Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vai Alūksnē ar vides pieejamību viss ir kārtībā?

Diāna Lozko

2014. gada 3. janvāris 00:00

406

Vairums cilvēku spēj pārvietoties bez dažādiem ierobežojumiem, taču ir cilvēki, kuriem tas sagādā milzīgas grūtības. Cilvēki ar īpašām vajadzībām atzīst, ka pašvaldības spēkos nav uzlabot visu un uzreiz, taču ir arī risinājumi, kuri neprasa pārāk daudz laika un līdzekļu. Viņi arī uzver, ka uzbrauktuves un dažādi citi atvieglojumi nereti ir izvietoti nepārdomāti un, lai arī viņi necer uz tūlītējiem uzlabojumiem, būtu tikai godīgi, ja tās vietas, kur tiek uzlikti atvieglojumi, nudien arī darbotos, nevis stāvētu kā liela izsaukuma zīme – galvenais, ka ir!

Vienatnē ratiņkrēslā praktiski nav iespējams pārvietoties
Latvijas Neredzīgo biedrības Balvu teritoriālās organizācijas priekšsēdētāja Kristīne Berkule atzīst, ka ielu remontdarbu laikā pārvietoties ratiņkrēslā praktiski nebija iespējams. “Tas bija ļoti grūti, jo dažus metrus bija ietves segums un tad tas pārtrūka. Tādā puspabeigtā remonta stāvoklī ir ļoti grūti pārvietoties. Vienatnē ratiņkrēslā praktiski nav iespējams pārvietoties, jo ne visas nobrauktuves un uzbrauktuves ir piemērotas ratiņkrēsliem, tās vienkārši ir pārāk augstas,” stāsta K.Berkule. Viņa atzīst, ka uzbrauktuvju esamība nebūt nenozīmē, ka ratiņkrēslā uz tām var uzbraukt, tieši tādēļ muļķīgs būtu attaisnojums, sakot, ja ir uzbrauktuve, tad jau viss ir nokārtots. “Tā nebūt nav. Ir vietas, kur būtu labāk, ja to uzbrauktuvju pat nebūtu. It sevišķi ziemā, kad ir slidens, ar pavadoni ir vieglāk nokļūt kādā iestādē pa trepēm, nevis pa uzbrauktuvi, kura apledojuma dēļ kļuvusi ļoti bīstama,” uzsver K.Berkule.
Situāciju arī neatrisina tas, ka dažās iestādēs var nospiest pogu, kura izsauc ārā palīdzību. K.Berkule atzīst, ka kādā Alūksnes kafejnīcā atrodas zīme, ka invalīdiem ratiņkrēslā tur ir iespēja iekļūt, taču patiesībā tā nav. “Kafejnīcai nav uzbrauktuves, un man piedāvāja iznest to, ko es pasūtīšu, līdzi paņemšanai. Ko man tādā situācijā darīt? Ēst turpat uz ielas? Neuzskatu par pareizu izvietot šādas zīmes vietās, kur tik tiešām nav piekļuves ar ratiņkrēslu,” uzskata K.Berkule.
Arī iekļūšana autobusos cilvēkiem ratiņkrēslos ir sarežģīts process, it sevišķi tad, ja jābrauc ar mikroautobusu, kurā ieeja ir ļoti šaura un iecelt cilvēku ir ļoti sarežģīti. Problēmas sagādā arī iekļūšana bankās un dažos veikalos. Tas, kas ikdienā ir pieejams katram cilvēkam bez kustību traucējumiem, cilvēkiem ratiņkrēslos ir gandrīz vai jāizcīna, un tās nebūt nav tikai tās vietas, kuras varētu izvēlēties neapmeklēt. Viena no grūtāk pieejamajām vietām Alūksnes pilsētā ir arī Alūksnes novada pašvaldības administratīvā ēka.

