Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Visu labu, mazo rūķīt!

Ginta Alberte
Laikraksta arhīvs

2013. gada 20. decembris 00:00

4

Būtībā esmu reāliste un balstos uz faktiem, tāpēc man grūti ticēt kaut kam brīnumainam, bet laikam tāpēc ir sanācis tā, ka ceļš mani ir aizvedis pie kādas ārstes-fizioterapeites, kurā tiešām apvienojušās dabas dotas dāvanas – spēja palīdzēt cilvēkiem - ar akadēmiskām medicīnas zināšanām. Un tā es pacietīgi stāvu garās rindās un palaikam mēroju ceļu uz Rīgu, lai manu nosēdēto līko muguru padarītu par taisnu. Un, lūk, kāds Ziemassvētku stāsts man atgadījās nupat. 
Tā kā mūs, pacientus, visus vieno izcīnīta vizīte pie dakteres, tad, sēžot rindā, esam draudzīgi un aprunājamies. Esmu secinājusi, ka esmu samērā viegls pacients, tā teikt, parastā šodienas problēma - “datoratkarīgais”. Taču starp dakteres pacientiem ir arī cilvēki pēc smagām operācijām, traumām un ir arī bērni. Un tā šoreiz pirms manis no kabineta iznāca kāda māmiņa ar bērniņu, kurš aizrautīgi stāstīja mammai par Ziemassvētku rūķi, kuram tagad tik daudz darbiņa. To pašu mazulis sirsnīgi vēstīja arī mums, rindā sēdošajiem, bet mamma tikai laimīgi smaidīja, pati gluži kā Sniegbaltīte, un pacietīgi atbildēja uz visiem puisēna “kāpēc?”. Tad viņa mazajam rūķītim uzlika cepuri un smaidīdama sirsnīgi atvadījās, sakot mums, palicējiem, it kā vienkāršus, bet zīmīgus vārdus: “Visu labu!” 
Kad pati jau vēru durvis, daktere lūdza pagaidīt - viņai jāievelkot elpa, jo tikko ir bijis ļoti smags mazais pacients. “Smags! Vai šis omulīgais bērniņš?!” žurnālista niķis mani raustīja aiz mēles. Jā,  ar smagu slimību – autismu. Diemžēl tik daudz bērnu slimojot ar šo slimību. Bet pirmo reizi mazulis šajā kabinetā tomēr sācis runāt ar savu ārsti! “Un arī ar mums,” es piebildu.  Droši vien jau lielākais nopelns šoreiz bija prasmīgās ārstes rokas, taču visā tajā ir arī kaut kas brīnumains, jo tieši ziņa par Ziemassvētku rūķi bija tā, kas lauztin lauzās ārā no bērna mutes. Sažņaudzas sirds, iedomājoties, cik daudz spēka, izturības un pacietības vajag šai ģimenei un arī daudzām citām, kas cīnās ar ļoti smagām slimībām. Neko jau daudz mēs nevaram šādos gadījumos palīdzēt, lai kā arī gribētu, varam tikai piedalīties kādā labdarības akcijā, priecāties, kad var atrast ārstu, kas spēj palīdzēt. Bet varam ticēt arī kaut kam brīnumainam! Un es varu domās mazajam rūķītim novēlēt - visu labu! Īpaši uzsverot abus vārdus.

Kategorijas

Kategorijas