Vai matriarhāts atgriežas?

2013. gada 22. novembris 00:00

Ģimenes galva ir tas, kuram ir maks un TV pults, joko vīrieši. Algas gan šodien mēdz būt dažādas, televizori vairāki un dzimumu lomu sadalījums sasvēries: uz sievietes pleciem nereti novelts smagums, ko vajadzētu celt vismaz diviem.

Jauc ar vienādību
“Sieviete mūsdienās spēj būt reizē māte, sieva, karjeriste, biznesmene, aktīviste, laba saimniece, sabiedrības dāma, sportiste, tātad – visu varoša. Bet vai viņa to vienmēr vēlas un ir laimīga?” liek aizdomāties psiholoģe Ingūna Griškēviča.
Sieviete un vīrietis ir apmulsuši, jo atrodas unikālā situācijā: līdztiesība starp abiem dzimumiem cilvēces vēsturē ir pirmoreiz. Cilvēka smadzenes attīstījušās miljoniem gadu, un, neatkarīgi no tā, kur ļaudis mitinājušies – alās vai pilīs –, līdz šim valdījis attiecību modelis, kurā vīrietis ir pārtikas sagādnieks, bet sieviete – bērnu audzinātāja. To, ka sieviete varētu sevi apliecināt ārpus mājas, pelnīt naudu, tiek runāts vien pēdējos 200 gadus. “Eiropas sirdī, Šveicē, tiesības balsot sievietei piešķīra tikai 1970. gadā. Amerikā sievietei atvērt savu bankas kontu atļāva tikai 1975. gadā. Tas viss atstāj pēdas cilvēcisko attiecību psiholoģijā. Sieviete vairs negrib būt pakārtota vīram, tomēr sirds dziļumos ilgojas pēc stipras aizmugures, apgādnieka. Savukārt vīrietis, lai arī vēlas dzīvesbiedri – personību, jūtas nelaimīgs, kad sieva visu laiku ir darbā un, nedod Dievs, pelna vairāk par viņu!” skaidro I. Griškēviča.
Līdztiesība tiek jaukta ar vienādību. Traģika ir tad, kad sāk zust polaritāte starp vīrišķo un sievišķo. Par vīrišķām īpašībām uzskata agresivitāti, dominanci, konkurenci, individuālismu, izlēmīgumu, bet sievišķām – maigumu, mīļumu, sirsnīgumu, iejūtību, koķetumu, lojalitāti. “Kas notiek, kad sieviete pārņem vīrišķās un vīrietis sievišķās rakstura īpašības? Pazūd sekss, neviens nav laimīgs! Mūsdienās 30 % laulāto pāru ir aseksuāli, attiecības jūk, un daudzi bērni vairs neaug savā bioloģiskajā ģimenē.” Latvijā no desmit laulībām vidēji septiņas tiek šķirtas.

Katram sava loma
Sievietei, kura vēlas būt tik stipra, lai iztiktu bez vīrieša, “jāpateicas” savai mātei par viņas ačgārno attieksmi pret dzīvi, uzskata igauņu ārste, rakstniece Lūle Vīlma. Proti, tā vietā, lai mērotos spēkiem ar vīrieti un darītu vīriešu darbus, lai nelūgtu viņam palīdzību, pazemojot savu lepnumu, katrai sievietei vajadzētu atbrīvot savus stresus un mīlēt vīru. Tad vīrietis kļūs vīrišķīgs, bet sieviete – sievišķīga. Inteliģenta savaldība vai ārēji klusa padevība iekšēji līdzsvarojas aizturētās dusmās, kad sieviete vairs vīrietī nesaskata cilvēku. “Pat ja sieviete savu mērķi sasniedz, agri vai vēlu līdzsvara atjaunošanai viņai kaut ko vajadzēs zaudēt. Piemēram, sievišķos orgānus, mātes priekus,” brīdina L. Vīlma. Viņa ne reizi vien pacientēm teikusi: “Sieviete var būt pat premjerministre, bet ar vienu noteikumu – viņai pirmām kārtām jāmīl savs vīrs, pat ja viņš ir melnstrādnieks. Brīdī, kad svarīgāks par visu kļūs premjerministres krēsls, viņa vairs nebūs sieviete.”
Sieviete, kas ar prātu vada savas jūtas, ir stipra sieviete. Vīrietis, kas ar prātu vada savu spēku, ir stiprs vīrietis. Vīrietis, kas jūt prieku par savu spēku, pozitīvi ietekmē ķermeni. Bet, ja fiziski labi attīstīts vīrietis cieš no mazvērtības kompleksa, viņš sāk slimot, jo jūtas ir vīrieša vājā vieta. “Priecājieties, ja jūsu laulātais draugs ir normāls cilvēks, nevis bezdzimuma robots, un sargājiet viņu! Sievietei jābūt sievietes lomā, vīrietim – vīrieša,” tā L. Vīlma.
Risinājums – mācīties
“Privātpraksē nepārtraukti sastopos ar klientiem, kas nāk no ģimenēm ar greiziem, priekšstatus par vīrieša un sievietes attiecībām traumējošiem uzskatiem. Nereti šajos modeļos sievietes parādās kā visu kontrolējošas, dominējošas, nežēlīgas, bet vīrieši – pakļāvīgi, neizlēmīgi un bailīgi. No kurienes lai tad cilvēks zina, kā veidot labas attiecības? Mūsdienu sieviete no laulībām sagaida emocionālas sarunas, aizraujoši pavadītu laiku un romantisku seksu. Vīrietim evolūcijas gaitā ir attīstījušās tā saucamās E tipa smadzenes, kas vairāk vērstas uz konstruēšanu un sistematizēšanu, mazāk – uz empātiju. Ir vajadzīgs laiks, lai vīrietis un sieviete iemācītos saprasties kā līdzvērtīgas, līdztiesīgas, tomēr atšķirīgas būtnes un būtu draugi.” Līdzsvarots var kļūt katrs, kurš atbrīvojas no domāšanas kūtruma, uzskata psiholoģe I. Griškēviča un aicina mācīties.
“Vīrieša un sievietes sadzīvošanas iekārtas maiņa radījusi apjukumu arī audzināšanas sistēmā, un vecākiem pašiem bieži vien nav skaidrības, kas ir pareiza, kas nepareiza audzināšana. Parasti tas izpaužas galējībās – pārāk lielā kontrolē vai izlutināšanā. Reizēm grūti noticēt, cik lielā mērā vecāki, labu gribēdami, gatavi kļūt par kalpiem saviem bērniem, tā atņemot atvasēm pašapziņu un atbildības spēju, vai arī pārmērīgu kontroli jauc ar rūpēm, likvidējot pēdējās cilvēciskās pašcieņas paliekas. Vēlāk mēs gribēsim, lai viņš ir atbildīgs ģimenes vīrs, bet viņa – saticīga ģimenes māte?” ◆

