Kā tērējam pēdējos latus?

2013. gada 27. decembris 00:00

Ar 2014.gada 1.janvāri iedzīvotāji gatavojas apvērsumam naudas makos – Latvija pievienojas eirozonai.

Ina Aizupe, Liepnas internātpamatskolas direktore
Pie latiem vēl
atgriezīsimies –
čukst intuīcija
Būs atkal pārmaiņas. Latvijā to jau ir bijis pietiekami daudz. Mūsu lati, protams, ir skaisti. Man ir viss īpašo latu komplekts: skudriņa, gredzens, Sprīdītis... Nesen iegādājos pēdējo lata monētu ar eiro. Vēl man ir saglabāts no vecvecākiem pieclatnieks - Milda. Protams, šos latus es nekad nepārdošu. Tie paliks kā relikvija par piemiņu maniem bērniem un varbūt mazmazbērniem no paaudzes paaudzē. Esmu jau iegādājusies arī eiro sākumkomplektu, vēl gan neesmu to atvērusi. Nav manī iekšējas pārliecības, ka eiro mums būs uz ilgu laiku un nebūs vairs citas naudas. Nezinu, kāpēc, bet tāda ir iekšējā sajūta. Arī jaunu, lielāku naudas maku esmu iegādājusies. To izdarīju jau pirms laba laika, jo Somijā bija bēdīga pieredze ar eiro. Nejauši noplēsu 50 eiro banknotei stūri, jo to nevarēju ielikt makā. Tagad nešķiet, ka kaut kas būtu vēl jāpērk par latiem vai jāgatavojas pārejai uz eiro. Man nav skaidras naudas - algu ieskaita kontā un izmantoju karti. Gada beigās cenšamies norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem un veikt visus maksājumus, taču nav vēlēšanās kaut ko īpašu iegādāties vai atstāt zeķē. Kas zina, varbūt vēl atgriezīsimies pie latiem - tā saka mana intuīcija. Domāju, ka sevišķi ilgi mums eiro nebūs. Protams, neesmu gaišreģe, tomēr tādas izjūtas rodas. Varbūt tāpēc, ka šobrīd viss ir tik nepastāvīgs un mainīgs. Nav pārliecības, ka eiro mums būs pēdējā valūta. Turklāt, dzirdot, ko citās valstīs saka par eiro, nekas neliecina par stabilitāti. ◆

Aigars Bremze, Apes zemnieku saimniecība “Zīļi” īpašnieks
Ietaupīs uz konvertācijas rēķina
Pašlaik tieši pētām latu kolekciju. Protams, ir žēl, ka vairs nebūs mūsu latu. Norvēģija un Anglija gan negrib atteikties no savas naudas un pievienoties eirozonai. Tiesa, man kā uzņēmējam ir stipri labāk, ja tiek ieviests eiro. Jau kopš 2008.gada man kredīti un līzingi ir eiro, jo šajā valūtā ir zemākas kredītu procentu likmes. Tas nozīmē, ka līdz ar eiro ieviešanu kredīti būs pieejamāki. Tiesa, piena naudu par pārdoto produkciju man ieskaita latos. Tāpēc gada laikā lielas summas nākas izdot par latu konvertāciju eiro. Turpmāk šo naudu varēšu ietaupīt, un bankas nevarēs pelnīt par šo pakalpojumu. Taču savu identitāti ar to daļēji zaudējam. Ja uzreiz bija skaidrs, ka notiks šī pāreja, tad nevajadzēja visu laiku tik stipri turēties pie lata. Tās dizainā un kalšanā ir ieguldīta liela nauda. Turklāt tā nenoliedzami ir skaista nauda. Daudzās Eiropas valstīs mūs par to apskauda. Tagad gada beigās jāraugās, lai makā nepaliek lielāka nauda latos. Braukšu un lieko ieskaitīšu iemaksas bankomātā, lai pēc tam to varētu izņemt eiro. Jau ir nopirkts lielāks naudas maks. Ar sīkāku naudu došos uz veikalu, lai tur izpirktu dāvanās un produktos. Igauņu pieredze liecina, ka, pārejot uz eiro, preces kļuva dārgākas. Mūsu ģimenē daudz patērē cukuru, tāpēc domāju iegādāties vienu lielo paku. Tiesa, veikalos vairāk norēķinos ar karti. Tas būs ērtāk arī pēc pārejas uz eiro, nevajadzēs pašam domāt, rēķināt un salīdzināt cenas latos un eiro. ◆

Anita Šteinerte, arhitekte Alsviķu pagastā
Mildiņas uz eiro
monētām ir skaistas un spožas
Man nav nekādu īpašu domu un izjūtu, kas saistās ar naudas maiņu. Daži lati man paliks par piemiņu no kolekcijas. Mani apzaga, tāpēc zaudēju arī pilno kolekciju. Cik pēc tam esmu varējusi sadabūt, tik ir. Taču es neiespringstu par to. Eiro sākumkomplektus iegādājos vairākus, jo dāvināju tuvākajiem Ziemassvētkos. Mildiņas ir skaistas un spožas arī uz eiro monētām, tāpēc ir mazliet vieglāk atteikties no latiem. Naudu es makā neglabāju, tāpēc neesmu domājusi par jauna maka iegādi eiro papīra naudaszīmēm. Eiro ir ērti lietot tiem, kas daudz ceļo. Tas nozīmē, ka vienkāršāk būs manam dēlam. Viņš nepārtraukti ir uz riteņiem un ceļā. Protams, paies kāds laiks, līdz aptversim, cik kas maksā, un pratīsim ātri pārrēķināt, cik tas bija latos. Taču tas nav būtiski. Šobrīd mani vairāk uztrauc Valsts prezidenta Andra Bērziņa rīcība. Tiesa, mani tā neapmierina jau kopš viņa darbības sākuma. Kad Valsts prezidente bija Vaira Vīķe-Freiberga, mans dēls teica – ja viņa mani sauktu karā, es ietu, ne brīdi nešauboties. Bet vai aiz šī prezidenta ietu? Domājot par eiro perspektīvu tālākā nākotnē, ir grūti spriest, cik tā būs stabila. Taču ir skaidrs, ka tā nepazudīs pēc pieciem gadiem. Latvijā ir bijušas daudz un dažādas naudas: ne tikai lati, bet krievu rubļi un arī Latvijas rubļi, kurus dēvēja par repšiem. Turklāt daudzas naudas maiņas veiktas tā, lai ieguvēja būtu valsts, nevis iedzīvotāji. Taču man nekad nav bijis un arī tagad nav daudz naudas, tāpēc es neuztraucos. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kā tērējam pēdējos latus?

Kategorijas