Problēmas sākas ēkas
iekšpusē
K.Berkule norāda, ka līdz pašvaldības administratīvajai ēkai nokļūt ir viegli. Arī pa āra uzbrauktuvi ir viegli tikt augšā, taču problēmas sākas ēkas iekšpusē. “Uzbrauktuve iekšpusē ir ļoti stāva un, kad pa to ir uzbraukts, ko gan darīt tālāk? Kanceleja atrodas trešajā stāvā! Man gandrīz vai ir jāķer kāds cilvēks aiz rokas un jāprasa, lai viņš pasauc man kādu, kurš man ir vajadzīgs. Piemēram, Talsos domes ēkā pirmajā stāvā ir vienas pieturas aģentūra, kur sēž cilvēks, kas var palīdzēt,” stāsta K.Berkule. Arī Alūksnes novada pašvaldības administratīvās ēkas durvis ir smagnējas un to atvēršana prasa zināmu piepūli.
“Es jau nemeklēju grūtības speciāli. Cenšos tad nākamreiz no šādām vietām izvairīties. Pie būšanas mājās jau pierod, arī asistenti palīdz.”
                  Ināra Priede

Alūksnes novada pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Arita Prižavoite informē, ka ir izstrādāts tehniskais projekts “Administratīvās ēkas renovācija”, kurš ir vērsts uz ēkas energoefektivitātes uzlabošanu, vienlaikus paredzot ēkas pirmajā stāvā būtiskus uzlabojumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Pirmajā stāvā tiks izvietots klientu apkalpošanas centrs. A.Prižavoite uzsver, ka šo ieceru realizācija ir iekļauta pašvaldības tuvākajos attīstības plānos.

Uz stikla durvīm būtu
jāizvieto uzlīmes
K.Berkule uzsver, ka pārvietoties pa ielu ir grūti ne tikai tiem, kuri ir ratiņkrēslā, bet arī neredzīgajiem. “Mūsu biedrībā kopumā ir 18 biedru, kuriem ir redzes traucējumi vai aklums, taču tie ir tikai reģistrētie biedri. Kopumā šādu cilvēku varētu būt apmēram 30 - to mēs zinām no Valsts darba inspekcijas ekspertīzes datiem.  Šiem cilvēkiem ir grūtības pārvietoties un viņu dzīves atvieglošana neprasa nemaz tik daudz līdzekļu. Piemēram, uz stikla durvīm būtu jāizvieto uzlīmes, lai vājredzīgs cilvēks tajās neieskrien. Arī uz pakāpieniem būtu nepieciešams izvietot īpašas košas lentes. Tās būtu vajadzīgas arī pie sliekšņiem,” pauž K.Berkule. Šāds risinājums būtu lietderīgs visiem, jo arī cilvēkiem bez redzes traucējumiem nereti ir nācies paklupt, nepamanot kādu pakāpienu, it sevišķi iestājoties krēslai.
K.Berkule min, ka daudz vieglāk un lētāk būtu pilsētvidi jau veidot invalīdiem pieejamāku, nekā vēlāk to aprīkot. “Ir tā saucamais universālais dizains, kurš ļoti populārs ir Liepājā. Jau pie būvniecības dažādi atvieglojumi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir jāiestrādā obligāti. Alūksnei līdz tam vēl augt un augt. Mūsu biedrībā cilvēki ir izteikuši nepieciešamību pēc šādām košas krāsas līnijām. Pašvaldība jau nevarēs atbildēt par privātmājām un privātīpašumiem. Tas ir tāds mazumiņš, ar ko varētu sākt, jo saprotam, ka pašvaldībai naudas ir tik, cik ir, un visu uzlabot uzreiz neizdosies,” uzskata K.Berkule. Viņa arī stāsta, ka vēlas uzaicināt uz Alūksni cilvēkus, kuri Liepājā pārzina universālā dizaina specifiku. Šāda tikšanās būtu ļoti vērtīga visiem alūksniešiem.

