Alūksnieši uzņem filmu

2013. gada 13. decembris 00:00

775

“Viena vasara” stāsta par divu jauniešu mīlestību piecdesmitajos gados

Rīt, 14.decembrī, Alūksnes muzejā pirmizrādi piedzīvos alūksniešu Gunāra Ozoliņa un Viļņa Blūma filma “Viena vasara”. Tā veidota pēc G.Ozoliņa uzrakstīta stāsta ar tādu pašu nosaukumu, kurš “Alūksnes Ziņu” lappusēs publicēts pirms septiņiem gadiem. Filma stāsta par divu jauniešu mīlestību apmēram 1956.gadā.
Filmas režisors ir Gunārs Ozoliņš, operators - Vilnis Blūms, Ievas lomā - Sandija Dovgāne, Gunti tēlo Rūdolfs Ziņģis, tanti Zentu – Zanda Poruka, veco ganu – Valdis Stilve, kaimiņu muzikantu – Māris Melzobs, bet Gunti pēc gadiem – Juris Miķelis Ozoliņš. “Filma ir par divu jaunu cilvēku satikšanos, mīlestību, šķiršanos un atkalredzēšanos pēc daudziem gadiem. To varētu saukt par latviešu Romeo un Džuljetas stāstu. Filma vairāk piemērota vecākajai paaudzei, kura arī tajā laikā piedzīvoja mīlestību,” klāsta V.Blūms. Filmu bagātina dzejnieces Ivetas Krūmiņas no Gulbenes dzeja, kā arī Didža Eglīša un Aivitas Lizdikas ierunātie teksti.

Grūti atrast aktierus
“Vēlme uzņemt kādu filmu rādās iepriekšējā gada ziemā. Atcerējos savu rakstu, un tas likās piemērots uzņemšanai. Uzrunāju operatoru Vilni, un viņš uzreiz piekrita. Viss tapa vien ar pašu iniciatīvu. Finansējuma no malas nebija. Nevaru noliegt, tas visu sarežģīja. Tērpus un citus atribūtus gādājām paši. Turklāt Vilnim tieši salūdza sava videokamera, tāpēc nācās to aizņemties. Sponsorus šoreiz nemeklējām, bet domāju, ka nākotnē to vajadzēs darīt,” stāsta G.Ozoliņš. Lai kā arī gājis, V.Blūms atzīst, ka ļoti gribējies filmu uzņemt. “Vasara ir īsa, turklāt viena vasara. Īsā laikā bija jāpadara daudz,” viņš saka. Tā kā laika bija pavisam maz, tad aktieri nemēģināja un viss notika improvizējot. Sākotnēji G.Ozoliņš uzrakstījis scenāriju 20 lapu garumā, bet no visa domātā izdevies izpildīt vien desmito daļu.
Filmas tapšanas procesā G.Ozoliņš un V.Blūms saskārušies ar vairākām problēmām. Grūtības sagādāja gan piemērotu aktieru, gan filmēšanas vietu atrašana. “Daudzas galvenajai Ievas lomai uzrunātās meitenes atteicās filmēties. Labi, ja vēl pateica, bet bija arī tā, ka apsola, bet tā arī neatnāk. Šāda attieksme kavēja filmēšanu. Kā varam filmēt, ja nav aktieru? Dažas meitenes gribēja filmēties, bet viņām neļāva draugi. Ar zēniem bija vienkāršāk. Uzreiz par labu Gunta lomai atzinām Rūdolfu Ziņģi no Alsviķiem. Ievas lomas atveidotāju alūksnieti Sandiju Dovgāni sastapām pavisam nejauši pie viņas mammas darbā. Sandija mācās Latvijas Kultūras koledžā, un filmēšanās viņai bija lieliska pieredze,” saka G.Ozoliņš.
Savukārt V.Blūms stāsta, ka mūsdienu modernajā pasaulē bijis grūti atrast piemērotas filmēšanas vietas. “Nekur neiztikt bez elektrības stabiem un kastēm. Pat govju bez dzeltenajiem auskariem un siena gubu nav. Nemaz nerunājot par šķūni ar sienu. Bruģis Alūksnē ir tikai pie pansionāta. To laiku skatus bija ļoti grūti atrast. Var jau būt, ka kāds piekasīgs un vērīgs skatītājs kaut ko pamanīs neatbilstoši tam laikam,” smej V.Blūms.

Saimnieki - atsaucīgi un ieinteresēti
“Stāsta darbība norisinās Pededzes upes krastos. Mums diemžēl neizdevās atrast piemērotu vietu Pededzes krastos, bet atradām to Vaidavas upes krastā Ziemera pagasta Šļukumā. “Aleju” māju saimnieki Juris Miķelis Ozoliņš un Gerta Sprukule bija ļoti atsaucīgi un ļāva filmēt gan savas mājas pagalmā, gan iekštelpās. Filmējām arī Alsviķu pagasta sētā “Dudas”, kur saimnieko Dzintra un Valdis Stilves. Tur filmējām skatus ar govīm, siena šķūnī un Līgosvētku svinēšanu. Līgosvētku skatu mums sanāca filmēt augusta nogalē, tāpēc tie, kas brauca garām, aizdomīgi skatījās un nesaprata, kas notiek. Bija divus metrus liels ugunskurs, ko nevarēja nepamanīt,” atceras V.Blūms. Kad filma uzņemta, grūtākais darbs bija operatoram filmu samontēt. “Tas ir kā būvēt māju. Būvē no tā, kas ir, un, kā sanāk, tā sanāk. Montējot kaut kas tika mainīts, ne tā, kā paredzēts scenārijā. Filma tika pabeigta tikai svētdien,” viņš stāsta.

Varētu sadarboties arī turpmāk
Filmas veidotāji nenoliedz, ka varētu sadarboties arī turpmāk un uzņemt vēl kādu filmu. “Aktieris J.M.Ozoliņš jau jautāja, kad sekos turpinājums, un ierosināja to filmēt ziemā. Turpinājums varētu būt, un tad stāsts būtu par tikšanos pēc 30 gadiem,” teic G.Ozoliņš. Pretējās domās ir V.Blūms, kurš apbalvo, ka filmas turpinājumi nekam neder. “Varu nosaukt daudz filmu, kad pirmā ir izdevusies laba, bet turpinājumi ne visai. Labāk veidot pavisam citu filmu ar citu stāstu,” uzskata V.Blūms. Sestdien filma skatītājiem tiks rādīta pulksten 16.00 Alūksnes muzeja telpās. Pēc tam arī būs iespējams tikties ar filmas veidotājiem un aktieriem. V.Blūms cer, ka skatītāji, vērtējot filmu, teiks vienīgi patiesību, jo slavēšana un glaimi neko labu nedod. Zināms arī, ka filma tuvākajā laikā tiks rādīta Alsviķu kultūras namā.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Alūksnieši uzņem filmu

Kategorijas