Sevi atklāj mākslā

2014. gada 3. janvāris 00:00

Žanete Ludviga ir 19 gadus veca jauniete no Alūksnes, kura pašreiz Rēzeknes mākslas un dizaina vidusskolā pēdējā kursā apgūst ilustratores profesiju. Savu nākotni viņa vēlas saistīt ar metālapstrādi un teic, lai arī metāls šķiet masīvs materiāls, no tā var pagatavot ļoti smalkas un skaistas lietas.

Netrūkst radošu jauniešu
Žanete ir mācījusies arī Alūksnes pilsētas mākslas skolā. Māksla viņu saistījusi jau kopš bērnības, un pašreiz viņa vēlas savu darbību saistīt ar metālapstrādi vai arī fotomākslu. “Mani vienmēr ir saistījis kaut ko attēlot tā, kā es to redzu. Arī manā ģimenē visi kaut kādā veidā ir saistīti ar mākslu un man tā ir neatņemama dzīves sastāvdaļa,” stāsta Žanete. Viņa atzīst, ka Alūksne ir ļoti skaista vieta un jau mākslas skolas plenēri to apliecinājuši. Tie ļāvuši skatīties uz Alūksnes ainavām ar lielu cieņu un respektu. Žanete teic, ka Alūksnes vide noteikti rada iedvesmu un pilsētā netrūkst radošu jauniešu. “Pašlaik Rēzeknes mākslas un dizaina vidusskolā mācās divi jaunieši no Alūksnes un zinu, ka tur savu izglītību ieguvuši vairāki alūksnieši,” saka Žanete. Brīvo laiku viņa izmanto gleznošanai, taču jau kādu laiku viņa ir aizrāvusies ar metālapstrādes mākslu. “Mani tajā piesaista tieši smalkums, piemēram, kā no kāda maza metāla gabaliņa var uztaisīt kaut ko tik smalku kā rotas. Gribētos gan arī pamēģināt strādāt ar masīvo metālu, piemēram, metāla vārtu izgatavošanu,” saka Žanete. Viņa atzīst, ka pēc izglītības iegūšanas būtu priecīga savus darbus piedāvāt arī alūksniešiem.

Mākslas tapšana ir process
“Man ļoti patīk pastaigāties. Varu pat piecas stundas vienkārši staigāt pa šaurām ieliņām. Patīk gan vienkārši vērot, gan fotografēt. Tā ir iespēja ieraudzīt kaut ko jaunu,” teic Žanete. Alūksnē viņa iesaka izstaigāt Pils parku un bērzu birzi, kura ved uz Tempļa kalnu. Tās ir viņas mīļākās vietas, bet noteikti palīdzēs atrast iedvesmu arī kādam citam. Viņa uzsver, ka mākslinieks nav tas, kuram viss uzreiz sanāk, bet gan tas, kuram ir pacietība ilgāku laiku darboties. “Iesaku visiem būt pacietīgiem, jo, lai arī cik tas nebūtu grūti, ieraugot galarezultātu, gandarījums ir tik liels, ka tas atsver visu. Skolā vienam darbam mums tiek atvēlētas astoņas stundas, taču man pašai patīk darboties ļoti lēnām. Es piesēžos pie darba un ļoti lēnām visu lieku kopā, izstrādāju konstrukciju un tā turpinu strādāt. Nekas neiznāk ar pirmo otas vilcienu, mākslas tapšana ir process, kas prasa pacietību,” uzskata Žanete. Viņa iesaka ikvienam pamēģināt gleznot un nebaidīties no eksperimentēšanas, jo galvenais darbā ir ielikt savu skatījumu. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Sevi atklāj mākslā

Kategorijas