Pārdevējām esmu prasījusi, vai tikšu garām
Alūksnes Invalīdu biedrības valdes priekšsēdētāja Anna Tumševica uzsver, ka jaunajos veikalos cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām iekļūt ir diezgan viegli. “Liels prieks ir arī par bibliotēku un Alūksnes muzeju, kuros ir iespēja viegli iekļūt. Prieks par atsaucīgiem cilvēkiem. Nepatīkama situācija ir pie Alūksnes novada Sabiedrības centra, kur arī būtu nepieciešams pacēlājs. Arī nokļūšana pie šī centra ir problemātiska, jo ceļa segums ir sliktā stāvoklī,” viņa uzsver. Tam piekrīt arī Latvijas Multiplās sklerozes asociācijas Alūksnes nodaļas vadītāja Ināra Priede. “Līdz turienei braucot jāiekrampējas ratos. Tā ir tikai ratu laušana, jo tas segums ir ļoti nelīdzens, un par to būtu jāpadomā, jo tas taču ved uz invalīdu biedrību! Labāk, ja tur būtu pat grants segums, nevis tāds, kāds tur ir tagad. Mēs braucam, jo citas iespējas mums nav,” viņa saka.
“Nepatīkama situācija ir pie Alūksnes novada Sabiedrības centra, kur arī būtu nepieciešams pacēlājs. Arī nokļūšana pie šī centra ir problemātiska, jo ceļa segums ir sliktā stāvoklī.”
             Anna Tumševica

I.Priede atzīst, ka, protams, jaunākajos veikalos iekļūt esot viegli, taču tas nebūt nav problēmas atrisinājums. “Iekļūt jau var, bet gadās, ka tas arī viss. Plaukti ir tuvu cits citam vai arī preces ir blīvi sakrautas, un ir gadījies, ka kaut kur es tieku, bet tālāk ne. Pārdevējām esmu prasījusi, vai tikšu garām, un man ir pateikts, ka līdz tai un tai vietai tikšu, bet tālāk ne. Es jau nemeklēju grūtības speciāli. Cenšos tad nākamreiz no šādām vietām izvairīties. Pie būšanas mājās jau pierod, arī asistenti palīdz. Sociālais dienests var piedāvāt kādu bezdarbnieku veikt šos pienākumus, bet es neesmu gatava uzticēties pilnīgi svešam cilvēkam. Tā nu es izmantoju iespēju, kad par asistentu var būt arī kāds ģimenes loceklis. Viņš par to saņem kādu mazu naudiņu,” viņa saka. I.Priede uzsver, ka uz ielu remontdarbu laiku viņai gandrīz vai jānoraksta sava dzīve, jo ārā praktiski nav iespējams iziet. “Pat mans dēls teica, ka naktī pilsētā ir bīstami pārvietoties - varot iekrist kādā tranšejā. Kur nu vēl cilvēkam ratiņkrēslā!” saka I.Priede. Viņa uzsver, ka tās visas tomēr ir paciešamas neērtības, jo tās vieš cerību, ka nākotnē būs labāk.
Uz pirmā un pēdējā pakāpiena tiek līmētas košas lentes
A.Prižavoite par pirmām kārtām nepieciešamajiem uzlabojumiem Alūksnē min pieejamību sabiedriski nozīmīgām ēkām un uzlabojumus trotuāru nobrauktuvēs uz ielām. “Vides pieejamības risinājumi tiek iekļauti visos pašvaldības realizētajos un plānotajos projektos, piemēram, mākslas skolā, Jaunajā pilī, arī brūža ēkā pēc tās rekonstrukcijas. Objektos, kur tiek veikta pilna rekonstrukcija, tiek paredzēti risinājumi vides pieejamības nodrošināšanai visos stāvos, bet visās sabiedriski nozīmīgās vietās labākai telpiskai orientācijai pamazām uz pirmā un pēdējā pakāpiena tiek līmētas košas (dzeltenas ar melnu svītrojums) lentes,” informē A.Prižavoite. K.Berkule atzīst, ka tas ir labs solis uz priekšu un cerams, ka šādas lentes būs arī pie citām ēkām visā pilsētā.
A.Prižavoite uzsver, ka uz rekonstruētās Jāņkalna ielas gājēju noejās ir izveidotas taktilā bruģa joslas (bruģis ar sataustāmām pumpiņām), kā arī vides pieejamība ir nodrošināta, pie pārejām un pāriešanas vietām uzstādot pazeminātas apmales. Tas viss tiks nodrošināts arī Pils ielas rekonstrukcijas rezultātā. “Pašvaldība katru gadu atvēl līdzekļus vides pieejamības pakāpeniskai uzlabošanai, veicot ietvju seguma nomaiņu un izbūvējot pazeminātas apmales ielu pāriešanas vietās, piemēram, ietves posmi uz Helēnas un Bērzu ielas, gājēju noeja Ganību un Helēnas ielas krustojumā un citās vietās,” teic A.Prižavoite. Viņa arī informē, lai uzlabotu Alūksnes novada tūrisma objektu pieejamību, kopā ar fondu “Jūrmala cilvēkam” pašvaldība piedalās Sabiedrības integrācijas fonda projektu konkursā ar projektu “Inovatīvi risinājumi pieejama – sociāli iekļaujoša tūrisma produkta attīstībai Latvijas pašvaldībās”. Projektu konkursa rezultāti gan vēl esot jāgaida.

