Dāvā citiem svētku prieku

2013. gada 20. decembris 00:00

172

Ziemassvētku vecītis: “Man ir milzīgs prieks, kad visi, liels vai mazs, skaita dzejoļus, dzied dziesmas, piedalās rotaļās.”

Katra bērna kvēlākā vēlēšanās Ziemassvētku vakarā ir izdzirdēt klauvējienu pie durvīm un, atverot tās, satikties ar sarkanā tērpā ģērbtu vīru ar garu, baltu bārdu. Tas ir Ziemassvētku vecītis, kuru bērni sagaida ar dziesmām, pantiņiem un ar kuru labprāt dodas kopīgās rotaļās.

Dāvanas nav svarīgākais
Arī Alūksnes novada bērniem ir pašiem savs Ziemassvētku vecītis. Viņš zina teikt, ka bērni visos laikos ticējuši Ziemassvētku vecītim un viņa ciemošanos gaida ar lielu prieku. Pirmo reizi Ziemassvētku vecīša tērpu viņš ģērbis pirms 30 gadiem, mācoties 4.klasē. Taču nu jau 15 gadus tas ir viņa dzīvesveids. “Visatsaucīgākie ir un visvairāk Ziemassvētku vecīša brīnumam tic piecus, sešus un septiņus gadus veci bērni. Tic arī pārējie, ja vien redz vecīti, pieskaras un sarunājas,” viņš stāsta. Lai gan valda uzskats, ka mūsdienu modernie bērni vairs neprot svētku pantiņus, Ziemassvētku vecītis šim apgalvojumam nepiekrīt. “Man ir milzīgs prieks, kad visi, liels vai mazs, skaita dzejoļus, dzied dziesmas, piedalās rotaļās. Esmu klausījies dzejoļus daudzu tautu valodās – latviešu, krievu, angļu, vācu, franču, igauņu, itāļu un japāņu. Ir dzejoļi, kas ir populāri gadu no gada, piemēram, “Pīrāgam nabagam abi gali apdeguši”. Ir dzejoļi, kas ir ļoti skaisti un nopietni, nereti pat ar sešiem vai septiņiem pantiņiem. Arī man pašam ir mīļākais dzejolis - “Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu, sētā nāk rūķītis ar dāvanu maisu”.”
To, kas tiek likts dāvanu maisā, Ziemassvētku vecītis neatklāj. “Dāvanas ir visdažādākās. Tagad bērniem prasības ir augušas. Pirms desmit gadiem viņi lūdza salīdzinoši vienkāršākas lietas, bet tagad tiek lūgti skārienjutīgi mobilie telefoni un datori. Savā ziņā mēs visi esam Ziemassvētku vecīši - dāvinām dāvanas cits citam, saviem mīļajiem, sakām apsveikumus un mīļus vārdus. Jā, cilvēkiem patīk saņemt dāvanas un dāvāt tās citiem, taču reizēm tiek aizmirsts, ka svarīgākais ir būt kopā, atcerēties, piezvanīt, parunāties. Reizēm pašu gatavots nieciņš spēj sniegt lielāku prieku. Var uzdāvināt kopēju braucienu, ceļojumu vai iziet vienkārši kopējā pastaigā,” saka Ziemassvētku vecītis. Viņš atzinīgi vērtē šogad Alūksnē izvēlēto un izveidoto svētku vietu. “Eglei pie Jaunās pils ir īpaša spozme, turpat parkā desmitos krāsu mirdz eņģeli!” viņš jūsmo.

