Izdod unikālu grāmatu

2013. gada 6. decembris 00:00

Šonedēļ Alūksnē notika Alūksnes novada pašvaldības finansētās un apgāda “Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis” izdotās grāmatas “Kultūrvēstures avoti un Alūksnes novads” atvēršanas pasākums. Šī ir unikāla grāmata visā novada vēsturē.

Varēs lasīt novada
bibliotēkās
Alūksnes novada kultūrvēstures jautājumu izzināšanai 2011.gada augustā tika veltīta konference. To rīkoja Latvijas Zinātņu akadēmija, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija un Alūksnes novada pašvaldība. Jauniznākušajā grāmatā apkopoti tieši šie apcerējumi par konferencē izskanējušajiem referātiem.
Viena no referātu izstradātājām ir arī jauniete no Alūksnes Linda Safranoviča, kura šobrīd mācās 1.kursā Latvijas Universitātes Vēstures fakultātē. “Arī es pirms diviem gadiem rakstīju zinātniski pētniecisko darbu par tēmu “Jānis Krēsliņš: etnogrāfs, mākslinieks un gleznotājs”. Viņš 19.gadsimtā ir dzīvojis Alūksnē un gleznojis dažādus tautas tērpus. Viņš arī braukājis pa visu Latviju un dalījies ar savām zināšanām. Diemžēl par viņu ir maz kas zināms, un man šķita svarīgi uzzināt kaut ko vairāk. Savu darbu izstrādāju kopā ar Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzijas pasniedzējām Guntu Tuču un Ivetu Mikijansku. J.Krēsliņš bija Guntas Tučas vectēva brālis. Savu referātu arī aizstāvēju konferencē, un nu arī mans materiāls ir šajā grāmatā,” stāsta L.Safranoviča.
Starp grāmatas autoriem ir arī daudzi citi pašreizējie alūksnieši un arī novadnieki, kuri savu profesionālo darbību šobrīd turpina ārpus novada, taču ar saviem pētījumiem dod būtisku pienesumu Alūksnes novada kultūrvēstures izzināšanai. Šis izdevums novadam ir ļoti nozīmīgs, jo tas turpina un papildina iepriekš izdoto materiālu klāstu par Alūksnes novadu un tā ļaudīm. Svarīgi, ka krājumā publicēto apcerējumu pamatā izmantotas lielākoties dažādās pirmavotu krātuvēs atrastās nepublicētās ziņas. Ikviens Alūksnes kultūrvēstures izzinātājs šo grāmatu varēs lasīt novada bibliotēkās, bet tirdzniecībā tā pieejama nebūs.

Šis ir vēsturisks brīdis
Izdevumā varēs iepazīties ar Daces Markus un Saulveža Cimermaņa apkopoto ieskatu novada kultūrvēstures izzināšanas avotos, Daces Markus pētījumu par malēniešu izloksnēm, Māras Vīksnas analīzi par malēniešiem folkloras vākšanas darbā un Jēkaba Raipuļa pētījumu par malēniešiem citzemju mācību iestādēs, Imanta Lancmaņa informāciju par novada muižu arhitektūru, Uģa Niedres apskatu par 18. un 19.gadsimta Alūksni un Jāņa Līča pētījumu par alūksniešiem 18.gadsimtā baznīcu draudžu grāmatās. Grāmatā varēs izlasīt arī Māras Grudules pētījumu par Ernsta Glika dzejojumiem latviešu, vācu un krievu valodās Kristīnes Ducmanes atmiņu stāstījumu par Garjuru un Klabatu igauņu dzimtām, Aivara Kehra apcerējumu par Klotiņu dzimtas radurakstiem un Unas Sedlenieces ieskatu Alūksnes amatierteātra arhīvā. Grāmatā publicēts arī Maijas Semjonovas pētījums par aresta namu un mazpilsētas cietumu, Sandras Jankovskas stāstījums par Jaunlaicenes muižas muzeju, Ēvalda Vanaga Romeškalna stāsts, kā arī vairāki citi apcerējumi. “Šis ir vēsturisks brīdis, un šādas grāmatas Alūksnē vēl nav bijis. Mums ir daudzas labas grāmatas arī par vēsturi, taču šis ir unikāls tik daudzu materiālu apkopojums vienuviet. Tas, kurš zina vēsturi, zina arī visu par sevi,” svinīgajā grāmatas atklāšanas pasākumā teica Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Izdod unikālu grāmatu

Kategorijas