Būt savas valsts aizstāvim
Alūksnes Kājnieku skolas komandieris Rinalds Buls savu dzīvi ar armiju saistīja jau 1992.gadā. Šajos gados viņš ne reizi nav šaubījies par to, ka izvēlēts būtu nepareizais ceļš. Lai arī dienesta laikā ir bijuši vieglāki un grūtāki laiki, viņš zina, ka atrodas tur, kur viņam ir paredzēts būt.
Jārēķinās ar nepārtrauktām pāmaiņām
R.Buls dzimis 1973.gada 3.augustā Alūksnē, taču dienesta un mācību ceļi viņu aizveduši uz dažādām vietām. Pēc Aizsardzības akadēmijas absolvēšanas viņš ieguvis virsnieka izglītību un uzsācis karjeru Alūksnē kā vada komandieris. Pēc tam viņš kļuvis par rotas komandieri un Alūksnē bijis līdz pat 2000.gadam, taču vēlāk devies dienēt uz Rīgu. Kad atkal atgriezās Alūksnē, R.Buls bija jau štāba priekšnieks. 2006.gadā viņš devās papildināt savas zināšanas uz Franciju. Pēc tam ceļi jau atkal veda uz Rīgu, un pēc trīs gadu dienēšanas tur viņš tika nosūtīts uz Eiropas militāro štābu Briselē, kur tika pavadīti trīs gadi. “Pēc tam es beidzot atgriezos Alūksnē, nu jau kā Kājnieku skolas komandieris. Protams, militārai personai ir jārēķinās ar šādām nepārtrauktām pāmaiņām, it sevišķi tad, ja tiek ieņemts kāds augstāks amats,” stāsta R.Buls. Viņš atzīst, ka militārajā jomā ar to vienkārši ir jārēķinās un, protams, tas ne vienmēr ir viegli, jo gan ģimene, gan dienests ir prioritātes. Bet dzīve ir dzīve un tā mēdz lietas sakārtot savā secībā. “Ir patīkami pēc šīs ilgās prombūtnes atkal atgriezties Alūksnē, jo lielpilsētu burzma mani nesaista. Šeit ir klusums un miers,” saka R.Buls.
Pirmo reizi paņem rokās birsti
Būt karavīram nebūt nav viegli, jo ir jāievēro disciplīna, un tas nav no mierīgākajiem darbiem, taču R.Buls atzīst, ka, kopš karadienests vairs nav obligāts, cilvēki izsver dienesta iespējas nopietnāk.
“Obligātais dienests bija vērtīgs tādā ziņā, ka iemācīja daudziem gan disciplīnu, gan deva fizisko sagatavotību. Tās zināšanas noderēja arī ikdienas dzīvē, kad dienests beidzās. Ir bijis gadījums, kad armijā puisis pirmo reizi paņem rokās birsti, lai izmazgātu telpu. Pat ja viņš to vairs nedarīs, tā ir laba mācība viņam saprast, kā jūtas tie, kas to dara. Apgūtās pirmās palīdzības iemaņas var palīdzēt izglābt kāda cilvēka dzīvību, un tās noteikti var noderēt jebkur un jebkurā brīdī,” stāsta R.Buls.
Ir arī tādi cilvēki, kuri izvēlas nesaistīt visu savu dzīvi ar armiju, bet gan tikai kādu savas dzīves posmu. “Ir karavīri, kuri pārtrauc dienestu ne tikai tāpēc, ka viņi vairs nevēlas dienēt, bet arī tādēļ, ka rodas kādi neparedzēti apstākļi. Krīzei sākoties, daudzi varbūt gribēja palikt dienestā, bet ar šejienes algu nevarēja segt kredītsaistības, tāpēc viņiem nācās aiziet un meklēt labāk apmaksātu darbu. Es pieļauju, ka tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ karavīri atstāja dienestu,” uzsver R.Buls.