KAS IR MATRIARHĀTS?

◆ Matriarhāts jeb mātes ģints laikmets – hipotētiska sociālās organizācijas forma, posms cilvēces attīstībā, kura pastāvēšanu savās teorijās pieņēma 19., 20. gadsimta antropologi, balstoties uz aizvēstures materiālās kultūras liecībām.
◆ Lauvas tiesu pārtikas sagādē deva zemkopības metodes un augu vākšana, līdz ar to sieviešu rokās bijusi visa ģints saimnieciskā un sociālā dzīve. Pastāvot grupu laulībai, bērnu tēvs nebija zināms, tāpēc indivīda izcelsme, radniecība tikusi atzīta tikai pa sieviešu līniju.
◆ Teorijas piekritēji uzskata, ka matriarhāts bijis sastopams visām tautām. Attīstoties lopkopībai, dominēt sākuši vīrieši (t.s. patriarhāts).
◆ Emancipācija – atbrīvošana no atkarības, pakļautības, apspiešanas, aizspriedumiem, no visa vecā, konservatīvā.

Pieredze

Vīrieti vienkārši apēdam
Agnita Dreiblathena, audzina divus bērnus
Manuprāt, vīrieši tiešām ir kļuvuši vājāki, un saknes, iespējams, nāk no ģimenes. Mātes pārmērīgas rūpes “priekšā un pakaļā” neļauj izaugt īstam vīrietim. Tādam, kas spēj rūpēties par ģimeni, uzņemties atbildību par lēmumiem, vienvārdsakot – būt par ģimenes galvu. Ja viņš tāds nav, tad meklē sievieti, kura ir spēcīgāka par viņu. Šādās attiecībās vīrietis jūtas drošāks: būs taču sieva, kas visu izdomās un sakārtos.
No otras puses, mēs – sievietes – kļūstam spēcīgākas, gudrākas, ieņemam statusu sabiedrībā, gūstam panākumus biznesā un citās sfērās. Kas notiek brīdī, kad mūsu vīrietim nav paspīdējusi veiksme vai sabrucis bizness, kas viņam tā jau ir trieciens, jo viņš vairs nespēj materiāli nodrošināt? Tā vietā, lai izprastu, mēs, spēcīgās, vīrieti vienkārši apēdam – sagraujam. Bet sieviešu patiesā būtība ir rūpēties par mājas pavardu, bērniem un pašām par sevi. Vienlaikus apzinoties, ka esam kakls, kas to galvu groza, jāļauj vīrietim būt par ģimenes galvu un uzņemties atbildību.

Kur ir veči?
Visvaldis Bērziņš, pensionārs
Blaumaņa lugas varonis dzied: “Sievai jābūt sievišķīgai, vīrs – lai vīrišķīgs!” Mūsdienās valdonīga, visu varoša sieva ģimenē nav retums. Kas biežāk brauc ekskursijās, piedalās pašdarbībā, apmeklē baznīcu, teātra izrādes? Galvenokārt sievietes. Kur ir veči? Apmiruši, nodzērušies, tup pie televizora, upes vai garāžā? Agrāk pēc obligātā karadienesta daudzi puiši atgriezās fiziski un garīgi norūdīti. Skatos šodien uz zēniņiem ar šauriem, sakumpušiem pleciņiem, viņu drosme izpaužas galvenokārt interneta vidē, un domāju – nedod Die’s, mazmeitai tādu vīru, bērna tēvu. Citi laiki, citi tikumi, bet man patīk vecais variants, kad uz deju lūdz, bildina un ģimeni uztur vīrietis, bet sieva rūpējas par pavardu un valkā brunčus.

Ne tik sinhroni kā vecākiem
Modris Otaņķis, strādā mežā
Nepārprotami manā ģimenē mamma ir tā lietu kārtotāja, var pat teikt – ģimenes galva. Tajā pašā laikā tēvs nav “zem sievas tupeles”. Viņi man ir un būs laulāto attiecību paraugs. Man pašam ģimenes dzīve diemžēl nav sanākusi tik sinhroni kā vecākiem.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vai matriarhāts atgriežas?

Kategorijas