Ar minimālu finansējumu vēlas maksimālu rezultātu

2013. gada 13. decembris 00:00

1136

Alūksnes novadā grib atjaunot galveno ceļu artēriju no Alūksnes uz Liepnu

Pirms nedēļas, tiekoties ar Alūksnes novada lielākajiem lauksaimniekiem, uzņēmējiem un pašvaldību darbiniekiem, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pievērsās pierobežas attīstības problēmām un izredzēm nākamajā plānošanas periodā. Viņš uzsvēra, ka 2014. - 2020.gadā nebūs jaunu Eiropas Savienības fondu finansētu projektu, bet tiks pabeigti iesāktie.

Paspēj ielēkt pēdējā vilcienā, bet...
“Jāatzīst, ka Alūksnes novads ir paspējis ielēkt pēdējā vilcienā, saņemot 2,7 miljonus latu policentrisko finansējumu, lai pēc Eiropas Savienības finansējuma pārdales īstenotu Alūksnes muižas apbūves brūža ēkas un tai piegulošo ielu projektu uzņēmējdarbības vides attīstībai,” secina V.Dombrovskis. Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis informē, ka Ministru prezidentam tika parādīta Vecajā pilī rekonstruētā mākslas skola, kas ir nozīmīgs arhitektūras piemineklis. “Tajā ir uzskatāmi redzams, kā ir izlietoti policentriskie līdzekļi. Tagad ir piešķirta nauda muižas apbūves ēkas un apkārtējās vides sakārtošanai, kas pilsētai un novadam ir ļoti nepieciešama, nevis kādai luksusa ēkai,” rezumē A Dukulis. Viņš uzsver, ka pierobeža ir gan Latvijas vizītkarte, gan vieta, kur cilvēki grib dzīvot ne sliktāk kā Rīgā. Tāpēc pašvaldības un valsts uzdevums ir censties sakārtot infrastruktūru tā, lai iedzīvotāji nebrauktu prom, lai viņiem būtu darbs.
“Lai gan jūsu novads neko daudz neatšķiras no Latgales novadiem, jo tajā ir lielākais bezdarbs starp Vidzemes novadiem, tas nav iekļauts Latgales attīstības programmā, kurai tiek piešķirts papildu finansējums,” atzīst V.Dombrovskis. Diemžēl būtisku pavērsienu Eiropas Savienības fondu līdzekļu sadalē nevar prognozēt. Turpmāk galvenais uzsvars tiks likts uz līdzekļu koncentrāciju nozarēs, kuras veicina jaunu darbavietu radīšanu un ekonomisko attīstību. “Ģeogrāfisku apsvērumu dēļ Alūksnes novadu nevar iekļaut Latgales programmā, bet acīmredzot būs jādomā par Austrumlatvijas vai citu programmu, kurā tam varētu būt vieta,” pieļauj premjers. Alūksnes novada domes priekšsēdētājs secina, ka acīmredzot sarunās ar Eiropas Komisiju ir izdarītas izmaņas, kuras skar ne tikai Alūksnes novadu. Lai nezustu attīstības iespējas un varētu iekļauties citā programmā. Tiesa, pagaidām nav konkrēti zināms, kāda tā varētu būt – varbūt tiks apvienotas Latgales attīstības un Austrumu pierobežas pašvaldību programmas.
V.Dombrovskis skaidro, ka valsts budžeta ienākumus veido nodokļi. Taču nodokļu politika ir koks ar diviem galiem. Visās nozarēs, sākot ar pašvaldībām un ceļiem, tiek secināts, ka naudas ir par maz. “Visiem, protams, ir taisnība. Tajā pašā laikā tiek pārmests, ka nodokļu slogs ir par lielu. Taču mūsu nodokļu slogs no IKP ir par 10 procentiem mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Ja gribam, lai veselība, izglītība, kultūra un citas nozares saņemtu vairāk procentu no IKP, tad nodokļiem būtu jābūt tādiem pašiem vai pat lielākiem nekā vidēji Eiropā,” salīdzina premjers. Viņš atzīst, ka šie jautājumi ir jārisina gan ar nodokļu politiku, gan ar ēnu ekonomikas samazināšanu.

