Bānītim – vēsturiskā dzelzceļa statuss

2014. gada 3. janvāris 00:00

304

Lai saglabātu nākamajām paaudzēm vēsturiskās vērtības, kas saistītas ar bānīti un šaursliežu dzelzceļu Alūksne - Gulbene, ir apstiprināti grozījumi Dzelzceļa likumā. Ar tiem ir noteikts vēsturiskā dzelzceļa statuss, pamatojoties uz kuru tiek piešķirts stabils finansējums dzelzceļa mantojuma saglabāšanai.

Atjaunos un uzlabos
infrastruktūru
“Tagad ir likums, kurā ir paredzēts finansējums no infrastruktūras maksām. Tas nozīmē, ka turpmāk būs stabilitāte, jo varēs droši rēķināties ar līdzekļiem, kas ir nepieciešami bānīša uzturēšanai, darbības nodrošināšanai un plānošanai ilgtermiņā. Turklāt varēsim pretendēt uz Eiropas fondu finansējumu projektiem, jo varēsim nodrošināt tiem līdzfinansējumu, kas ir paredzēts vairākiem gadiem,” uzsver SIA “Gulbenes - Alūksnes bānītis” valdes loceklis Aldis Kreislers.
Ir paredzēts atjaunot Gulbenes stacijas infrastruktūras kompleksu. Depo ēka ir bēdīgā stāvoklī, tai ir jāremontē jumts un konstrukcijas. Remonts ir nepieciešams arī vilciena ritošajam sastāvam, kā arī ir iecere izveidot atklātā tipa vagonu. Tāpat ir doma atjaunot vilciena apgriešanās trijstūri Alūksnē, ierīkot peronus un atjaunot paviljonus dzelzceļa pieturvietās. “Līdz šim esam strādājuši ekonomiskā režīmā, lai uzturētu pie dzīvības šo šaursliežu dzelzceļa līniju. Taču saimniecība ir liela, tāpēc arī tagad ir jāizvēlas prioritātes, lai to soli pa solim atjaunotu un uzlabotu,” norāda A.Kreislers. Viņš atgādina, ka līdz šim valsts dotācija tika pieprasīta un piešķirta katru gadu, slēdzot jaunu līgumu. Tikai pirms nedēļas tika noslēgts līgums nākamā gada finansējumam, kas stājās spēkā ar 1.janvāri. Likumā noteiktās izmaiņas finansēšanā stāsies spēkā tikai ar 2015.gadu, jo vēl ir vajadzīgi Ministru kabineta noteikumi un jāizveido Uzraudzības padome.

Pārņem muzejdzelzceļa pieredzi
Grozījumi Dzelzceļa likumā apliecina, ka Latvija pārņem pasaules muzejdzelzceļu praksi. Muzejdzelzceļš ir vēsturisks dzelzceļš, taču atšķirībā no tradicionālā dzelzceļa muzeja, kas ir statisks, ar to joprojām var izbraukt, kā arī iepazīt staciju ēkas, depo, infrastruktūru un ritošo sastāvu. Turklāt muzejdzelzceļos tiek saglabātas unikālas restaurācijas un ekspluatācijas prasmes, tās nododot nākamajām paaudzēm. Muzejdzelzceļš nenes peļņu, taču to ir svarīgi salabāt no kultūrvēsturiskā viedokļa. Tā uzturēšana nav lēta, tāpēc ir svarīgi, ka turpmāk tam ir plānots finansējums 0,25 procentu apmērā no visu dzelzceļa pārvadātāju veiktajiem infrastruktūras maksājumiem. Faktiski tas ir uzskatāms nevis par tiešu valsts atbalstu, bet par dzelzceļa nozares pārvadātāju solidāru atbalstu dzelzceļa mantojuma saglabāšanai. Jau kopš 2002.gada, kad pārvadājumus Gulbenes – Alūksnes dzelzceļa posmā pārņēma entuziastu un pašvaldību dibināta SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītis”, tā ir centusies ne tikai nodrošināt regulārus pasažieru pārvadājumus, bet arī veidot muzejdzelzceļu.
A.Kreislers informē, ka pērn decembrī iepazīt mūsu muzejdzelzceļa pieredzi ieradās trīs pārstāvji no Austrijas Burgelandes rajona. No 12 Eiropas Savienības valstīm, kuras ir iesaistījušās projektā “Pārvietojies zaļi”, austrieši izrādīja interesi tieši par bānīti, jo tā darbībai ir netipiska – uz tūrismu, nevis uz peļņu orientēta pieeja. Pēc tikšanās ar bānīša komandu viesi atzina, ka sākotnēji peļņu nenesoša iniciatīva entuziastu virzīta tomēr ir dzīvotspējīga nu jau vairāk nekā 10 gadus. Bānītis, būdams Eiropas tūrisma un muzejdzelzceļu federācijas dalībnieks, no citiem (vairākiem simtiem) atšķiras ar to, ka joprojām regulāri pārvadā pasažierus. Bānītis ir arī iecienīts tūrisma objekts, kas piesaista interesi ne tikai kā senās dzelzceļa tehnikas liecība, bet arī kā atraktīvs transporta līdzeklis ceļojumam. “Biļešu cenas netiks palielinātas, lai gan ienākumi no tām ir nelieli, salīdzinot ar izmaksām. Tomēr komforta nodrošināšanai pasažieriem centīsimies veikt uzlabojumus, izremontējot kādu vagona salonu un nomainot sēdekļu pārvalkus,” komentē A.Kreislers.

