Iedzīvotāji bažījas par ēku drošību

2013. gada 29. novembris 00:00

399

Portāla “www.aluksniesiem.lv” forumā sāktas diskusijas, kuras rosinājusi Rīgā notikusī traģēdija, ielūstot veikala “Maxima” griestiem. Sevišķi šaubas tiek izteiktas par veikala “Supernetto”, kā arī par ģimnāzijas jaunā korpusa un sporta halles drošību. Alūksnes novada būvvalde informē, ka apsekos sabiedriski nozīmīgas ēkas saskaņā ar Ekonomikas ministrijas norādījumiem.

“Būvvalde apsekos visus būvlaukumus, kuros tiek būvētas, rekonstruētas vai renovētas sabiedriski nozīmīgas publiskas ēkas, kurās ir paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem, kā arī iespēju robežās apsekos sabiedriski nozīmīgas ēkas, kuras pieņemtas ekspluatācijā pēdējo piecu gadu laikā, pārbaudot, vai nav pazīmju, kas liecinātu, ka būvdarbi veikti neatbilstoši normatīvajiem aktiem,” stāsta novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka.

“Supernetto” grimšana ir novērsta
Alūksniešus sevišķi uztrauc “Supernetto” ēka. Kāds alūksnietis atceras, ka 2011.gada maijā veikalā “Supernetto” iebruka griesti, jo brīdī, kad lija lietus, jumtā bija caurtece un veikalā strauji ieplūda ūdens. Šo negadījumu atgādina arī būvkomersants Māris Fausts. “Ka viss nav kārtībā, rāda veikala grīda, kurā ir plaisas. Tās liecina, ka ēka sēstas. Labi, ka “Supernetto” jumts ir metāla, nevis dzelzsbetona konstrukcijas pārsedzes, kam ir ļoti liels svars. Alūksnes veikalā pārsegumi ir viegli, tāpēc pārslodze varētu rasties tikai ziemā, kad uz jumta sakrājas sniegs,” secina M.Fausts.
Būvvaldes būvinspektore Aina Kaukala šīs būves stāvoklim pastiprinātu uzmanību pievērsusi jau iepriekš, konstatējot ēkas daļas grimšanu. A.Kaukala aicinājusi toreizējos ēkas īpašniekus un būvkonstruktoru risināt radušos situāciju. Uzmērījumi veikti gan 2006., gan 2007.gadā, un secināts, ka ēkas tālākas grimšanas novēršanai nepieciešama pamatu stiprināšana. Tā esot notikusi divos posmos un ir pabeigta. Jau pēc pirmā posma veiktie mērījumi apliecināja, ka ēkas grimšana neturpinās. To apstiprināja arī šogad veiktie mērījumi. Būvinspektore A.Kaukala vienojusies, ka nākamajā nedēļā kopā ar atbildīgajiem par ēkas apsaimniekošanu apsekos tās konstrukciju stāvokli.

Pārbaudīs ne tikai lielākos veikalus
Būvvaldes vadītāja arhitekte Līga Šķepaste norādīja, ka tiks apsekotas gan tās ēkas, kuras novadā ir sabiedriski nozīmīgas saskaņā ar būvnoteikumiem, gan arī citas lielākās publiskās jaunceltnes, starp kurām ir vairāki lielākie veikali Alūksnē un sporta zāles novadā. Abas ēkas, kurās atrodas veikali “Maxima”, projektēja SIA “Agroprojekts”, bet cēla SIA “Valdis”. “Veikala ēka Pils ielā atrodas uz pāļiem, 370 pāļi nodrošina ēkas stabilu pamatu. Tiesa, automašīnu stāvlaukums sēstas, jo tas ir uzbērts uz kūdras slāņa. Manuprāt, Alūksnē ar abiem “Maxima” veikaliem viss ir kārtībā,” atzīst M.Fausts. Viņš norāda, ka E.Glika Valsts ģimnāzijas jaunais korpuss “staigā”. Šīs ēkas kāpņu telpā esot plaisas sienās, kā arī samērā regulāri skanot signalizācija. Tāpēc tās drošību noteikti vajadzētu pārbaudīt, uzskata M.Fausts. “Kad šo ēku cēla, viss notika tā “uz ātro”. Līdzīgi būvdarbi noritēja sporta hallē, kas ir karkasa ēka ar pārsegumiem,” norāda alūksnietis. M.Fausts spriež, ka bērni, barā skrienot pa kāpnēm, rada vibrācijas.