Jādomā un jārunā kā vecītim
Jau šonedēļ Ziemassvētku vecītis aktīvi piedalās dažādos pasākumos. “Pasākumu ir daudz. Reizumis pat divi dienā. Diemžēl svētku dienu ir maz, tāpēc visur pagūt nevaru. Pirmie pasākumi tika pieteikti jau oktobra sākumā. 24.decembrī uz pasākumiem gan nekad nedodos, bet svētkus pavadu kopā ar sev mīļajiem cilvēkiem. Parasti Ziemassvētku pasākumi sākas decembra vidū un turpinās līdz Jaungada svinībām. Vienu gadu esmu vilcis tērpu maijā - bērnudārza grupiņai bija izlaidums un tika filmēts sveiciens no visiem bērnudārzā iesaistītiem cilvēkiem, tajā skaitā arī no manis. Bija karsti un savādi, ka apkārt viss zaļš!” viņš stāsta. Lai gan svētku pasākumos ir scenārijs un vecītim jāiejūtas vien konkrētā situācijā, reizēm satraukums ir tiks liels, ka jārunā no galvas iemācīti teksti. “Vienalga, cik gadu pieredze ir, tik un tā katra pasākuma sākumā ir satraukums. Mani vērtē gan bērni no sava skatpunkta, gan vecāki. Vērtēšana notiek arī no pasākuma vadītāja un skolotāju puses. Reizēm saviļņojums ir tik liels, ka nevaru neko pateikt. Tad, kas “iekalts”, uzreiz arī tiek pateikts, līdz sāku saprast, kas notiek. Reizēm improvizējot iznākums ir labāks nekā tad, kad esi speciāli gatavojies. Lai gan, ja esi gatavojies un domājis, tad pasākums arī sanāk ļoti labs,” stāsta Ziemassvētku vecītis. Reizēm arī nākas mainīt skaitāmpantiņus. “Ir bijis tā, ka pantiņā ir vārdi “redzat, bērni, kā es nobridies”, bet sniega nav bijis un vārdi jāmaina,” viņš stāsta un atzīst, ka īstai svētku sajūtai tomēr vajadzīgs sniegs.
“Būt par Ziemassvētku vecīti ir atbildīgs darbs, un kurš katrs to nemaz nevar darīt. Ir jāatbild par katru vārdu, katru darbu. Katru pateikto vārdu bērns uztver kā viņam teiktu un veltītu no Ziemassvētku vecīša. Ir jādomā kā Ziemassvētku vecītim un nevar runāt saviem vārdiem. Ir jāzina arī vēsture un tradīcijas. Bieži vien bērni prasa - ar cik briežiem atbrauci vai kā sauc katru briedi, kā citās valodās ir “priecīgus Ziemassvētkus”. Tas viss ir jāzina. Šīs zināšanas uzkrātas gadu laikā,” saka Ziemassvētku vecītis un atzīst, ka tas ir arī fiziski grūts darbs. “Maisā ir apmēram 30 paciņas, kas katra sver vismaz puskilogramu. Tērpā ir karsti. Taču bērnu prieka mirdzums actiņās to visu atsver un dod iedvesmu teju visam gadam. Lielākais gandarījums man ir tad, kad es dzirdu no bērna mutes teikto mammai: “Nu tas gan bija īsts Ziemassvētku vecītis!”,” saka Ziemassvētku vecītis un novēl visiem priecīgus un gaišus Ziemassvētkus! Katram saņemt savu dāvanu un dāvāt citiem savu prieku un smaidu!

Svētku galdam no Ziemassvētku vecīša

Svētku galdam Nr. 1
500 grami Holandes siera, 4 vārītas vistu olas, 3 marinēti gurķi (sprīdi gari), majonēze ‘’Francis provansas’’. Visu rīvē uz rupjās rīves. Pievieno majonēzi un samaisa. Salāti ir ļoti sātīgi. Nākamajā dienā tie ir vēl garšīgāki. Receptes iesniedzējs neatbild: par saimnieces sprīža garumu; par veikala darba laiku. Novēroti blakus efekti.
Svētku galdam Nr. 2
0,3 kubikmetri priedes dēļu, zāģis, līme, smilšpapīrs, laka. Griežam, ēvelējam, līmējam, slīpējam, lakojam, un galds gatavs! Padoms: jo gludāk noslīpēsi, jo jaukāks vakars!

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Dāvā citiem svētku prieku

Kategorijas