Slikti ceļi kavē ražošanas attīstību
Jaunalūksnes un Malienas pagasta pārvaldes vadītāja Inta Cinglere, iepazīstinot premjeru ar tikšanās dalībniekiem no Malienas, Mālupes un Liepnas, uzsver, ka šo pagastu lauksaimniekiem un arī citiem novada iedzīvotājiem kopēja problēma ir neapmierinošie ceļi. Tāpēc visi vēlas zināt, kādas ir iespējas tos sakārtot, lai varētu ne tikai strādāt, bet arī attīstīt ražošanu. “Uzskatu, ka mūsu pusē ir vieni no čaklākajiem zemniekiem. Viņi nebrauc prom no pagasta, no Latvijas, bet cenšas strādāt ar tiem resursiem, kādi mums ir pieejami, kā arī īstenot Eiropas Savienības fondu finansētos projektus,” akcentē I.Cinglere.
Lai gan Eiropas Komisija ir aicinājusi samazināt investīcijas transporta infrastruktūrā, tajā skaitā lauku ceļos, Latvijas valdība cenšas pārliecināt, ka šī nauda ir vajadzīga saimniecību un uzņēmumu pievedceļiem. “Domājot par nākamo periodu lauksaimniecības finansēšanā, ir paredzēts ieguldīt vairāk nekā 100 miljons eiro lauku ceļu sakārtošanai. Turklāt tieši ceļiem, kuri ir vajadzīgi lauksaimnieciskās ražošanas nodrošināšanai. Pašlaik šī programma tiek gatavota. Tās mērķis ir līdz 2020.gadam atjaunot 90 procentus galveno un 70 procentus reģionālo ceļu, lai tie būtu labā vai ļoti labā stāvoklī. Finansējums šai programmai ir iezīmēts budžetā,” skaidro V.Dombrovskis. Viņš atzīst, ka Alūksnes novada galvenās artērijas – ceļa Alūksne – Liepna - sakārtošana pagaidām plānos nav paredzēta. “Sevišķi pavasaros un rudeņos lauksaimnieki sūdzas pašvaldībā, ka pa šo ceļu nevar izbraukt,” norāda novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers. Premjers uzskata, ka šai problēmai varētu būt līdzīgs risinājums, kāds tiek izmantots Latgales reģionā. Arī citviet ir paredzēts šādiem grants ceļiem veidot vienkāršotu segumu, kam izmaksas ir krietni zemākas nekā asfaltam. Turklāt tāds segums ir pilnīgi pietiekams satiksmes intensitātei, kāda ir šādos reģionālajos ceļos.
V.Dombrovskis uzsver, ka nākamajā plānošanas periodā ir paredzēts pāriet uz vienkāršotu ceļu rekonstrukciju. Latvijā ir samērā liela valsts teritorija ar sazarotu ceļu tīklu, kas, protams, ir jāuztur. “Tas nav viegli pie maza iedzīvotāju blīvuma. Iepriekšējā plānošanas periodā ir ieguldīti 100 miljoni latu ceļu rekonstrukcijā, bet kopumā valstī tie ir sliktāki. Tāpēc Eiropas Komisija nesaprot šādu rezultātu,” salīdzina V.Dombrovskis. Viņš atzīst, ka krīzes gados, protams, tika samazināts finansējums ceļu būvei un uzturēšanai, un tas tagad ir jūtams. Turklāt ir īstenoti pāris mega projekti – Saulkrastu apvedceļš un Tīnūžu - Kokneses šoseja, kur ir ieguldītas milzīgas naudas summas. Nākamajā plānošanas periodā netiks īstenoti šādi lieli projekti, bet koncentrēsies uz maģistrālo ceļu sakārtošanu, valsts budžeta naudu paredzēts izlietot reģionālo ceļu un atsevišķu valsts ceļu posmu uzlabošanai. Daudz lielāks uzsvars tiks likts uz rekonstrukciju ar vienkāršoto segumu.

