pašu ziņā. Diemžēl cilvēki nav tā audzināti, ka izpilda visu, kas ir paredzēts pašvaldības saistošajos noteikumos par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Būtu labi, ja vismaz saprastu, ka nedrīkst dedzināt plastmasu un citas lietas, kuru degšanas procesā rodas kaitīgas vielas, kas piesārņo gaisu un vidi,” saka V.Vilks. Arī ražošanas atkritumi būtu jāved uz poligonu. Ja tas netiek darīts, tiek pārkāpti novada pašvaldības saistošie noteikumi.

Slēgt vai sargāt konteinerus?
J.Zilkalne norāda, ka iedzīvotājiem maksa par sadzīves atkritumiem tiek noteikta pēc to apjoma. Maksa ir atkarīga no konteineru tilpuma un to izvešanas biežuma. Protams, uzskaiti veic SIA “Rūpe”. “Ņemot vērā iedzīvotāju neizpratni par tik lielu maksu par atkritumu izvešanu – 2,73 lati uz vienu cilvēku, Apes kalnā mēnesi tika veikts monitorings. Katru dienu tika sekots, cik konteineru tiek izvests un kā tie pildās. Pēc tam tika noskaidroti “Rūpes” dati, kas bija par 10 procentiem lielāki, nekā izvesto atkritumu daudzumu konstatēja iedzīvotāji,” secina J.Zilkalne. Pārsteidzoši, ka tur atradās arī mēbeles, kas noteikti nebija no apkārtējām daudzdzīvokļu mājām. Gandrīz sapuvis dīvāns, acīmredzot, bija atvests no kādas citas vietas, kur tas bija atradies zem klajas debess. Taču “Rūpe”, protams, arī tā izvešanu pierēķināja šīs mājas iedzīvotājiem. “Vai kādam būtu jāsargā atkritumu konteineru laukums, lai to neizmantotu nepiederoši? Protams, nav nekāds jaunums, ka arī konteinerus izmanto citu māju iedzīvotāji,” retoriski jautā deputāte. Viņa uzskata, ka  būtu vajadzīga informatīva kampaņa, lai mudinātu iedzīvotājus vairāk šķirot atkritumus. Alūksnē trūkst konteineru atkritumu šķirošanai, un J.Zilkalne  pieļauj, ka arī novadā situācija ir līdzīga. “Pašvaldībai ir jāatrod sadarbības metodes, kā kontrolēt atkritumu apsaimniekošanu un noslēgto līgumu izpildi, nevis pievērt acis uz to, kā rīkojas pašvaldības uzņēmumi, arī iedzīvotāji, piesārņojot vidi,” viņa uzsver.

Zarus var arī šķeldot
Pašvaldības aģentūras “Spodra” komposta laukumā  galvenokārt tiek dedzināti zari un nelieli koki, krūmi, kas izgriezti, sakopjot pilsētas zaļo zonu. Tiesa, fotouzņēmumi liecina, ka dažkārt tiek dedzināti arī lielāki koki, kurus varētu izmantot malkai, tāpat arī rotaļlaukumu, soliņu atliekas, kā arī citi atkritumi, kam tur nevajadzētu būt, piemēram, plastmasas maisi. Turklāt citās pilsētās zarus šķeldo, nevis dedzina. “Tā ir dzīva nauda, kas izkūp gaisā. Sašķeldojot zarus, varētu iegūt kaut 1000 latus, par kuru sadali nereti domē strīdas. Turklāt kopā ar zariem sadedzina arī to, ko nedrīkstētu,” norāda J.Zilkalne. Ošu ielā ir “Spodras” malkas šķūnis, kur atrodas arī demontētās ceļa zīmes un informācijas dēļi. Tur dedzināšanai izmanto nederīgu dzelzs konteineru, kurā liek arī sadzīves atkritumus, kas acīmredzot atnesti no mājām. Fotogrāfijās redzami maisi, uz kuriem rakstīts “Skaidas zivju žāvēšanai”. Šajā vietā dūmi kūp regulāri, jo, iespējams, savdabīgo krematoriju izmanto arī biedrība “Astes un ūsas”.  “Sevišķi gribu uzsvērt, ka “Spodra” un arī “Rūpe” dedzina atkritumus, kurus var šķirot, tātad par tiem nav jāmaksā – kartonu, plēvi...” saka deputāte. Vai grēko arī “Rūpe”, jo pie attīrīšanas iekārtām aiz slēgtiem vārtiem ir samesti atkritumi? Alūksnieši spriež, ka to dara paši “Rūpes” cilvēki, jo cits neviens netiekot norobežotajā teritorijā aiz slēgtiem vārtiem. V.Vilks tam nepiekrīt. “Tur arī cilvēki ir atraduši iespēju, sabojājot žogu, izmest atkritumus, lai par tiem nebūtu jāmaksā. Lai gan ir aizslēgti vārti, tomēr atrod spraugas, pa kurām iemest atkritumu maisus,” secina V.Vilks. Pagaidām SIA “Rūpe” nekas cits neatliekot, kā palaikam savākt šos maisus. Acīmredzot vajadzēšot stingrāk sekot, kas apkauno atkritumu savācējus.

Ir paredzēts sods
Tikmēr atkritumu “apsaimniekošana” rit ierasto gaitu. Pirmdien, 11.novembrī, Ošu ielā dega atkritumi konteinerā. “Rūpes” teritorijā, kas it kā ir slēgta, vārti bija vaļā un redzamas svaigas traktora riepu pēdas, turklāt turpat arī svaigi izbērti atkritumi. “Alūksnes namu” bāzē aug augumā kalns, kurā ir polietilēna maisi, koferi, riepas, mēbeles...
Alūksnes novada pašvaldības administratīvā komisija par šiem pārkāpumiem var uzlikt naudas sodu līdz 250 latiem fiziskām personām un līdz 1000 latiem juridiskām personām. Ieņēmumi no naudas soda tiek ieskaitīti pašvaldības pamatbudžetā. Soda samaksa neatbrīvo no pienākuma novērst pārkāpumu sekas un segt materiālos zaudējumus. Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis norāda, ka šie noteikumi pilnā mērā attiecas arī uz pašvaldības uzņēmumiem, tāpēc par pārkāpumiem tos var sodīt. ◆

Kategorijas