Nenovērtē bānīša nozīmi tūrisma attīstībā
SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītis” vēlas, lai ar Alūksnes novada pašvaldību veidotos labāka sadarbība. Bez tās nevar atrisināt vairākus jautājumus, kas ir novada domes kompetencē. Savulaik A.Kreislers domes priekšsēdētāja vietniekam Dzintaram Adleram ierosinājis, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu, izveidot dzelzceļa atzaru līdz pilsētas centram. Tad Alūksnes dzelzceļa stacija nebūtu nomalē. “Braucēji un tūristi vēlētos, lai stacijā vai tās tuvumā būtu kafejnīca. Arī Gulbenes lielajā stacijas ēkā vairs nav kafejnīcas, jo tur tai ir maz apmeklētāju. Šādus jautājumus var risināt tikai sadarbībā ar pašvaldību, jo bānīša komercsabiedrība neatvērs kafejnīcu vai citu infrastruktūras objektu,” viņš skaidro.
A.Kreislers uzsver, ka sabiedrībai daudz būtiskāk ir atrast veidu, kā atjaunot vilciena apgriešanās trijstūri Alūksnē. Diemžēl zemi, uz kuras atradās trijstūra smaile, pašvaldība ir nodevusi privatizācijai. “Tagad trijstūra smailes vietā mētājas kaut kādi “hlami”, tāpēc rodas šaubas, vai īpašniekam šī teritorija ir vajadzīga. Līdzīgi ir noticis ar Umernieku stacijas ēku, kas ir atdota cilvēkam, kurš jau bija privatizējis pusi šīs ēkas. Lai gan piedāvājām domei slēgt nomas līgumu, lai stacijas uzgaidāmo telpu izveidotu līdzīgu kā Kalnienas stacijā, pašvaldība nolēma ēku pilnībā atdot privātam īpašniekam,” stāsta A.Kreislers. Viņš atzīst, ka atliek noplātīt rokas, ja Alūksnes dome nevēlas sadarboties, lai attīstītu ar bānīti saistīto tūrisma infrastruktūru. Vai privātās intereses ir svarīgākas nekā sabiedrības? “Nākamajā gadā būtu finansējums, lai savestu kārtībā Umernieku stacijas uzgaidāmo telpu tūristiem. Kas tagad notiks ar stacijas ēku, nezinu. Īpašnieks ir deklarējis, ka ierīkos sev atpūtas māju. Grūti spriest, vai turpmāk ēka būs tādā veidolā kā šobrīd, lai gan Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir brīdinājusi, ka tā ir jāsaglabā tāda, kāda tā bijusi vēsturiski,” norāda A.Kreislers. ◆

Fakti

◆ Alūksnes novada domei pieder Alūksnes stacijas ēka un šķūnis. Tās īpašumā bija arī Umernieku stacijas uzgaidāmā telpa.

◆ Umernieku stacijas ēka ir būvēta 1937.gadā. Tā ir guļbaļķu konstrukcija, kas apmesta ar kaļķu javu. Plānojuma un arhitektūras ziņā tā atšķiras no citām 20.gadsimta sākumā celtajām stacijām.

◆ Gulbenes – Alūksnes šaursliežu dzelzceļa līnijā ir stacija Gulbenē, Alūksnē, kā arī stacijas ēka Kalnienā, Stāmerienā, Papardē un Umerniekos.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Bānītim – vēsturiskā dzelzceļa statuss

Kategorijas