Vissvarīgākais ir cilvēku resurss

2013. gada 22. novembris 00:00

Amatiermākslas kolektīvi ir tie, kuri nes mūsu novada vārdu ārpus novadu robežām. Mūsu vārds izskan skanīgi, radoši un dejiski, taču ne vienmēr kolektīviem klājas viegli. Mūsu novads ir bagāts ar radošiem cilvēkiem, taču nereti jaunā radošo cilvēku paaudze aizplūst un tā arī neatgriežas. Kolektīviem trūkst cilvēku, un šai problēmai pagaidām nav risinājuma, jo tā saistās ne tikai ar demogrāfisko, bet arī ekonomisko situāciju visā valstī.

Vīriešu tomēr trūkst
Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte uzsver, ka Alūksnes un Apes novadi ir bagāti ar amatiermākslas kolektīviem. Alūksnes novadā cilvēkiem ir plašas iespējas daudzveidīgi pavadīt savu brīvo laiku, darbojoties amatiermākslā. Pašlaik visā novadā darbojas 76 amatiermākslas kolektīvi un interešu grupas. “Šī skaitļa robežās mēs turamies jau diezgan ilgi. Nav tendences kolektīvu skaitam ne krasi samazināties, ne pieaugt. Dejošana, dziedāšana, teātra spēle, darbošanās daudzveidīgajās interešu grupās noteikti ir arī iedzīvotāju mūžizglītības iespēja, jo cilvēki tur ne tikai pavada brīvo laiku, bet arī mācās,” uzskata S.Eglīte. Tomēr amatiermākslas kolektīviem ir arī dažādas problēmas. “Nodibināt jaunus kolektīvus nebūt nav viegli, jo visā valstī tendences nav no tām patīkamākajām. Cilvēku mūsu novados paliek mazāk, un lielo sastāvu kolektīvi izjūt šo problēmu. Tā, piemēram, lai dejotu Deju svētkos, kolektīvā ir jābūt vismaz astoņiem pāriem. Sievietes ir, bet vīriešu trūkst, jo, pat ja viņi dzīvo uz vietas, viņi dodas strādāt ārpus pagasta vai novada. Daudzi ir prom visu nedēļu un tikai nedēļas nogalēs atgriežas mājās. Ir jābūt lielai motivācijai brīvdienās iet dejot vai dziedāt, nevis pavadīt laiku ar savu ģimeni. Līdz ar to jau vairākus gadus kolektīvu vadītāji saskaras ar problēmu nokomplektēt sastāvus,” saka S.Eglīte. Viņa arī uzsver, ka liela problēma ir zemais kolektīvu vadītāju atalgojums. Šobrīd tas nav liels un ir atkarīgs no katras pašvaldības. “Gribētos, lai šo jautājumu risinātu valsts līmenī, lai tiktu palīdzēts pašvaldībām sakārtot atalgojumu sistēmu. Ja mēs Deju un Dziesmu svētkus esam pasludinājuši par savu lielāko vērtību, tad vajadzētu arī vairāk domāt par tiem, kuri šo vērtību rada. Tie ir kolektīvi un kolektīvu vadītāji. Kolektīvu vadītājiem visā valstī būtu jāsaņem adekvāti vienāds atalgojums pēc attiecīgiem kritērijiem. Šobrīd piešķirtā mērķdotācija kolektīvu vadītāju atalgojumam no valsts ir smieklīgi maza,” uzsver S.Eglīte.

Daudz un spožu kolektīvu
Amatiermākslas kolektīvi ir arī rādītājs tam, kāda situācija valda visā valstī. Skatoties uz tiem, varam redzēt gan ekonomisko problēmu, gan demogrāfisko problēmu atstātās sekas. „Paldies Dievam, lielākajai daļai Alūksnes novada iedzīvotāju darbošanās šajos kolektīvos ir dzīvesveids, tieši tāpēc mums ir kolektīvu noturība un daudz spožu kolektīvu, ar kuriem varam lepoties,” saka S.Eglīte.
Viņa gan norāda, ka viena no problēmām ir arī jaunu kolektīvu vadītāju trūkums. “Mums ir ļoti izcili kolektīvu vadītāji, taču diemžēl laiks iet un gribētos, lai nāktu arī jauna kolektīvu vadītāju paaudze. Cilvēki mācās, taču tomēr izvēlas palikt Rīgā, jo tur ir labāks atalgojums, kā arī citas priekšrocības. Pie tā mums tik tiešām būtu jāpiedomā,” pauž S.Eglīte.
Jaunajai paaudzei dodoties studēt, bieži vien gadās arī pārtraukumi kādu kolektīvu darbībā. “Šajā sezonā nestrādā jauniešu deju kolektīvs “Pastalnieki”, jo jaunieši devušies studēt un viņi pamet Alūksni uz kādu laiku vai arī diemžēl pavisam. Šobrīd “Pastalnieki” ietur pauzi, gaidot izaugam jauno dejotāju paaudzi,” informē S.Eglīte.

