Ziemassvētku brīnums

2013. gada 27. decembris 00:00

Pagājušā gada nogalē traģiska nelaime izpostīja ģimeni Alūksnes novadā. Tēvs nežēlīgi nogalināja četru savu bērnu māti, atstājot trīs gadus veco Jānīti, piecgadīgo Līgu, sešgadīgo Signi un septiņus gadus veco Brendonu bez ģimenes, mātes siltuma un tēva atbalsta.
Tā četri mazi bērni nonāca krīzes centrā “Rasas pērles” Rugāju novadā. Bērnu tante, kura dzīvo Aizkrauklē un strādā divās darbavietās, lai spētu uzturēt savu ģimeni un nomaksāt rēķinus, vienkārši nevarēja uzņemties atbildību vēl par četriem bērniem. Arī iespējas, ka kāda audžuģimene būs gatava uzņemties rūpes par brāļiem un māsām, nesadalot viņus, bija ļoti niecīga, un bērnu turpmākais ceļš varēja vest uz bērnunamu. Cīnoties ar apziņu, ka finansiāli nav iespējas parūpēties par vēl četriem bērniem, bet nespējot pieņemt domu, ka viņi, iespējams, tiks sadalīti dažādām ģimenēm, bērnu tante Monta Berga cerēja, ka kāda ģimene varētu paņemt visus četrus bērnus. Brīnums notika! Sintijas Bašķeres ģimene Madonas novada Kalsnavas pagastā pieņēma visus brāļus un māsas savā paspārnē.

Saņem izlolotu dāvanu
Par nesavtīgo darbu, dodot četriem bērniem ģimenes siltumu, S. Bašķere īsi pirms Ziemassvētkiem saņēma AAS „Gjensidige Baltic” specbalvu.
“AAS „Gjensidige Baltic” šogad ir “Latvijas lepnuma” atbalstītāja, kas līdzās jau nominētajiem balvas saņēmējiem ir izraudzījusies savu lepnumu – Sintijas Bašķeres ģimeni. Mēs ikviens zinām, ka pieņemt ģimenē uzreiz četrus bērnus ir liels varoņdarbs un augstu vērtējama cēla rīcība. Tas ir darbs, kas ar lielu mīlestību tiks godam darīts ilgus gadus, sniedzot šiem bērniem ģimenes siltumu, atbalstu, rūpes un visu to, kas ikvienam bērnam ir nepieciešams, lai savā dzīves ceļā viņš būtu drosmīgs, patstāvīgs un laimīgs. Sintijas un viņas vīra devums šiem bērniem ir nenovērtējami liels! “Gjensidige Baltic” vārdā vēlos pateikt lielu paldies Sintijai par šo drosmīgo lēmumu un nesavtīgo darbu!” saka AAS „Gjensidige Baltic” ģenerāldirektors Aleksandrs Rjabovs.
S.Bašķere par saņemto balvu ir ļoti pārsteigta. “Vienubrīd pat iedomājos, ka ir notikusi kāda kļūda, jo to, ko darām mēs, ikdienā dara ļoti daudzas audžuģimenes. Apdrošināšanas firmas balva bija priecīgs un patīkams pārsteigums. Balva ir brīnišķīga un noderīga, patiesībā pavisam nesen pēc „Līvu akvaparka” reklāmas televīzijā norunājām, ka tas tik būtu jauki, ja mēs tur visi kopā varētu pabūt...” stāsta S.Bašķere un ar laikraksta starpniecību pateicas „Gjensidige Baltic” par sirsnīgo un brīnišķīgo uzņemšanu.

Dieva sargāti un svētīti
“Dievs mūsu ģimeni ir ļoti sargājis un svētījis. Laulībā esam jau 23 gadus, mums ir trīs brīnišķīgi bērni, no kuriem diviem jau ir savas jaukas ģimenītes, kurās aug mūsu divi mazdēli. Kļūt par audžuģimeni bija aicinājums no Dieva. Mēs tam atsaucāmies 2012.gada vasarā, kad mūsu ģimenē ienāca audžudēliņš Laurītis (3 gadi). Tad sapratām, ka mums tas pietiekami labi izdodas un bijām gatavi pieņemt ģimenē vēl vienu bērniņu. Bet četrus? Šis pēkšņais piedāvājums tiešām mūs mulsināja. Godīgi sakot, vairākas reizes kopā ar vīru par to runājām un, ar prātu apsverot visus „par” un „pret”, nonācām pie atbildes – nē, mēs to nevaram.... Taču, kad lūdzām Dievu, Dievs spēcīgi un nepārprotami runāja uz mūsu sirdīm. Mēs uzticējāmies viņam. Tas tiešām mums bija liels izaicinājums, daudzi mūs nesaprata, taču svarīgi bija tas, ka mūsu vecāki un bērni atbalstīja mūs šajā lēmumā, īpašs paldies mūsu jaunākajai meitiņai, viņa mums tiešām ir liels atbalsts ikdienā!” saka S.Bašķere.
Viņa atzīst, ka sākums neesot bijis viegls visiem. “Bērniņi redzējuši un pārdzīvojuši ir daudz, un tas viņus nepārprotami ir ietekmējis gan fiziski, gan dvēseliski. Taču šobrīd varu teikt, ka ļoti daudz kas ir mainījies uz labo pusi, bērni kļuvuši atvērtāki, mierīgāki un priecīgāki. Taču bērniem ir konstatētas problēmas, kuru mazināšanai un novēršanai būtu nepieciešamas kompensācijas nodarbības pie speciālistiem Rīgā. Lai palīdzētu bērniem šo problēmu novēršanā, vasarā uzsākām šo nodarbību apmeklēšanu, taču finansiālu apsvērumu dēļ tās nācās pārtraukt. Arī Alūksnes novada pašvaldība šajā jautājumā neko nevar palīdzēt, jo novada saistošie noteikumi šādu atbalstu neparedzot. Tādēļ to turpinām meklēt,” stāsta viņa. Ar radiniekiem bērni nav tikušies, taču sazvanās ar vecmāmiņu, par bērniem interesējas un ar dāvanām bērnus iepriecina tante no Aizkraukles.