Uz pieres nav uzrakstīts, ka viņš ir neredzīgs
Lai arī Alūksnes pilsētvide ir vēl tālu no vides, kurā cilvēki ratiņkrēslos varētu brīvi pārvietoties, tā attīstās un ar katru gadu situācija uzlabojas. Arī pašiem cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām jāuzmanās un jāsargā pašiem sevi. Šajā situācijā ir jāatrod vidusceļš starp to, kad saprotam, ka pašvaldībai trūkst līdzekļu, un to, kad šķiet, ka viss pienākas tagad un uzreiz. “Cilvēkiem ir pašiem par sevi jārūpējas, un, ja tev kā neredzīgajam ir baltais spieķis, tad tas ir jāizmanto. Kā lai šoferis tevi atceras, ja vienreiz esi ar to gājis un nu vairs ne? Nevienam taču uz pieres nav uzrakstīts, ka viņš ir neredzīgs. Tas noteikti nav pareizi no šī cilvēka puses, un nevienam nevajadzētu iedomāties, ka visi nu atcerēsies, ka viņam ir kādas grūtības redzēt,” uzsver K.Berkule. Tieši tādēļ viņa mudina cilvēkus ar īpašām vajadzībām nekautrēties un izteikt savas vajadzības. Tieši tādā veidā cilvēki varēs pasargāt sevi un citus, kā arī pievērst uzmanību tām problēmām, kuras ir samilzušas. ◆


Fakti

Veselības ministrija decembra beigās no noteikumiem izņēmusi ilgi gaidītās normas, atceļot prasību, ka no jaunā gada visām ārstniecības iestādēm jābūt pilnībā pieejamām cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta vadītājs Ēriks Miķītis norāda, ka savulaik noteikumi pieņemti, cerot uz optimistisku izaugsmi arī veselības aprūpes jomā. Tas licis domāt, ka piecos gados visu izdosies sakārtot. Tomēr pieci gadi pagājuši, un noteikumi draud pārvērsties par normatīvu, kuru neievēro dzīvē. Līdz ar to izdarītas izmaiņas, kas vairs neparedz ne liftus, ne tualetes katrā stāvā. Uzsvars tiek likts uz to, lai ārstniecības pakalpojums kustībās ierobežotam cilvēkam vispār būtu pieejams. Jaunās vai pārreģistrētās praksēs normas par vides pieejamību ir saistošas tiktāl, cik tās paredz dažādi būvnormatīvi. Savukārt pārējiem ir dota samērā liela iespēja dažādām variācijām. Ja ārstniecības iestāde spēj pamatot, kādēļ vide nav pieejama, tai pietiks ar to, ka pacientam būs pieejama norāde, kur vēl citur var ārstēties.
Alūksnes pilsētas slimnīcā piekļuve cilvēkiem ratiņkrēslos ir nodrošināta. Arī SIA “Alūksnes poliklīnika 1”, lai uzlabotu novadā dzīvojošo invalīdu medicīnisko pakalpojumu pieejamību, ar Alūksnes novada pašvaldības finansiālu atbalstu ir iegādājusies kāpurķēžu pacēlāju. Tas nozīmē, ka personas ar ierobežotām funkcionālām spējām var piekļūt poliklīnikas otrajā stāvā izvietotajiem palīgkabinetiem un speciālistiem. Pacientiem, kuriem nepieciešams izmantot pacēlāju jāpiesaka apmeklējums, norādot datumu un laiku, lai tehniskais personāls norādītajā laikā atrastos uz vietas poliklīnikā. Kopumā Latvijā cilvēkam ratiņkrēslā nav pieejama vide un pakalpojumi 40 % ārstniecības iestāžu, par ko liecina Veselības inspekcijas pētījums, pārbaudot 751 ārstniecības iestādi.

Kategorijas