Grūtāks, bet patīkamā
nozīmē
Lai arī cilvēku trūkums ir izteikts, sevi piesaka arī spēcīgi jaunie kolektīvi. Tā, piemēram, pirms pāris gadiem sevi pieteica Jaunalūksnes Kolberģa tautas nama jaukais koris, kurš sākotnēji izveidojies kā domubiedru grupa. “Uz kādu pasākumu īpaši izveidotais koris no kādreiz aktīviem koristiem bija pirmsākums jauna kolektīva dzimšanai. Šobrīd Jaunalūksnē uz regulāriem kora mēģinājumiem nāk teju vai 40 cilvēki. Alūksnes pilsētas tautas nama deju kopas “Jukums” vadītājs Agris Veismanis ap sevi pulcē jaunu dejotāju kolektīvu, Jaunannas tautas namā projektā izveidotais sieviešu vokālais ansamblis ir apņēmības pilns savu darbību turpināt,” stāsta S.Eglīte. Viņa arī norāda, ka nākamais gads kultūras norišu organizēšanā būs sarežģītāks. “Sarežģīts, bet patīkamā nozīmē, jo tiks uzsākta ilgi gaidītā Alūksnes pilsētas tautas nama pārbūve. Citas zāles Alūksnē ir mazas vai nepiemērotas plašam dalībnieku un skatītāju pulkam, bet deju koncertiem piemērota skatuve vispār pieejama tikai Pededzē. Vēl plānojam, kur kas notiks, tas uztrauc, bet patīkami uztrauc, jo zinām, ka 2015.gadā Alūksnē būs jauns kultūras centrs un tas noteikti cels ne tikai kultūras kvalitāti, bet arī kvantitāti. Jaunajā centrā būs daudz plašākas iespējas amatiermākslas kolektīviem darboties un izpausties,” saka S.Eglīte.
Kultūras un sporta nodaļa arī nākamgad rīkos vairākas sadziedāšanās un kolektīvu tikšanās. “22.februārī Apē notiks abu novadu vokālo ansambļu tikšanās. Dejotāji 12.aprīlī vienosies kopīgā sadancošanā, bet vasarā gatavojamies Ernsta Glika nozīmīgas jubilejas svinību pasākumiem, Zušu svētkiem, kuros aktīvi iesaistīsies arī amatiermākslas kolektīvi. Jūlijā visi kolektīvi būs aicināti piedalīties pirmajos Malēniešu svētkos Jaunlaicenē. Kori 4.maijā priecēs skatītājus ar skaistu koncertu, bet teātri gatavosies skatēm, kuras notiks nākamā gada otrajā pusē – novembrī. Amatierkolektīviem liela slodze ir arī, piedaloties lokālajos kultūras pasākumos katram savās mājās, dodoties izbraukuma koncertos,” informē S.Eglīte.

Apes novadā kopumā ir
30 kolektīvi
Arī Gaujienas tautas nama vadītāja Laima Poševa atzīst, ka jaunieši, pabeidzot vidusskolu, ļoti reti kad iesaistās kādā vietējā kolektīvā. “Jaunieši brauc studēt, un tas ir saprotami. Apes novadā kopumā ir 30 kolektīvi. Apes tautas namam tie ir 9 kolektīvi, Trapenei – 7, Gaujienai – 11, bet Virešiem – 3,” informē L.Poševa. Apes novadā pāris gadus bija tikai viens teātra kolektīvs, bet nu, pēc divu gadu pārtraukuma, novembrī atkal atsācies darboties Apes teātra kolektīvs ar vadītāju Ilzi Celenbergu. L.Poševa uzsver, ka šogad uz Dziesmu un Deju svētkiem no Apes novada devās četri kolektīvi un tas ir ļoti daudz. Viņa arī atzīst, ka katrai paaudzei ir arī savas intereses un kolektīvi tās var piedāvāt. “Vidējai paaudzei pārsvarā patīk gan līnijdejas, gan arī citas dejas un dziedāšana, kā arī teātra aktivitātes. Jauno paaudzi vairāk piesaista modernās dejas, un arī senioriem ir savas intereses. Ja kādu neinteresē ne dejošana, ne dziedāšana, var jau arī iet uz floristikas nodarbībām,” saka L.Poševa.
Līnijdeju un tautisko deju pasniedzēja Dace Ķelpe vada vairākus deju kolektīvus, to starpā arī līnijdeju kolektīvus Apē, Gaujienā un Virešos, kā arī tautiskās dejas tiek pasniegtas Gaujienā, bet Apē – modernās dejas. “Jā, tie ir daudzi kolektīvi, un arī es, protams, esmu pamanījusi, ka cilvēku mēdz palikt mazāk, taču tas nav kavējis mūsu darbību. Nav tā, ka cilvēki nenāktu vispār. Arī Apes novads mūs vienmēr ir atbalstījis mūsu darbībā,” viņa saka. D.Ķelpe uzsver, ka piedalīšanās kādā kolektīvā cilvēkiem dod ļoti daudz. “Tā ir ne tikai atpūta, bet arī prieka sniegšana. Vienmēr jau ir arī grūtības, taču tās nav tik ļoti lielas, lai pārtrauktu darboties,” saka D.Ķelpe. Viņas vadītos deju kolektīvus no Apes un Virešiem varēs redzēt rītdien pulksten 18.00 Trapenes kultūras namā, kur tiks svinēta Trapenes līnijdeju kolektīva viena gada jubileja. Galvenais, lai mūsu novados ir cilvēki, kuri vēlas radoši izpausties, jo tad to trūkums netiks tik ļoti izjusts, kā arī ar savu degsmi varbūt izdosies kādu atsaukt atpakaļ uz palikšanu mājās. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vissvarīgākais ir cilvēku resurss

Kategorijas