Noteikumi nevar visu
reglamentēt
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis atzīst, ka, protams, var būt dažādi viedokļi, kuras ir sabiedriski nozīmīgas ēkas. Viņaprāt, tāda ir jebkura ēka, kuru apmeklē pilsētas un novada iedzīvotāji, kā arī viesi. Tiesa, būvnoteikumi nosaka, ka sabiedriski nozīmīga būve ir ēka, kurai ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi, publiska ēka, kurā paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem. A.Dukulis atzīst, ka nevar raudzīties tikai pēc šiem noteikumiem. Viņaprāt, sabiedriski nozīmīgas ir visas ēkas, kurās pulcējas lielāks skaits cilvēku, tāpēc tādas ir visas skolas, bērnudārzi, lielveikali, autoosta, arī administratīvā ēka un kultūras iestādes. “Kurš var pateikt, ka tur pulcēsies 100 vai mazāk cilvēku? Šis skaitlis var būt ļoti mainīgs gan veikalā, gan tautas namā. Taču nebūt ne visu var reglamentēt ar skaitļiem un noteikumiem,” saka A.Dukulis. Viņš ir pārsteigts, ka dzirdētas arī bažas par administratīvās ēkas pamatu drošību. Tiesa, domes finanšu komitejas sēdē tika paredzēts finansējums, lai lielajai zālei ierīkotu avārijas izeju un ugunsdrošības signalizāciju. Visai ēkai ir izstrādāts siltināšanas projekts, taču nav zināms, kad varēs saņemt Eiropas Savienības fondu finansējumu tā īstenošanai.

Veiks ārpuskārtas pārbaudes
Visos “Rimi” un “Supernetto” veikalos tiks veiktas ārpuskārtas pārbaudes, masu saziņas līdzekļus informējusi “Rimi” pārstāve Laura Podskočija. Viņa uzsver, ka pārbaudes tiks veiktas visos veikalos, lai atkārtoti pārliecinātos par ēku nesošo būvbkonstrukciju drošību.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzdevis pašvaldību būvvaldēm un būvinspektoriem veikt ārkārtas pārbaudes visās sabiedriski nozīmīgajās ēkās, lai pārbaudītu būvnormatīvu ievērošanu. Prioritāri pārbaudes jāveic ēkās, kurās notiek vai ir plānoti būvdarbi. Ministrs arī uzdevis izvērtēt nepieciešamās izmainās būvnormatīvos, lai tiktu nodrošināts, ka būvniecības, ka būvdarbu procesu kontrolējošās iestādes un atbildīgās personas nepārtrauktu profesionālu uzraudzību. Tiks arī vērtēts, vai būvspeciālistu sertificēšanā, ko būvdarbu veicējiem un uzraugiem veic Latvijas Būvinženieru savienība, un arhitektiem Latvijas arhitektu savienība, ir nepieciešamas stingrākas prasības. ◆

Fakts
◆ Alūksnes būvvaldē strādā trīs darbinieki, kuriem visiem ir augstākā izglītība. Būvvaldes vadītājai Līgai Šķepastei ir arhitektes izglītība, būvinspektorei Annai Kaukalai – būvtehniķes izglītība, savukārt lietvedei Vinetai Podziņai – personāla vadītājas izglītība.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Iedzīvotāji bažījas par ēku drošību

Kategorijas