Uz jautājumu, kādēļ vispār miera laikā mums ir vajadzīga armija, R.Buls atbild ar tautas teicienu - “Gatavojies karam, dzīvosi mierā”. “Armija ir drošības garants, jo pasaulē diemžēl nevalda miers. Ir arī karstie punkti, kuros ir nepieciešams militārs spēks, lai ieviestu mieru,” saka R.Buls.
Mēs visi esam tikai cilvēki
Sabiedrībā valda uzskats, ka karavīri ir ļoti nosvērti un nereti nevar izrādīt emocijas, kam gan R.Buls ne gluži piekrīt. “Protams, armijā ir likumi, reglamenti un noteikumi, kuri ir jāievēro. Ir jāsavalda savas dusmas. Mēs visi esam tikai cilvēki, bet darbā mums jāievēro reglaments. Katrs no mums ir individualitāte, taču pieredzes un laika rezultātā personiskās emocijas un ambīcijas var apvaldīt,” saka R.Buls. Viņa vaļasprieki ir makšķerēšana, medības un sēņu lasīšana. “Daba dod mieru, tajā ir klusums. Makšķerējot var pasēdēt, padomāt, neviens netraucē, it sevišķi tad, ja zivis neķeras,” teic R.Buls. Viņš uzsver, ka agrāk, viņa bērnībā, jaunieši bieži vien dzīvojušies ārā, bet mūsdienās bērni un jaunieši vairāk laika pavada pie datora. “Atrast informāciju ir labi, bet viņi tur pavada pārāk ilgu laiku un tas noteikti nenāk par labu. Jaunatnei ir jāuzlabo sava fiziskā sagatavotība, kas šajā vecumā ir ļoti nepieciešams,” uzsver A.Buls. Lai popularizētu armiju, skolēni tiek aicināti gan uz Kājnieku skolu, gan tiek vadītas informatīvās lekcijas skolās. Alūksnes vidusskolā ir pat izveidota militārā klase, kurā jaunieši var iepazīt militāro nozari vēl vairāk. ◆
Kategorijas
- Laikraksta sludinājumi
- Pērk
- Pārdod
- Dažādi
- Pakalpojumi
- Maina
- Izīrē
- Vēlas īrēt
- Dāvinu
- Darbs - meklēju
- Darbs - piedāvāju
- Pazudis / Atrasts
- Līdzjutība
- Sludinājumi
- Transports
- Nekustamais īpašums
- Darbs un izglītība
- Izklaide
- Mājdzīvnieki
- Dažādi
- Mājsaimniecība
- Lauksaimniecība
- Labsajūta un veselība
- Celtniecība
- Elektronika
- Pērk
- Pārdod
- Forums
- Mana dzīvesvieta
- Cilvēki
- Izklaides iespējas
- Sanāca kā vienmēr...
- Ir ko teikt?
- Izklaide un kultūra
- Transports un satiksme
- Pilsēta
- Darba devēji
- Citos portālos
- Diena.lv
- Db.lv
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Sarunas par dzīvi
- Latvija pēc 90
- 8778
- Konkursi
- Mīlestības stāstu konkurss
- Blogi
- Afiša
- Koncerti
- Teātra izrādes
- Izstādes
- Sports
- Balles un diskotēkas
- Bērniem
- Filmas
- Citi pasākumi
- Dievkalpojumi
- Jauniešiem
- Senioriem
- Svētki
- Piemiņas pasākumi
- Izlaidumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Cope un medības
- Dzive laukos
- Veselība
- Sports
- Politika
- Vēlēšanu ziņas
- 10. Saeimas vēlēšanas
- 11. Saeimas vēlēšanas
- Kultūra
- Konkursi
- Vietējās ziņas
- Skolu ziņas
- Pasaules ziņas
- Latvijas ziņas
- Policijas ziņas
- Skola Kanaviņu kalnā
- Senioriem
- Vēlēšanas 2017
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Statiskas lapas
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Teritoriālās reformas krustcelēs
- Izklaide
- 13. Saeimas vēlēšanas
- Slēpņošanās spēle "Discover the city"
- Koronavīruss
- "Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā"