Alūksnes ezers ir tūrisma resurss

2014. gada 3. janvāris 00:00

Kopš novembra Alūksnes novada pašvaldības tūrisma speciālista pienākumus veic Vita Dravniece no Ziemera pagasta. Jauniete tūrisma organizāciju un vadību ceturtajā kursā apgūst Vidzemes augstskolā. Līdztekus tam viņa mācās arī Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikumā, kur apgūst lauku īpašumu apsaimniekošanu.
“Pieteikties vakancei nolēmu pēc tam, kad beidzās darbs kempingā “Ezerpriedes” Burtnieku novadā. Sākumā domāju, ka darbs nebūs īsti piemērots man, bet nolēmu pieteikties ar domu - kā būs, tā būs. Tiku uzaicināta uz pārrunām, un rezultātā mani pieņēma darbā. Alūksne ir mana dzimtā puse, tāpēc gribējās atgriezties un atrast darbu šeit. Tuvu Alūksnei dzīvo mani vecāki, kuriem tagad varēšu palīdzēt vairāk, nekā dzīvojot Valmierā. Gribu palīdzēt vecākiem attīstīt saimniecību kā lauku tūrisma objektu. Iespējas ir, tikai līdz šim nebija, kas to īsti darītu,” stāsta V.Dravniece. Tūrismu kā savu virzienu viņa izvēlējusies, mācoties 12.klasē. “Izstrādāju projektu par Alūksnes tūrismu. Tad arī sapratu, ka tas ir tas, ko gribu mācīties un vēlāk arī strādāt. Saistoša šī joma likās arī tādēļ, ka maniem vecvecākiem piederēja pirts “Gobas”, kas tolaik bija iecienīta atpūtas vieta. Biju iecerējusi turpināt iesāktos darbus un attīstīt šo vietu, taču tas dažādu apstākļu dēļ nav iespējams un pirts vairs apmeklētājus neuzņem,” atklāj jauniete.

Gatavojas tūrisma izstādēm
Par V.Dravnieces lēmumu atgriezties Alūksnē un sākt strādāt tik atbildīgu darbu tuvinieki esot bijuši pārsteigti. “Protams, visi bija priecīgi, taču vienlaikus šaubījās, vai tiešām dabūšu šo darbu. Man tas izdevās. Ne vienu mirkli neesmu nožēlojusi savu izvēli. Arī darba apjoms mani nebiedē. Viss, kas saistīts ar pašu tūrismu, man padodas labi, vien darbi, kas saistīti ar dokumentiem, neveicas, kā gribētos. Tas, iespējams, ir pieredzes trūkums, jo iepriekšējā darbā ar to nebiju saskārusies,” stāsta viņa un atklāj, ka ar jauno darbu ir apradusi. “Pamatzināšanas par tūrismu Alūksnē man jau bija no izstrādātā projekta. Taču tas bija pirms četriem gadiem un ir lietas, kas mainījušās. Zināšanas esmu papildinājusi. Darbu sāku ziemas sezonā, kad tūristi nav tik aktīvi. Tas ir labi, jo varu bez steigas iejusties. Tas gan nenozīmē, ka darba ir maz. Šobrīd svarīgākie darbi ir saistīti ar tūrisma izstādēm Viļņā, Tallinā un “Balttour” Rīgā un iesākto bukletu pabeigšana par Alūksnes novadu, kas ir iepriekšējās speciālistes Ingunas Dovgānes iesāktais darbs,” norāda V.Dravniece. Viņa atzīst, ka vienam cilvēkam darāmo darbu ir par daudz un vieglāk būtu strādāt, ja būtu divi cilvēki. Īpaši to varēšot just aktīvākajā tūrisma sezonā vasarā.

