Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Lai top eņģeļu pilsēta!

Mārīte Dzene

2013. gada 20. decembris 00:00

690

Pie Jaunās pils veido romantisku Ziemassvētku vidi

Pirmo reizi Alūksnē ir būvēta pilsētas galvenā Ziemassvētku egle, kas lepojas ar izcili staltu un proporcionālu formu. Tumsā apmēram 10 metrus garās zaļoksnes skaistumu vēl akcentē mirdzošie rotājumi un josta, kas apvij egli. Šķiet, ka to apbrīno pat dažādās krāsās izgaismotie eņģeļi.

“Domājot par to, kā pilsēta izskatās Ziemassvētkos, dzima ideja veidot Alūksni kā Eņģeļu pilsētu, kā vietu, kur šo svētku laikā tiekas eņģeļi – gan vizuāli veidoti, gan cilvēki kļūst līdzīgi eņģeļiem. Attīstot šo ieceri, mēs varētu kļūt labāki. Dobele ir sniegavīru pilsēta. Kāpēc Alūksne nevarētu būt eņģeļu pilsēta? Tāds ir šīs idejas virsuzdevums, kas varētu īstenoties,” atklāj Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte.
Protams, šīs ieceres īstenošanai vispiemērotākā ir Jaunās pils apkārtne, kur ir gan mazās arhitektoniskās formas, gan dīķi un soliņi, gan laternas. Tā ir vide, kurā gadu no gadu var veidot Ziemassvētku pilsētiņu. “Paldies Gintaram Čerbikovam un Lilijai Kuklei, kuri atrada labu risinājumu svētku eglei un eņģeļiem! Tie izskatās tik gaisīgi un skaisti, tieši tas, ko vajadzēja!” atzīst S.Eglīte. Nākamgad ir iecerēts papildināt Ziemassvētku pilsētiņas parku ar objektiem, kas saistīti ar eņģeļu tēmu. “Eņģeļi piestāv Alūksnei, jo te Ernsts Gliks tulkoja Bībeli. Turklāt sargeņģeļi un Ziemassvētki ir cieši saistīti, tāpēc tie varētu būt mūsu pilsētas svētku laika simbols,” uzsver S.Eglīte.
“Eņģeļu autore ir Lilija, bet es esmu šā projekta vadītājs. Protams, arī palīdzēju eņģeļu tapšanā, jo tas nav viegls darbs. Šis Ziemassvētku laiks ir pelēks, dienā eņģeļus grūti pamanīt, bet līdz ar tumsas iestāšanos tie tiek izgaismoti ar prožektoriem,” stāsta Alūksnes tautas nama mākslinieks noformētājs Gintars Čerbikovs. Viņš atzīst, ka iecere ir izdevusies, tāpēc par to dzirdēts daudz labu vārdu.
 
Būvēt egli ir lētāk nekā cirst
Iepriekšējos gados galvenā egle tika iedegta pie Alūksnes administratīvās ēkas, taču tā izskatās bēdīgi. Cita piemērota egle pilsētā netika atrasta, arī pie pils neviena egle neaug, tāpēc tā bija jābūvē. “Egles būve vairs nav nekas neparasts, šī prakse tiek izmantota vairākās pilsētās – Dobelē, Liepājā, Jelgavā, Siguldā... Tagad tāda ir arī Alūksnē. Tas ir vairāk būvstrādnieku, nevis florista darbs. Tiesa, bagātākās pilsētās egles karkasam tiek izmantotas metāla konstrukcijas. Mūsu koka konstrukcijas no tām neatpaliek, bet ir lētākas,” informē G.Čerbikovs. Turklāt tik lielu egli atvest no meža un uzstādīt būtu vēl dārgāk. Tika atrasti lietpratēji, kuri prot būvēt egli – jēkabpilietis Dairis Kukulis kopā ar saviem strādniekiem. Protams, varētu šo konstrukciju saglabāt nākamajai Ziemassvētku eglei. Taču nebūtu vienkārši atrast telpu tik lielai konstrukcijai, turklāt tā ir ļoti vienkārša – astoņas sausas egles saliktas kopā un savienotas ar dēļiem.
“Egles būvniecības princips ir vienkāršs – vispirms tiek izveidots karkass, kurā pēc tam iestiprina egļu zarus. Mūsu egles būvi apgrūtināja un paildzināja tas, ka šajā vietā  nevar piekļūt ar pacēlāju, tādēļ viss bija jādara ar rokām,” stāsta novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka.
Šādai eglei atšķirībā no mežā nocirstas ir vairākas priekšrocības. Mežā egles augšanu ir ietekmējuši dažādi apstākļi, tāpēc tās zari nav izvietoti vienmērīgi un vainags dažviet ir blīvāks, bet citviet zaru trūkst. “Ir sarežģīti mežā atrast slaidu, skaisti noaugušu egli. Turpretim būvētai eglei ir iespēja zarus sakārtot, kā tas ir vajadzīgs. Turklāt izmaksas gandrīz neatšķiras, vai no meža tiek vesti egļu zari vai egle. Lielas egles iestiprināšanai būtu nepieciešams betonēt “kāju” jeb pamatni. Savukārt noformējumam ir izmantoti iepriekšējos gados sarūpētie dekori – bumbas un lampas. Kopējās izmaksas ir nedaudz virs tūkstoš latiem, summējot kokmateriālus, naglas un instrumentus karkasa izveidei, zaru transportēšanu un būvēšanu,” skaidro E.Aploka.

Kategorijas