Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Prezentē jaunu grāmatu

Agita Bērziņa
Kultūra

2013. gada 5. decembris 08:13

1875

Vakar notika Alūksnes novada pašvaldības finansētās un apgāda „Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis” izdotās grāmatas „Kultūrvēstures avoti un Alūksnes novads” atvēršanas pasākums.

Grāmatas autoru vidū ir daudzi pašreizējie alūksnieši un arī novadnieki, kuri savu profesionālo darbību šobrīd turpina ārpus novada, taču ar saviem pētījumiem dod būtisku pienesumu Alūksnes novada kultūrvēstures izzināšanai. Šis izdevums novadam ir ļoti nozīmīgs, jo tas turpina un papildina iepriekš izdoto materiālu klāstu par Alūksnes novadu un tā ļaudīm. Svarīgi, ka krājumā publicēto apcerējumu pamatā izmantotas lielākoties dažādās pirmavotu krātuvēs atrastās nepublicētās ziņas. Ikviens Alūksnes kultūrvēstures izzinātājs šo grāmatu varēs lasīt novada bibliotēkās, tirdzniecībā tā pieejama nebūs.

Izdevumā ir Daces Markus un Saulveža Cimermaņa apkopotie ieskati novada kultūrvēstures izzināšanas avotos, Daces Markus pētījums par malēniešu izloksnēm, Māras Vīksnas analīze par malēniešiem folkloras vākšanas darbā un Jēkaba Raipuļa pētījums par malēniešiem citzemju mācību iestādēs, Imanta Lancmaņa informācija par novada muižu arhitektūru, Uģa Niedres apskats par 18. un 19. gadsimta Alūksni un Jāņa Līča pētījums par alūksniešiem 18. gadsimtā baznīcu draudžu grāmatās.

Tāpat arī Māras Grudules pētījums par Ernsta Glika dzejojumiem latviešu, vācu un krievu valodās, Kristīnes Ducmanes atmiņs stāstījumu par Garjuru un Klabatu igauņu dzimtām, Aivara Kehra apcerējums par Klotiņu dzimtas radurakstiem, Unas Sedlenieces ieskats Alūksnes amatierteātra arhīvā.

Grāmatā publicēti arī vairāku alūksniešu materiāli - Maijas Semjonovas pētījums par aresta namu un mazpilsētas cietumu, Sandras Jankovskas stāstījums par Jaunlaicenes muižas muzeju, Ēvalda Vanaga Romeškalna stāsts, kā arī vairāki citi apcerējumi.

Kategorijas

Kategorijas