Interesējas par atjaunotajiem objektiem
“Salīdzinot tūrismu pirms četriem gadiem un šobrīd, jāteic, ka ļoti vērtīgs darbs ir izdarīts, veidojot arvien jaunus bukletus, kas reklamē mūsu tūrisma vietas un aicina braukt ciemos. Kādreiz tik daudz bukletu nebija. Ir izveidota mājas lapa “www.aluksnetourism.info”. Jāteic gan, ka to vajadzētu uzlabot, lai tā būtu vēl ērtāka. Tīkamākā vietā ir tūrisma informācijas centrs. Ja kādreiz man likās, ka uzņēmēji ir neaktīvi, tad tagad redzu, ka viņi paši nāk ar saviem piedāvājumiem, interesējas par notiekošo. Jauni tūrisma objekti nav radīti. Vienīgais objekts, kas ir tapšanas stadijā - Ērmaņu muiža Malienā. Pieprasīts ir plosts “Kaija” braucieniem pa Alūksnes ezeru,” saka V.Dravniece.
Lai gan ziema nav aktīvs tūrisma laiks, Alūksnes tūrisma centrā Bībeles muzejā palaikam iegriežas interesenti, kuri vaicā par slēpošanas iespējām ziemā, Rūķu zemi Monistē. Interese ir arī par atjaunotajiem objektiem - Alūksnes mākslas skolu un Alūksnes Jauno pili.
Ikviens muzeja vadītājs labprāt uzklausītu ieteikumus
“Vietējiem nereti liekas, ka pie mums īsti nav ko redzēt un piedāvājums ir vienveidīgs. Savukārt iebraucēji priecājas par pilnīgi visu, ko redz un apmeklē Alūksnē. Nereti ārzemju tūristi priecājas un bauda vairāk mūsu dabas krāšņumu nekā kultūrvēstures objektus. Vietējos aicinu daudz vairāk apskatīt un izbaudīt tūrisma pakalpojumus un vietas ne tikai Alūksnes pilsētā, bet arī visā novadā. Esmu bijusi visos novada muzejos un varu teikt, ka tur ir, ko redzēt. Taču, ja joprojām kādam liekas, ka tur nav nekā vērtīga, domāju, ka ikviens muzeja vadītājs labprāt uzklausītu ieteikumus. Jā, var piekrist, ka Alūksnē un novadā trūkst izklaides iespēju. Tajā pašā laikā var uzdod jautājumu, vai, piemēram, SPA atpūtas kompleksam būtu tāds pieprasījums, lai tas atmaksātos? Kā piesaistīt tūristus? Man liekas, ka vajadzētu izstrādāt kompleksu piedāvājumu, kas mudinātu uzkavēties ilgāk par vienu dienu. No tā, ka viņi paskatās skaisto dabu, pienesuma nav. Tūristiem, kuri atbraukuši uz Alūksni, vajadzētu nodrošināt aktivitātes vismaz divām dienām,” uzskata V.Dravniece.
Vēl viens no veidiem ir vairāk izmantot Alūksnes ezeru. “Ezers ir resurss, kuru daudz vairāk varētu izmantot tūrisma jomā. Varbūt ezerā vajadzētu vairāk starptautisku sacensību. Strādājot kempingā pie Burtnieku ezera, redzēju, ka šādas sacensības ir būtisks ieguvums. Dalībnieki brauc trenēties, kā arī izbauda, ko var piedāvāt pilsēta,” stāsta V.Dravniece. Viņa rosina arī izveidot piedzīvojumu parku, līdzīgu kā Siguldā “Mežakaķis”. “Resursi mums ir. Ir meži, parks. Taču tā ir uzņēmēju kompetence. Esmu gatava palīdzēt uzņēmējiem ar saviem priekšlikumiem, lai attīstītu tūrismu Alūksnes novadā,” viņa saka.
Lai gan V.Dravniece gan mācās, gan strādā tūrisma nozarē, viņa pati nemaz nav kaismīga ceļotāja. “Tas skanēs dīvaini, bet man pašai nemaz tik ļoti nepatīk ceļot. Man tālākais ceļojums bija pirms pieciem gadiem, kad kopā ar gidu pulciņu devāmies uz Krieviju. Ir būts Slovākijā, arī kaimiņvalstīs. Toties esmu daudz ceļojusi tepat pa Latviju. Acīmredzot man nepatīk ceļojumi ilgāki par divām dienām,” viņa smej. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Alūksnes ezers ir tūrisma resurss

Kategorijas