Nebāzt galvu smiltīs

2013. gada 27. decembris 00:00

Šis laiks pēc Ziemassvētkiem un pirms jaunā gada ir tāda kā atpūtas saliņa, kad vēl var ievilkt elpu pirms došanās zem ballēšanās, lielās ēšanas un dāvanu kalniem. Varbūt tieši šajā laikā mēs vēl uz mirkli varam apstāties. Šis nav bijis viegls gads, un pēdējā laikā dzirdu vairāku cilvēku sašutumu par to, kas tad īsti pasaulē notiek. Pēkšņi, pēc lielajām traģēdijām Latvijā, cilvēkiem it kā ir atvērušās acis. Vai tiešām tik daudz negadījumu notiek pēdējā laikā? Manuprāt, ne gluži. Tie ir notikuši arī citas reizes, bet, kamēr traģēdijas nav skārušas mūs pašus, mēs īsti nepievēršam tam uzmanību. Varbūt šis laiks mums ļaus vēlreiz klusām apsēsties savas dzīves krēslā un notīrīt savas apsūbējušās brilles. Tā jau šķiet, ka pasaule tāda mierīga vieta, bet tā nav, un mēs nevaram to noliegt. Mēs nevaram visu laiku turēt acis ciet un teikt, ka viss sliktais notiek tikai kaut kur citur un tikai ar kādiem citiem.
Nāks nākamais gads, un būtu muļķīgi ticēt, ka tas būs pūkains, rožains un tikai izpriecu pilns. Vairāk vai mazāk, bet būs visādas dienas, un uz šīs miera saliņas šajā laikā mēs varētu tā klusi ieelpot to, ko sauc par dzīvi – neparedzamu, dažādu. Mums nav jāizliekas, ka uz pasaules nav nekā slikta, jo ir. Mums ir jānomaina savas rozā brilles, jāpieceļas un jāiet kaut kas darīt. Pasaule nemainīsies tikmēr, kamēr mēs visi dzīvosim burbuļos, kuros neļausim ienākt nekam, kas notiek ārpusē. Nav jau mums ar varu jāskatās kriminālhronikas un jākrīt otrā galējībā, kurā viss ir tikai slikti un bīstami. Reiz kāda meitene stāstīja, ka ārzemēs ceļojusi un gulējusi teltī viena pati, bet nekad nekas nebija atgadījies. Un tikai Latvijā viņu vienreiz apzaga. Jo vairāk mēs ieraujamies sevī, jo vairāk liedzam pasaules skaistumam ienākt sevī. Un pasaule ir skaista! Bet to skaistumu, manuprāt, visvairāk var izjust tie, kuri lēnām tīra nost savas brilles un saprot, ka pasaulē, tajā aiz TV ekrāniem un viņu pašu pasaulē, viss kas var atgadīties, jo tāda ir dzīve. Nav sevi jāmāna ar rozā brillēm un jāiegrožo ar pesimismu. Ir jāatrod šis vidusceļš, kurš mums mācīs saprast, ka dzīvē nav jāslēpjas, bet jāieelpo dziļi jo dziļi un jāstājas visam pretī.
To arī es jums novēlu jaunajā gadā – nebūt pārsteigtiem par to, ka pasaulē notiek kaut kas nelāgs. Pasaule sākas arī mūsos, un tajā mēs varam arī kaut ko ietekmēt, jo ārpasaule bieži vien virzās mums neizprotamos virzienos. Mums šiem virzieniem nav jāskraida līdzi un nav arī no tiem jāslēpjas, bet drosmīgi jānostājas uz savām kājām un pašiem, mainot sevi, jāienes pārmaiņas visapkārt. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Nebāzt galvu smiltīs

Kategorijas