Valsts atbalsts ir niecīgs
“Būt audžuvecākiem nav viegli, bet svētīgi gan. Svarīgi, kas ir tavs spēka un mīlestības avots. Man kāds cilvēks jautāja, kā mēs varam mīlestību sadalīt uz tik daudziem cilvēkiem. Es padomāju un sapratu, ka patiesībā mīlestība jau nedalās, bet reizinās. Esam ļoti, ļoti laimīgi, kad brīvdienās un svētkos sabrauc visa lielā ģimene. Tad iet ņigu ņegu, kopā pastrādājam un kopā atpūšamies. Un ir labi. Pavisam nesen valstī šis jautājums par audžuģimenēm it kā bija ļoti sakustējies, šobrīd atkal kaut kā – nekā. Manuprāt, tā ir kārtējā nesakārtotā joma, kas balstās uz cilvēku sirds attieksmi un entuziasmu. Audžuģimene, aprūpējot vienu bērniņu, saņem audžuģimenes pabalstu 80 latu apmērā, bet, kad ģimenē ienāk, piemēram, vēl pieci audžubērni, valsts to novērtē ar tiem pašiem 80 latiem - tas liecina par attieksmi,” norāda S.Bašķere. Viņa saka lielu paldies visiem tiem cilvēkiem, kuri ikdienā gan morāli, gan materiāli atbalsta tos, kuri dara labu arī sabiedrības labā. “Šādu cilvēku ir daudz, arī mēs to esam piedzīvojuši, paldies par to!” ◆

vēstules “Latvijas lepnumam”

“2012.gada 7.novembrī notika liela nelaime manas māsas ģimenē, māsu nežēlīgi nosita viņas civilvīrs, atstājot četrus viņu kopīgos bērnus bez vecākiem, bez mammas un, protams, “tēva”. Viņi dzīvoja Alūksnes rajonā, es - Aizkrauklē.
Strādāju par operāciju māsu Aizkraukles un Ogres slimnīcās, pēc zvana no Alūksnes bāriņtiesas pēdējo operāciju biju grūti nostāvēt, bet vajadzēja, saņēmos. Tā četri mazi bērni nonāca krīzes centrā Rugāju novadā “Rasas pērles”, mazākajam Jānītim - 3 gadiņi, Līgai - 5 gadi, Signei - 6 gadi, Brendonam - 7 gadi. Māsas bērnus bērēs redzēju pirmo reizi, dažādu iemeslu dēļ nebiju ar viņiem tikusies līdz šim. Šoks nav vārdos aprakstāms, negulētās naktis un domas, pa galvu šaudīdamās, neļāva rast sirdsmieru. Ar prātu sapratu - tā ir daļa no manas ģimenes, bet praktiski esmu bezspēcīga palīdzēt un atrisināt... Viena dzīvoju ar 13 gadus vecu meitu vienistabas dzīvoklī, lai pietiktu dzīvošanai un rēķinu nomaksāšanai, jāstrādā divās darbavietās, jo medicīnas māsām nav atalgojums tas lielākais, lai pietiktu ar vienu darba slodzi... Lai arī atbalstu grūtajā brīdī piedāvāja Aizkraukles medicīnas centra vadītāja A.Vāne (“Latvijas lepnums”) ar dzīvokļa iegādi, bet tas nozīmētu, ka man jāiet prom no diennakts darba, zinot, cik grūti ir dabūt darbu mūsu valstī, lai varētu aprūpēt mazos bērnus, tad sanāk zaudēt iztikas līdzekļus. Tādā neziņā es dzīvoju šos mēnešus.
Bērnus krīzes centrā tur 2 mēnešus, māsas un brāļus nedala, tikai visus kopā atdod audžuģimenēm. Cerība, ka kāds varētu paņemt visus četrus, bija ļoti maza. Bērnu tālākais ceļš būtu bērnunams.
Tā kā nāca Ziemassvētku laiks, zemapziņā lūdzu Dievu, lai atrastos ģimene, kas paņemtu mazos bērnus.... BRĪNUMS notika, zvanot uz krīzes centru janvāra sākumā. Man paziņoja, ka ir audžuģimene, kas paņems mazos bērnus! Paldies Bašķeru ģimenei! Piesaku šo ģimeni kā “Latvijas lepnums 2013”.
Monta Berga

“Sintija ir jauka skolotāja. Pati ir izaudzinājusi 3 jaukus bērnus, no kuriem jaunākā meita mācās Kalsnavas pamatskolas 7.klasē. Sintija ar savu vīru ir jau vecvecāki, kaut gan par vecmāmiņu un vectētiņu viņus nosaukt ir grūti.
Ģimenē aug 5 pieņemti bērni, no kuriem vecākais iet 2.klasē. Viens no pieņemtajiem bērniem Brendons ir redzējis, kā viņa tēvs nogalina viņa māti. Tas nozīmē, ka šie bērni ir garīgi traumēti, bet Sintija ar vīru uzņēmās atbildību par šiem bērniem, apzinoties, ka tas nebūt nebūs viegls ceļš. Savu atbalstu sniedz arī Sintijas vecāki.
Dziļā cieņā noliecu galvu šo cilvēku priekšā. Lai Dievs viņiem palīdz!”
Aiva Igaune

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ziemassvētku brīnums

Kategorijas