Vienkāršotai rekonstrukcijai vajag 1,7 miljonus
“Tagad 8 miljoni latu būs izlietoti ceļa Alūksne – Zaiceva asfaltēšanai, pašlaik notiek šī ceļa otrā posma rekonstrukcija. Ja šo naudu piešķirtu novadam, tad varētu sakārtot visus ceļus,” saka VAS “Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģiona Alūksnes nodaļas vadītājs Juris Priednieks. Viņš skaidro, ka Alūksnes - Liepnas 33 kilometru (3 kilometri ir asfaltēti) garais grants seguma ceļš ir tik tālu nolietots, ka pavasaros un rudeņos kļūst neizbraucams. Tā kā tajā ir zema transporta kustības intensitāte, nevienā ceļu atjaunošanas programmā tas nav iekļauts. Taču ceļš ir ļoti nozīmīgs gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, no kuriem daudzi katru dienu brauc darbā uz Alūksni. “Šī ceļa asfaltēšanas izmaksas būtu ļoti dārgas – tās varētu sasniegt līdz 500 000 latu par kilometru. Taču rekonstrukcijai varētu izmantot vienkāršoto metodi: tiek nozāģēti koki un krūmi ceļmalās, izrakti grāvji, sakārtota ūdens atvades sistēma, pastiprināts ceļa segums un apstrādāta ceļa virsma ar šķembām. Tādu tehnoloģiju zemas transporta intensitātes ceļos plaši izmanto Igaunijā, arī Latvijā tā nav jaunums. Pagājušajā vasarā tā tika atjaunots ceļš Madona - Barkava, kura rekonstrukciju veica ceļu uzturētājs,” stāsta J.Priednieks. Vienkāršotas rekonstrukcijas darbu izmaksas ir 54 000 latu par kilometru, tātad Alūksnes – Liepnas ceļa “nomelnošanai” vajadzētu 1,7 miljonus latu. Ar šiem līdzekļiem pietiktu, lai būtu ceļš, kuru neietekmētu laika apstākļi pavasaros un rudeņos. Tas nozīmē, ka nebūtu vajadzīgs ierobežot smago automašīnu kustību un netraucētu uzņēmēju darbu. “Protams, ir vajadzīgs papildu finansējums ikdienas uzturēšanas darbiem, lai varētu veikt vienkāršoto rekonstrukciju. AS “Latvijas autoceļu uzturētājs” Alūksnes ceļu rajons ir gatavs uzņemties rekonstrukcijas darbus, ko varētu veikt gada laikā, ja vien būtu finansējums. Premjers solīja atbalstīt šo ieceri, ja ne visus rekonstrukcijas darbus uzreiz, tad vismaz pa posmiem. Viņš saprata, cik tas ir svarīgi alūksniešiem,” atzīst J.Priednieks.
Tiek pieļauts, ka šobrīd Latvijā nav otra novada, kurā no sešiem pagastiem nevar nokļūt novada centrā pa asfaltētu ceļu. Atrisinot Alūksnes - Liepna ceļa problēmas, tādi paliktu tikai trīs pagasti.
Tiesa, ne viens vien alūksnietis atceras bijušā satiksmes ministra Viļa Krištopāna solījumu, ka visi varēs nokļūt līdz Rīgai pa asfaltētiem ceļiem. Bet realitāte joprojām ir cita - problēmas arvien rada ceļš Alūksne – Ape, kas saista ar Rīgu. Lai gan tā atjaunošanai ir mēģināts piesaistīt finansējumu ar projektiem, pagaidām tas nav izdevies. “No Alūksnes uz otru pusi vairs nav, kur braukt, jo esam ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Savienības pierobežā. Rodas tāda dīvaina situācija, ka tās pašvaldības, kuras ir līdz Alūksnei, ir vēl Latvijā, bet aiz Alūksnes – vairs ne. Vietējā pašvaldība un novada iedzīvotāji var izdarīt tikai to, kas ir to spēkos,” secina A.Dukulis. Pagaidām nav skaidra ne valsts, ne arī pašvaldības ceļu atjaunošanas politika 2014. - 2020.gadam. Turklāt tajā ir iespējamas izmaiņas, tāpēc par novada ceļu iekļaušanu attīstības plānos ir jācīnās.
Dz.Adlers akcentē, ka Ministru prezidents arī pēc demisijas palīdzēs risināt šos sasāpējušos jautājumus, sadarbojoties ar atbildīgajām institūcijām. “Tas nenozīmē, ka Valdis Dombrovskis aizies no politikas, kad nebūs vairs premjers. Viņš piedalās jaunās valdības koalīcijas veidošanā, pārstāvot “Vienotību”. Tātad savu redzējumu un atziņas arī par mūsu novadā redzēto un uzzināto var paust savā partijā un koalīcijā,” ir pārliecināts A.Dukulis.

