Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Gundegai 90: dailei un tautietei!

Latvijas Universitātes studenšu korporācijas Gundega Filistru biedrības komitejas priekšsēdētāja Dr.iur. Kristīne Jarinovska
Lietotāju raksti

2013. gada 4. decembris 14:02

105

Otrā vecākā studenšu korporācija Latvijā – Gundega ir no nedaudzajām biedrībām, kas kalpo par tiltu laikā – vienojošo starp Latvijas Republikas sākotni un tagadni. Studenšu prezidiju konventā prezidējošā Gundega piemin deviņdesmito gadadienu.

Latvija ir celmlauze sievietes pilnvērtīgā dalībā publiskās, nacionālās lietās. Pirmās abu dzimumu vispārējās vēlēšanas, viena no pirmajām konstitūcijām, kurās ietvertas sievietes līdztiesība politikā; neierasti citiem, latviešu sievietes bija jau Tautas padomē, Satversmes sapulcē, pat valdībā. Sieviešu korporācijas ir likumsakarīgs posms. Gundegas dibināšana seko Latvijas Universitātes satversmes pieņemšanai. 1923. gada 29. novembrī Bertas Puriņas dzīvoklī Marijas ielā 82/84 pulcējas desmit studentes, kas sirdī deg par Latviju, kuras vēlas celt, kopt un teikt mūsu zemi. Daļēji pārņemot baltiešu tradīcijas, Gundega veido studenšu korporāciju tradīciju pamatu.

Divas "Gundegas" dibinātājas nāk no Alūksnes puses. Precīzāk - 1902. gada 6. maijā Alūksnē Alīde Leontīne piedzima Alūksnes-Zeltiņu draudzes locekļa Jāņa Cerbuļa un viņa sievas Kristīnes, dzimušas Vērzemnieks, ģimenē, vēlāk mēs viņu pazīstam kā latviešu sirdsapziņas romāna "Dvēseļu putenis" autora Aleksandra Grīna dzīvesbiedri, kuras mūžs izdzisa Sibīrijas aukstajos plašumos. Savukārt, 1903. gada 5. februārī Alūksnes novada Annas pagastā pie Opekalna draudzes piederošā skrīvera Pētera Vītuma un viņa sievas Mildas, dzimušas Auseklis, ģimenē piedzima Olga, kuru vēlāk pazīstam kā slaveno Parīzē pie Marsela Turnjē studējušo arfisti Olgu Vītolu (Jeremicu), kura dibināja "Gundegu" kā jurisprudences studente Latvijas Universitātē; mirusi 1987. gadā Klīvlendā, ASV.

Detaļas tērpj idejas, kuras vada gundegas arī šobaltdien, piemēram, melnā kleita uzsver emancipāciju un izglītības pieejamību visiem, bet deķelis – grafiķa Sigismunda Vidberga versija par Boloņas universitātes astoņsimtgadu jubilejā aizgūtu Latīņu kvartāla modi – uzsver piederību Eiropas akadēmiskajām tradīcijām un starptautiskas studentu sadraudzes svaru.

Par spīti PSRS varmācībai un trimdai Gundega biedrojās, saliedējoties un ārpus Latvijas pat dibinot kopas – ārpus Latvijas no 1952. gada Ņujorkā. Atbrīvojoties no okupācijas važām, Gundega izmantoja vienreizējo valsts doto iespēju atjaunot biedrību Latvijā. Akadēmisko tradīciju organizācijas latvietim atgādina par vērtībām, svētām ikvienam – latviešu valoda un dzīvesziņa, izglītība un garīgā pilnveide, patriotisms un mūsu brīvā, tiesiskā Latvija. Visa sākums ir katra atsevišķa gundega, kurai ne vārdos, bet ar savu rīcību jāapliecina vērtību iedzīvināšana. Apņemšanās, kas saista līdz pat mūža galam. Gundegas īpašo auru, veidolu un vaduguni raksturo devīzes un moto – Dailei un tautietei!, In necessariis unitas, in dubiis libertas, in omnibus caritas, Kas mums ir skaists, to tālāk dosim, to neskaisto mēs pārveidosim, lai vairāk spētu citiem dot. Gundega radusi krietnu mājvietu laikmetīgā akadēmiskā sabiedrībā, slīpējot gluži kā dimantus katru atsevišķu meiteni, krāsnesi un filistri. Korporācija iegulda darbu akadēmiskā godīguma vairošanā, ieinteresētībā pētniecībā un galvenais – drošā, pamatotā un pašcieņas pilnā latviešu nacionālismā.

No meiteņu rindām aug jaunas zinātnieces, augstskolu un sabiedrības darbinieces, kuras izmantojot iespēju smelties pieredzi draudzībā, kritikā un atbalstā, rainiski pārvēršoties, kalpos mūsu valstij – labklājībai un tautas gara bagātībai.
Vivat, crescat, floreat Gundega in aeternum!

Kategorijas

Kategorijas