Vērtē tikšanos ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski

Alūksnes novada domes deputāts Mārtiņš Augstkalnietis:
- Tiklīdz paspīd kāds saules stariņš jeb cerība mūsu ceļā, tā valdība krīt. Jau pirms tikšanās ar premjeru Valdi Dombrovski jautāju, vai šī tikšanās nebūs veltīga. Tā tas jau bija, kad satiksmes ministrs bija Vilis Krištopāns, kad premjers bija Andris Bērziņš. Tiklīdz sākam sarunas par ceļa seguma maiņu, tā notiek ministru maiņa. Arī tagad premjers sola savu atbalstu, bet, kā būs, to ir grūti prognozēt. Man cerības ir mazas, jo divas reizes jau esam piemānīti. Katrā ziņā nevar noliegt, ka Valdis Dombrovskis ir gudrs vadītājs un pārzina visus jautājumus, tāpēc var arī uz tiem atbildēt. Diemžēl viņš ir demisionējis. Nevaru piekrist tiem zemniekiem, kuri uzskata, ka nevar fermā strādājošajiem maksāt vairāk par minimālo algu. Ja notiek modernizācija, palielina ražošanas efektivitāti un darba ražīgumu, tad var samazināt darbavietas. Tiesa, ja paplašina ražošanas apjomu, tad atkal jāpalielina darbavietu skaits. Tā tas ir manā saimniecībā, kas plešas plašumā. Tāpēc ir jāmeklē darbaspēks. Var, protams, diskutēt par optimālo saimniecību lielumu. Man šķiet, ka “Kadiķos M.A” tas ir sasniegts, lai viens cilvēks to varētu pārvaldīt. Turklāt pagaidām neredzu iespējas to vēl palielināt, jo ne Mālupes, ne arī apkārtējos pagastos nav brīvu lauksaimniecībā izmantojamo zemju. Tagad mana saimniecība apsaimnieko vairāk nekā 1000 hektārus platību. Apvienošanās kooperatīvos būtu vajadzīga mazajām piena lopkopības saimniecībām, tādējādi rastos iespēja pārdot lielākus piena apjomus un saņemt augstāku iepirkuma cenu, kas tagad ir 25 – 26 santīmi par kilogramu. Pretējā gadījumā ir jāsamierinās ar 23 santīmiem par piena kilogramu.

Laima Kaņepe, Mālupes un Liepnas pagasta attīstības speciāliste:
- Ir prieks, ka premjers Valdis Dombrovskis atbrauca. Cik tad pie mums valdības ministru un Saeimas deputātu ir bijis! Maz. Manuprāt, tas ir novada domes nopelns, ka varējām sagaidīt Ministru prezidentu, lai viņš redzētu, kā dzīvojam, kāda ir situācija pierobežā. Tagad vismaz ir atkal cerība, ka kādā programmā vai plānošanā atcerēsies par mūsu novadu. Vai cerība piepildīsies, to, protams, nezinām. Mēs jau visu laiku esam cerējuši, ka būs labs ceļš uz Liepnu.
Vairāku citu jautājumu risinājums, par ko interesējās lauksaimnieki, ir Zemkopības ministrijas kompetence. Kad tikāmies ar zemkopības ministri Laimdotu Straujumu, viņa uzsvēra, ka visas programmas nākamajam plānošanas periodam 2014. - 2020.gadam vēl ir saskaņošanas procesā. Nākamajā gadā visus maksājumus zemnieki saņems pa vecam, tāpat kā līdz šim. Lai gan Ministru prezidents atzina, ka perspektīva ir lielajām saimniecībām, kurām ir prāvi ganāmpulki un sējplatības, ir vietas, kur tādas nemaz nav iespējams attīstīt. Ja saimniecība atrodas starp mežiem un krūmiem, tad ganāmpulku nedzīs tālu uz ganībām. Tādas ir mantojumā saņemtās - apmēram 20 hektāru zemes platības. Tā ir arī Liepnas pagastā, kur nav tādu lielu lauku kā Zemgalē.
Tiesa, ne vienmēr mazajiem saimniekiem pietiek arī uzņēmības izvērst saimniekošanu, īstenojot projektus. Ar tiem var saņemt finansējumu attīstībai, bet hektārmaksājumi jūtami lielāki būs tikai 2020.gadā. Turklāt tos saņems tās saimniecības, kurās ražos produkciju. Pagaidām nav bijusi motivācija veidot kooperatīvu. Ir jāredz, kāpēc tas ir vajadzīgs, un jāgrib to darīt. Ja būtu izdevīgi, tad droši vien izšķirtos par šo soli.

Mālupes zemnieku saimniecības “Kalnāji 1” īpašniece Joanna Drikāne jautāja premjeram, kā atrast fermā strādniekus:
- Es šo jautājumu uzdevu tāpēc, ka televīzijas raidījumā dzirdēju, kā Saeimas deputāts Klementjevs izteicās – nevajag pie zemniekiem strādāt, jo viņi nemaksā algas. Man radās iespaids, ka nav saprasts, no kā zemniekiem rodas nauda. Viņi maksā tik un tā, kā spēj. Parasti strādnieki tiek ēdināti un dota dzīvesvieta fermas tuvumā, var arī mazgāties paši un mazgāt drēbes, un viss ir par brīvu. Diemžēl vairāk par minimālo algu nodokļu dēļ nevaram maksāt, jo ir arī kredīta maksājumi. Nevaram noteikt Eiropas līmeņa algu, jo no katra piena litra mums paliek knapi viens santīms, kad tiek segti visi izdevumi. Varbūt tiem lopkopjiem, kuri saņēma SAPARD finansējumu un ir iestrādes, ir citādi. 2008.gadā piena iepirkuma cenas ievērojami samazinājās. Taču toreiz bija lētāka lopbarība, minerālmēsli, degviela un arī elektrība. Kad sāku te strādāt, maksāju 200 latus mēnesī par elektrību, bet tagad – 300 latus. Šīs izmaksas ir augušas gandrīz dubultā, bet piena iepirkuma cena turpat vien grozās – plus 1 vai 1,5 santīmi. Šogad vienīgais labums bija, ka vasarā piena iepirkuma cena netika samazināta, kā tas tika darīts iepriekšējos gados. Tiek uzsvērts, ka ir jārada jaunas darbavietas. Es radīju trīs darbavietas, kad veidoju zemnieku saimniecību. Taču izrādās, ka pat vienu nevaru aizpildīt, jo fermā ir vajadzīgs atbildīgs strādnieks.
Piekrītu Valda Dombrovska atzinumam, ka mazākajām zemnieku saimniecībām vajadzētu apvienoties kooperatīvos. Taču svarīgi ir izvērtēt katru konkrēto situāciju, kādas ir kaimiņu saimniecības tuvākajā apkārtnē. Kooperatīvi nebūtu nekas slikts, ja tajos varētu apvienoties. Taču apvienošanās nosacījumi var būt ļoti dažādi. Manuprāt, būtu svarīgi kopēji izmantot tehniku. Tādu Latvijā, šķiet, nav. Tas tāpēc, ka nevar savu traktoru uzticēt katram. Ārzemēs ir vienošanās, kurš gadiem strādā ar siena presi, kurš ar citu tehniku.
Uz tikšanos ar premjeru gāju, lai atbalstītu prasību sakārtot Alūksnes – Liepnas ceļu. To gaidām jau vismaz 20 gadus. Man Valdis Dombrovskis vienmēr ir bijis simpātisks, taču domāju, ka viņš savas iespējas ir izsmēlis. Turklāt Ministru prezidentam nav jāpārzina un jārisina visas problēmas līdz to sīkākajām niansēm.

Inta Cinglere, Jaunalūksnes un Malienas pagasta pārvaldes vadītāja:
- Savu vēlmi Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim izteicām un ļoti ceram, ka tikām ne tikai uzklausīti, bet arī saprasti. Tas nozīmē, ka mūsu mērķis ir sasniegts. Uzskatu, ka tikšanās bija izdevusies. Premjers bija kompetents visos jautājumos un vienkāršs, turklāt saņēmām viņa atbalstu, lai beidzot tiktu uzlabots Alūksnes – Liepnas ceļš. Turpmāk redzēsim, vai un kā šis jautājums tiks tālāk risināts.
Uzņēmējiem ir savs viedoklis par kooperāciju. Ja līdz šim nav veidoti kooperatīvi, bet katrs domā par savu attīstības ceļu, tas liecina, ka viņi šādam solim nav gatavi. Uz tikšanos ar premjeru bija ieradušies lielākie zemnieki, kas domā par attīstību, nevis par iespēju kooperēties. Principā es kā ekonomiste atbalstu to, ka mazām saimniecībām būs grūti izdzīvot, jo pieaug dārdzība. Tikai ar lielāku
ražošanas apjomu var samazināt ražošanas izmaksas. Kā pārvaldes vadītāja esmu lepna par saviem cilvēkiem, jo viņi nav aizbraukuši uz ārzemēm laimi vai labāku darbu meklēt. Viņi dzīvo šeit, Malienā, attīsta savas saimniecības un izglīto bērnus. Uzskatu, ka jebkurā teritorijā lielākā vērtība ir tajā dzīvojošie cilvēki. Savukārt cilvēku vērtību nosaka viņu darbs. Ja domā un strādā, tad ir arī rezultāti.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ar minimālu finansējumu vēlas maksimālu rezultātu

Kategorijas